Neviens nav pasargāts no vājības, nostaļģijas vadīts, pa reizei parakņāties personīgās vēstures annālēs. (lai gan nezinu, ko vārds annāles īsti nozīmē, man tas patīk) Šoreiz piedavāju lasītājiem kādu materiālu no 2003. gada, kas vēsturnieku hronikās, tpu, annālēs atzīmēts kā gads, kurā Armands Švabre un Jānis Liksts veica savu pirmo kopdarbu. Toreiz Ikarusu aizsardzības biedrības sastāvā un, slēpjoties aiz pseidonīmiem. Par Ikarusiem vienotā Latvijā – neviens vārds nav mainīts un jāsecina, ka arī apskatītā problemātika nav pilnībā izzudusi.
(atklāta vēstule Rīgas Domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājam Guntim Pilsumam)
Neviltots sašutums mūs pārņēma 5.februāra vakarā, vērojot Tautas kontroles sagatavoto sižetu ikvakara Panorāmas ietvaros. Šinī sižetā G.Pilsums klāstīja, cik un kādi autobusi tiks iegādāti tuvākajā laikā Rīgas pilsētai.
Varētu pat apsveikt Rīgas Domes (RD) vēlmi atjaunot autobusu parkus, taču izbrīnīja G.Pilsuma paziņojums, ka viņš sapņo par to brīdi, kad varēs ar lielu āmuru dauzīt vecos, savu laiku nokalpojušos Ikarus markas autobusus.
A.god. Pilsuma kungs, vai tā jāizturas pret mūsu kultūras sastāvdaļu?
Šādā brīdī nespēj klusēt Ikarusu aizsardzības aktīvisti. Ikarusu aizsardzības biedrība (IAB) darbojas jau piecus gadus, un šīs organizācijas nostāja jūtami atšķiras no RD Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītāja Pilsuma kunga paustā viedokļa.
IAB uzskata, ka nebūtu vēlama tik strauja Rīgas pilsētas autobusu parku atjaunošana, jo Ikarusi ir ideāla vieta, kur parasti risinās plašām ļaužu masām pieejamas diskusijas par sabiedrībā aktuālām problēmām, un, nomainot Ikarusus pret jauniem autobusiem, mūsu sabiedrība varētu zaudēt to atvērtību un saliedētību, kas valda dzeltenajos transportlīdzekļos (Viens par visiem, visi par šoferi!). Mūsu biedrības radikālākais spārns uzskata, ka Ikarusu iznīdēšana pat varētu traucēt krievvalodīgo integrācijai.
Žēl skatīties uz nostaļģijas māktajiem pilsoņiem, kuri palaiž garām pat trīs svaigos un nepieredzējušos Mercedes markas autobusus, lai varētu doties mājās ar veco, mīļo Ikarusu. Tādēļ IAB uzskata, ka arī mūsu bērni un bērnubērni ir pelnījuši pārvietoties ar leģendām apvītajiem dzeltenajiem autobusiem. Mūsu jauniešu personības izaugsme varētu tikt jūtami bremzēta, liedzot viņiem regulāri braukt ar Ikarusiem. Vai mūsu bērni būs tādi paši kā mēs, ja mēs viņiem to liegsim? Protams, nē. Vai mēs to gribam?
Vai brauciens uz Bolderāju būs baudāms jaunajā Solaris autobusā, kurā nav unikālā, tik mīļā aromāta, kuri neuzrunā katru pasažieri personīgi, kuru nevada ūsains Ikarusa virtuozs? IAB uzskata, ka nebūs.
Arī rindas, kas lasāmas sēdekļu pārvalkos var uzskatīt par folkloru. Tāpēc mēs uzskatām, ka savs vārds šeit būtu sakāms arī Kultūrkapitāla fondam.
Pilsuma kungs, lai arī mēs ar sapratni uztveram Jūsu vēlmi samazināt pilsētā izplūdes gāzes, gribam lūgt Jūsu atbalstu ierosinājumam, ka katrā maršrutā būtu jāsaglabā vidēji 1–3 Ikarusi. LAZus tikpat kā vairs neredz uz mūsu valsts ceļiem. Vai tiešām kārta pienākusi arī dzeltenajiem Ikarusiem?
Šinī sakarā gribam vērsties pie RD Satiksmes un transporta lietu komitejas un arī G.Pilsuma personīgi ar sekojošiem priekšlikumiem:
1) Naudu, kas domāta jaunu autobusu iegādei varētu izlietot, lai atjaunotu Ikarusus.
2) Gadījumā, ja jauno autobusu iegāde ir nenovēršama, tad Ikarus markas autobusi varētu kļūt par luksus transportlīdzekļiem. Reklāmas nolūkos nepieciešams izveidot dažus uzlabotus Ikarusus, kas, braucot pa Rīgu spētu attīstīt ātrumu 100km/h un to sanese būtu ne mazāka par 2m, taču ārēji tie neatšķirtos no parastiem dzeltenajiem Ikarusiem. Par braucienu šādā autobusā ar veco, labo interjeru un tradicionālo durvju manuālo atvēršanu tūristi un arī rīdzinieki būtu gatavi maksāt lielu naudu. “Par ko?” – jūs jautāsit. Atbilde ir pavisam vienkārša – par Ikarusu auru un vēstures elpu, kas dveš gan no izpūtēja, gan no salona.
IAB plānos ir arī vērienīgs Ikarusu festivāls “Ikarusu vasara 2003”, uz kuru varētu ierasties Ikarusi no visas Latvijas, kā arī no tuvākajām kaimiņvalstīm un, iespējams, arī pārstāvji no Ikarusu etniskās dzimtenes – Ungārijas. Šī pasākuma programmā tiek plānoti dažādi pasākumi:
1) Ikarusu rallijs.
2) Ikarusu šoferu skaistumkonkurss.
3) Ikarusu tāllēkšanas sacensības.
4) Ikarusu remontēšana uz laiku.
5) Sēdekļu mešana.
6) Konduktoru cīņas.
7) Braukšana pa virvi.
Diskusija “Kas notiek Ikarusā?”
9) Pieminekļa “Ikarus forever” atklāšana.
Šobrīd strādā arī vairāki horeogrāfi pie priekšnesuma “Ikarusi dejo”, kas paredzēts izrādīšanai Daugavas stadionā.
Šī pasākuma ietvaros paredzētas arī svinīgas atvadas no Ikarusiem, kuri patiešām vairs nespēs braukt. Mēs uzskatām, ka norakstītie Ikarusi nav pelnījuši āmura sitienus. Lieki piebilst, ka Rīgas centru Ikarusu izvadīšanas laikā paredzēts slēgt, lai cilvēki, kā dziesmu svētku gājiena laikā sastājoties gar ielu malām, varētu pēdējā gaitā pavadīt savus uzticīgos, dzeltenos ikdienas cīņubiedrus.
Mēs, IAB aktīvisti, ceram, ka šī vēstule taps uzklausīta, un Ikarusi vēl arvien ieņems svarīgu vietu 15. maršrutā, kā arī mūsu visu sirdīs. Mēs ceram ar šo vēstuli izraisīt sabiedrībā aktīvas diskusijas.
Pilsuma kungs, varbūt nolieciet, mūsuprāt, pārsteidzīgi pacelto āmuru. Parunāsim!
Dr. Maize, IAB prezidents
adriano, IAB sabiedrisko attiecību daļas vadītājs
(seko 92 no pilsētniekiem savākti paraksti)
) ar pilnu muti un mēģināšana pielauzt uz anālo wc ir graujoši. Jautājumi uz attapību: kurš no tā pāra māna sevi 
vai Merelina ir seksdīva 
. Tā kā diezgan regulāri staigāju uz kačalku, tad gejus varu diezgan ātri atpazīt – viņi nekad nepārkačājās (nepārspīlē ar muskuļu izmēru), pievērš uzmanību simetriskumam, vienmēr ir glīti apģērbušies, nesmird pēc nedēļu vecas, piesviedrētas maiciņas, starp citu – neblenž spoguļos apbrīnojot savus skaistos bicepsus, nekliedz aizkauta kuiļa balsī veicot smagus piegājienus (parasti gan no tādiem viņi izvairās 
Komentāri x