Karstā mute
Tas tik ir numurs!
Armands Švabre fano par numuriem – visiem tas, protams, ļoti interesē.
Nē, nekas! Viss ir labākajā kārtībā! Maestro Raimonda Paula autoritāte nav mazinājusies. Sākumā, vērtējot LNT Ģimeņu dziedāšanas svētkus, tikai maestro lietoja frāzes: labs numurs, izdevies numurs, iepriekšējā numurā redzējām. Pēc tam numurošanā iesaistījās arī Uldis Marhilevičš un Katrīna Pasternaka. Taču atlika paiet dažām nedēļām, un arī 2,5 reizes jaunākais Lauris Reiniks kā labi mācīts papagailis bilda, ka šovakar redzēsim vēl četrus brīnišķīgus numurus. Taču, kad Rēzija Kalniņa paziņoja, ka jau pirmais numurs licis viņai smaidīt, labsajūtā noskurinājos. Lieki teikt, ka mūs ar Likstu ļoti iepriecina šādu jēdzienu reinkarnēšana un drīz dosimies Paula kungam palīgā.
Agrāk vārdu numurs lietoja tikai mūsu vectēvi un pagāja laiks, kamēr izdevās pārvarēt pirmo riebuma vilni. Bet tagad mūsos atkal ir modusies cerība, ka labie laiki atgriezīsies.
Ka drīz atkal varēs pamosties no rīta un līdz pusei nomazāties ūdens bļodā vai arī vienkārši norīvēties ar mitru dvieli, kā to dara pārējie fizkultūrieši. Iziet paskriet Kirova parkā vai vienkārši, svilpojot kādu maršu, soļot pa Ļeņina ielu līdz pat Planetārijam. Starp citu, tur pa ceļam ir gastronoms un nav izslēgts, ka šodien būs pievestas nūdeles pienazupai. Nu jā, un vakarā, kad beigsies rokasbumba, Maskava rādīs estrādes koncertu, kurā parasti piesaka patiešām izcilus numurus.
Švabre – ķeceris!
Par romantiku, kas garām!
Planetārijas jau labu laiku kā pārvērties par dievnamu (tā nevaru saprast, kā no planetārija var uztaisīt dievnamu), kino Daile otrajā stāvā vairs sen kā nav ēdnīcas (diezgan normālus makaronus varējis dabū) ar bufeti vidū (kur graņonkai bijusi liela nozīme), bet sava romantika visā tajā bija. PSRS nomainījis ES, bet ir lietas un vietas, kuru nozīme mainās maz.
Vasarā!
Karsta vasaras diena – pārpildīta Rīgas – Jūrmalas električka, mazais Serjoža ar vecmāmiņu brauc uz pludmali. Vīri uz “Rigondas” un “TTT” dvieļiem sit kārtis un dzer alu (ja gribas atviegloties – droši visi līcī). Skan VEF radioaparāts. Nav semuškas miziņai, kur nokrist. Saule silda proletariāta sānus. Kurš ekstrēmāks – pa glāzei izlejamā alus vai kvasa. Tāda dīka zvilnēšana – cīņa par vietu zem saules tiešā nozīmē. Gaume un glamūrs. Dāmas jaunās treniņbiksēs un augstpapēžu kurpēs sadevušās rokās – uzreiz var pateikt Taņa vai Aņka. Kam vairāk rublis spiež kabatu, tas “Jūras pērlē” piesūcies Moku. Netālajos Jūrmalas mazdārziņos tāds kā ekstrēmais porno – visi kam pāri sešdesmit apakšveļā ar bāli sarkaniem atļekušiem dibeniem gaisā. Pilnīgs miers, pat šķiet, ka nožēlojamie kapitālisti vairs sapņu iekārtu neapdraud – vismaz partijas modrā acs visu vēro. Ūdens silts, gandrīz mierīgs un varbūt pat tīrs dažu brīd. Cits avīzi paķēris līdzi, cits lamājas ar blakus gulētāju (raugi kājas par tuvu novietotas), dažam atspirdzinošie dzērieni par atpirdzinošu. Dzīve rit pludmalē, Padurē un Engurē. Idille var teikt.
Ziemā!
Kā jau ziemā – vēsāk, bet proletariata garu nevar salauzt nekas. Ārsti pēc maiņas dzer (malko, bauda, pagaršo, patērē vai konsumē – kas katram tuvāk…) deviņstāvu ēku kvartālos izveidotājās garāžās uz kastēm. Auksti, bet tā ir tikai ziema. Bļitkotāji uz Daugavas knapi turas kājās (ledus ir slidens ne tikai PSRS, bet visā pasaulē). Metāla apstrādes ceha darbinieki pēc nogurdinošas darba dienas sasēduši, lai parunātu par komunisma celšanu pie kādas stiprākas glāzītes… Tad nāk Gorbačova pretalkohola kampaņas laiki. Putina (nejaukt ar vienas valsts premjeru), t.i., snieg – uz ielām maz cilvēku, pa kaktiem vientuļi stāvi gatavi iesaistīties 20 rubuļu apjomīgā darījumā par vienu vienību kārotā. Taksometristi pelna labāk. Pa ielām klīst družiņņiku vienības un vieglā reibumā apkaro nejaukā alkohola patēriņu. Skaisti un po našomu. Proletaritāts var zaudēt tikai savas važas…
ES nomainīs defolts, bet joprojām būs lietas un vietas, kuras mainīsies maz. “Club Essential” turpmāk būs bufete (kāda starpība – atpūta ir un paliek atpūta), parks paliks parks (Kirova, Vērmanes, D’ Estēna, Klintones viens pīpis kā vietu, kur aliņu iedzert sauc), ja aizmuksi no Māra Oltes un viņa agresīvajiem dabas mīļiem, varēsi arī kadu končiku izmest Bolderājas pludmalē, vai prieka pēc paskriet līdzi zīriņam Zaķu salā, bļitkotāji uz Daugavas tāpat knapi turēsies kājās (ledus slīd arī defolta laikā), droši vien, ka kāds pasēdēs uz kastes kādā garāžā vai vismaz stroikā līmi paostīs. Laiki mainās – pieradums paliek!
Šitas Tev labs numurs padevies, Armand!
visā-visumā-labs-numurs, labs, labs.
labzz