Brīvā mute

Repše reiz kādās bērēs esot izpelnījies vispārēju nosodījumu, kad pēc vāka nocelšanas esot iesaucies: “ak, vai, cik skaisti un ģeometriski pareizi!” pēc tūlīt sekojušās frāzes “ē, ziniet, es arī tā gribētu…” dažas sievas ar vājākiem nerviem esot sākušas mest krustus un aizlūgt par Repšes dvēseli. savukārt pēc vārdiem “kurš ir tas stilists, ar kuru šis guļošais kungs nupat lauza darba līgumu?” Repše esot iesmējies un, atvainodamies, teicis: “piedodiet, tas bija joks, protams

pēc oficiālās daļas beigām, sākoties jautrībai pie bēru galda, arī Repše esot atvēries tā pa īstam – jokus plēsis vienu pēc otra. neviens gan neesot smējies. pēc pirmajiem jokiem dažs labs vēl sāji pasmaidījis, taču pēc joka par mārrutkiem vienīgais smējējs esot palicis pats pigornieks. taču viņš, īstens Repše būdams, turpinājis vien tālāk tādā pašā garā. kā runā, esot noticis brīnums – pēc joka par pavļiku morozovu un desu otrā galda galā līdz ar repši esot gardi nosmējies vēl kāds vīriņš.

Repše tūdaļ pat esot pārtraucis dzīt jokus, piecēlies kājās un, visiem par atvieglojumu, atvainojies, ka viņam tik steidzami jāpamet bēru galds. prom iedams viņš piegājis pie otrā galda galā sēdošā vīriņa, kurš bija smējies par repšes pēdējo joku, un teicis: “sveicināti, es esmu Repše, redzu, mums ir kopīga valoda. vai jūs, lūdzu, neiznāktu ārā uz 5 minūtēm?”

aiz durvīm, sarunas gaitā, Repše noskaidrojis, ka vīriņš, vārdā Alberts, strādājot apbedīšanas birojā un tieši viņš esot nelaiķim veidojis frizūru, grimu un izvēlējies uzvalku.

kopš tās dienas Repše katru trešdienu brauc pie Alberta, kurš viņam veic frizūras un dažkārt arī sejas korekcijas.

reiz Alberts par kārtējo Repšes joku esot tā sasmējies, ka iegriezis ar bārdas nazi vaigā. kopš tās reizes repšes miesassargi vienmēr stāvot līdzās, kad Alberts darbojas ar Repšes matiem vai bārdu. nesen gar Alberta māju sākuši ložņāt arī modrie lv drošībspēki, kam ir radušās aizdomas par Alberta iespējamo saistību ar basku separātistiem.

taču visā visumā dzīve rit uz priekšu savu gaitu tāpat, kā agrāk. katru trešdienu apbedīšanas birojā dzirdami smiekli un Repše vienmēr ir ģeometriski perfekts. nevienās bērēs gan viņš vairāk nav redzēts. stāsta – tas tāpēc, ka viņš visu jau esot redzējis.