Par nedēļas nogalēm pie dabas
Tā sen nebija bijis. Man vajadzēja 2 dienas, lai es atgūtos pēc tādas nedēļas nogales. Jūtos pilnīgi cauršauta, ibumetīna piebarota, atkal zilumos un ar sadragātām mandelēm.
Laikam šādu dzīvesveidu jau būtu jāsāk saukt par degradāciju. Ja citi cilvēki nedēļas nogalēs dodas izbraucienos, lai baudītu dabu, pavadītu laiku aktīvā atpūtā, iepazītos ar jauniem cilvēkiem utt., tad es braucu vienkārši dzert un drāzties. Es neko interesantāku vēl nevaru izdomāt atpūšoties Latvijas laukos ar visādiem nesatiktiem vīriešiem.
Jau pirmajā vakarā nolūkoju kādu Seksīgo vīrišķi. Viņš man rūpīgi smērēja kaņepju sviestu uz lavaša un aizdeva savus riteņbraucēja cimdiņus, jo manas rokas, tikai skatoties tādās Seksīgās acīs 5 no rīta, bija pilnīgi nosalušas. Viņš atteicās no maniem vodka&toniciem (nedzerot, tikai pa retam viskiju), kamēr es jau biju iztukšojusi 2 dienām paredzēto tilpumu. Godīgi noturējos, devos saldā dusā un otrā rītā mostoties mani pirmie vārdi bija :”Es šodien gribu dabūt to Seksīgo”.
Otrajā vakarā izrādījās, ka Seksīgais ir devies projām, pirms tam manām draudzenēm tik paprasot atpakaļ savus cimdiņus. Asarām neļāvos, tik satiekot Seksīgā draugu sāku stāstīt, ka Seksīgais ir riktīgi foršs, ka man reti kāds tik ātri iepatīkas utt. Uz to viņš atbildēja, ka viņš pats esot vēl foršāks. Un to jau man nevajadzēja teikt. Vīrieši ar pašapziņu ir mana vājība. Tāpat kā vodka&toniks. Un ja tos abus saliek kopā, tad rezultātā pēc pāris stundām seko murgains un neapmierinošs sekss tualetē. Pat piekrītot pabeigt iesākto, guļošu cilvēku pilnā istabā, nekas labāks netika sasniegts. Un rīts nāca ar jaunu atziņu. Man beidzot ir jāsaprot, ka ceļš pie man tīkamiem vīriešiem neiet caur viņu labāko draugu vai viņu jaunāko brāļu kājstarpēm. Beidzot tas ir jāieraksta sev uz deguna (krievu teiciens, ja kas).
Saprotot, ka savu godu esmu zaudējusi, ka glābjams vairs nav nekas, izlēmu pēdējo dienu pavadīt absolūtā bezrūpībā. Ūdens pudeli piepildīju ar vodka&toniku un devos meklēt jautrību. Iepazīti jauni draugi, pamatīgi sadzerts un nolemts taisīt gangbangu pirtī. Joks, ne joks, bet līdz īstai darīšanai paliku tikai es un kāds sen zināms Hardkorists. Nekad man viņs nebija paticis, tādus vīriešus kā viņš es apzīmēju kā „knariņš”. Bet nu tā mantība tam „knariņam” izrādījās lielākā kādu man bija nācies sastapt (vai arī man līdz šim nav īpaši paveicies). Tā kā pirtī ejot nevienam nekāda izsargāšanās kabatās nestāv, visa darbība (pēc konfidencialitātes garantēšanas) negaidīti nonāca pie 69. Nu tā pa skarbo, bet ārprātīgi seksīgi. Tā, ka vēl tagad mandeles ir mazliet sāpīgas, bet atceroties vien riktīgi uzvelkos un sāk gribēties TO atkal. Man laikam ir fetišs uz tādu padarīšanu. Pēc tam Hardcorists teica, ka līdz šim tikai kāda 16-gadīga viņam varējusi tā paņemt. Tas laikam būtu jāuztver kā kompliments.
Visā tajā skurbulī nemaz nedzirdējām, kā visi citi ir dauzījušies pie durvīm, līdz dusmās nolēmuši braukt prom, atstājot mūsu somas aiz durvīm. Bet mums galvenais bija atrast tuvējo veikalu un veldzēt slāpes ar kādu saldu kokču un vieglu pīpi. Un sarunās par fuckbuddy būšanu pavadīt ceļš uz autobusa grīdas līdz Juglai, kur kopīgi piesmējām krūmus. Baisi palika, apzinoties, cik daudz man kopīga ar tādu čalīti.A
Sarunājām vēl kādu reizi satikties un izdarīt lietas līdz galam. Bet laikam tomēr nē. Es nevaru ar tādiem kaulainiem vīriešiem, man vienkārši ir neērti, lai cik lieli locekļi viņiem arī nebūtu.
Es atceros, ka reiz atēdos tādas ruma kūciņas, kuras konditorejas veikalos parasti sauca par „Kartupeli”. Tas bija manas mīļākās kūciņas, bet tagad es viņām virsū nevaru paskatīties. Tagad es gaidu, kad es vienreiz atēdīšos šo te „dzert un drāzties”. Es gaidu un ceru, ka man vienreiz tas viss apniks.
Ar pirmo rakstu! Merelina izrādās piekopj interesantu atpūšanās veidu!
nu vispār jau tas laikam bija 2. raksts. Jā es esmu piekasīgs…
haha, cik Latvija maza
es arī braucu tajā autobusā, vēl pie sevis domāju ka kautkur esmu redzējis to meiču, kura sēž uz grīdas autobusā kopā ar pēc paskata traģiski pārdzērušos/pohainu jaunu cilvēku
Šāda veida atpūta vēl ir tā tīri neko. Ir dzirdēti arī vēl smagāki brīvā laika pavadīšanas gadījumi, kuriem ir savas pazīmes.
Izbrauciens pie dabas. Spīd saulīte. Ir alus – tas sākumam (pa ceļam tā teikt). Viegls reibonis – esam atbraukuši. Izkāpjam. Pirmais iespaids labs. Tada garāka zāle, bet nekas. Aplūkojam apkārtni – divi dīķi, iekšā esot zivis (karpas u.c.). Forši! Sākumam pāris aliņi. Tad pie telts celšanas. PSRS ražojums – zaļš brezenta kunkulis ar virvēm un alumīnija mietiņiem (daži saliekti un pārējie vienkārši netīri). Optimisms nezūd. Izritinām to telti. Iespaids tāds ne pārāk. Nedaudz sasmakusi un mitra, bet saule visu nokārtos. Pirmā problēma – nav mietu, kas balstītu telti. Jārisina! Ar nazi, cauri nātrēm uz kārkliem – īss sprīdis un ir. Atpakaļ pie konstrukcijas. Sākumam pāris aliņi. Nu ko – viens lien iekšā – pamazām veidojums sāk atgādināt telts aprises. Jānospriego virves – vieglāk pateikt, ne izdarīt. Tas māls, kas zem nu jau piemīdītās zāles saulē un sausumā ir palicis ahujena ciets (nu saprotu, kāpēc mietiņi saliekti un netīri). Pamazām viss gatavs. Saule uz rieta pusi iet un tos kretīniskos dundurus nomaina odi (pretodu līdzekļi ir sveša lieta). Jāsāk makšķerēt. Sākumam pāris aliņi un bišķi ruma. Sāku knapāk redzēt tos dīķus. Grūti iet pa zāli – jāsāk krist. Pirmā zivs (pārāk maziņa, lai pateiktu, kas par šķirni). Vairāk nav. Pohuj, jāiekurina ugunskurs (kaut kāda desa un maize arī laikam bija līdz). Nav. Pohuj, ir šņabis un viena glāzīte (bet uz kājiņas – šikarna). Skaists ugunskurs. Labi sēžam. Par kaut ko runājam, katrs ar sevi. Pirmais mazais litrs ir cauri. Jāceļas (grūti iet) un no mašīnas jāpaņem provianta papildinājums (vo bijām prātīgi, ka paņēmām bišķi līdzi). Mātes vārdiem skanot, tiek sameklēts un ieliets dzēriens. Labi sēžam. Nākamā tēma politika. Ilgi un bez rezultāta. Neatceros. Rīts. Ahujenna sūdīgi. Saule karsē, zāles rugāji duras vaigā. Tātad, līdz teltij netiku. Provēju piecelties – ar otro ir o.k. Kur pārējie? No telts arī rēgojas kājas. Skaidrs – maitas okupējuši visas guļamvietas. Paveru telts aizdari – afigenna smird pēc šmigas un kedām, karsts piedevām. Pamodinu varoņus. Skats skarbs – izpūris tēls visās sejās – knapi atpazinu savējos korišus. Visiem poha. Karsts, tā saule maita nezin cik grūti. Visās malās sakosts – pidari odi. Niez. Nāk rīta labākais moments – ūdens, ko padzerties nav. Pilnīgā dirsā, sūda pļava sūda pāķos. Ejam peldēt – varbūt atžirgsim. Pārsteigums – makšķerēšanas piederumi izsēti pa visām dīķa malām. Paiet pāris mokošas stundas – beidzot pisam prom no turienes. Sausais atlikums: 1) netīra mašīna (tas pa lielam pohuj); 2) purns kā sarkanais māls (rīta saulei ap 12.30 asi zobi); 3) sakosta āda un sačakarēts celis (laikam tad, kad gāju naktī mīst – kāda Dombrovska pēc dīķim jātaisa tādi krasti); 4) viena salauzta makšķere un šis tas pazudis no loriņiem (kā parasti); 5) pat tuvumā nebija nevienas bābas (pilnīga huiņa); 6) sasista vienīgā glāzite (ar kājiņu) – skāde; 7) zivju nav (atkal mājās maukas ņirgāsies);
afigenna sūdīgi līdz pašam vakaram; 9) nebija ganbangs (lai arī, kas tas būtu, bet bija atnācis kaut kāds Alberts – tāds žiperīgs opītis, kuram garšo šņabis un patīk stāstīt visādus kumēdiņus).
Uzmanību, necentieties aprakstīto atkārtot mājas vai atklātas dabas apstākļos, šeit minēto izpilda profesionāļi, kuri apguvuši drošas atpūtas pamatus un neriskē neapdomīgi. Sargājiet sevi un savus tuvākos.
“Dueta Kю” ir tāds skaņdarbs. “Dzert un drāzties” esi ietekmējusies no tā?
interpunkcija nav mana stiprā puse. punktam bija jābūt citur. brīva vieta jūsu interpretācijai.
Ta dala par mandelem bija jautra, nekad nebutu to iedomajies. Bus japrasai savai Sievietei he he he
Ļoti pliekani. Dažbrīd gan likās ka “aizķers”, bet, cik ātri šī sajūta parādījās tik ātri arī pazuda.
Ir skaidrs, ka Merelina mutē ņem labāk nekā raksta. Tostarp ir arī skaidrs, ka Merelina nav apveltīta ar bagātīgu izdomu, jo daļa gadījumu ir tiešs atstāstījums.
skaudīgā latviešu tauta
es nesaprotu Žani Vēsmu,viņš tiešām domā ka ir asprātīgs, vai arī viņam vienkārši patīk būt tizli kaitinošam?
Lai gan nav īsti pacietības lasīt Žaņa dzejojumus, domāju, ka viņa īstā vieta būtu labajā portāla malā un ierāmēta. Katrā ziņā, Merelina ar saviem rakstiem nesaista tik ļoti kā Žanis.
“es nesaprotu… (..)” Jā, cienījamais cerber, tā tas ar Jums droši, ka ne pirmo reizi… Šīs mājas lapas nosaukums ir: ” Brīvā Mute”. Tas nozīmē, ka ikviens var rakstīt savus komentārus, viedokļus, pārdomas utt. Papildus vēršu uzmanību tam, ka VISI KOMENTĀRI NAV JĀLASA OBLIGĀTI. Tātad, cienījamais cerber, ja nepatīk – nelasiet.
Turies cerber!
P.S. (nav “Pilsoniskā Savienība”, ja atkal nesaprotat, cerber) Kopumā, man pilnīgi pohuj, ka Jums nepatīk, cerber!
vēsma ienes jaunu vēsmu šajā visnotaļ kaitinošajā pornosaitā
Ahahahahaaa! Villinz, nu gan tu pateici peerli
Varbut paludz shii spamera e-pastu un lai vins Tev personiigi raksta savus palagus?
Merilina mes Tevi milam
)
Foršāk ir kad notiek tā kā Merilinai, bet biežāk ir tā kā Žanim. Nez kāpēc?
Man Žaņa rakstītais liekas interesants, katrs taču izsaka to ko viņš domā, nevis neitrālās frāzes – Patika, labi, slikti vai vnk
un pārējie brīnumiņ, kurus izmanto, lai nebūtu jāizmanto vārdi, izlikties par neizprotamu taču ir īsāk sakot. 
nu feini ierēcu par Žaņa tekstu. Merlinas vārsma tāda pārāk brutāla sanākusi. Nav jau sliktas lietas darītas, katrs dara to kā tīk, bet varbūt maigākus vārdu varēja izvēlēties, jo jautrību tā neizraisīja kā otrais stāsts komentāros.
diezgan ‘netīri’..