Vēstule dēlam – viss par sievietēm (2.daļa)
Dēls, visā visumā ar sievietēm pasaulei veicas arvien mazāk. Rietumus Dieviņš jau paspēlējis kārtīs tumsas spēkiem. Tur sievietes vairs nekas nekontrolē un viņas spēli ir uzvarējušas. Jaunā Rietumeiropas sievietes versija arvien vairāk līdzinās no cirkus izrādes aizmukušai lācenei, kas lamājas, ja ilgi nenes alu.
Sirds sāp, dēliņ, par vīriem, kas riebumā uzgriež vaigu savām tautietēm. Eltons Džons, Džordžs Maikls… Feini puikas, labām balsīm. Tam tā nevajadzēja notikt.
Naktīs raudu gaužas asariņas par somiem – nūjošana ir nožēlojamākais, ko jelkad radījis vīrietis. Pat romāns ar gumijas sievieti ir priecīgāks un liecina par vīriešu alkām pēc vecajām labajām sievietēm – sievišķīgām, skaistām un piejaucētām. Nav brīnums, ka lieliskie autobraucēji, kam vēl palikusi pašcieņa, arvien vairāk šķiras no dzīves labprātīgi. Pēc pārdesmit gadiem – brīdī, kad Tu lasi šīs rindas, domājams, kaut kur Helsinkos kādā krogā tiek iznīcināts pēdējais vīrišķās pasaules piemineklis – pisuārs – lai nevienam nebūtu nekādu privilēģiju.
Mums, paldies Dievam, veicas dzīvot saprātīgās civilizācijas astes galā, kur vīrietis ir vīrietis un sieviete joprojām ieņem savu vietu. Ticu, ka zviedru izvarotāju banda mūsu nācijai sūtīta no Augšas, lai mēs beigtu atplestām mutēm skatīties pāri jūrai veco demokrātiju virzienā un uz priekšdienām tiktu atpestīti no feminisma sērgas.
Lai vai kā, pasaule ar katru brīdi paliek arvien mazāka, tāpēc, dēls, šai sakarā teikšu īsi – esi uzmanīgs ar tām sievietēm, kas pabijušas aiz mūsu republikas robežām.
Iepriekšējā vēstulē es Tev aprakstīju galvenos sieviešu tipus. Atzīstu, saraksts nav pilnīgs, taču nevēlos nemaz runāt par spēcīgo sieviešu kategorijām. Piederība sieviešu tipiem, kas nespēj pārvarēt piecu procentu barjeru nav nejaušība. Daba, dēls, nav stulba un – ja tā par primārajiem izvirzījusi manis iepriekš uzskaitītos tipus, tas nozīmē, ka visas citas kategorijas ir cilvēcei bīstamas. Arī tev.
Tavā vecumā, dēliņ, kā no uguns ir jābīstas spēcīgu sieviešu. Apjās kā mazu ezi. Tev ir jādejo pa dzīvi ar parastajām, mirstīgajām – plaši, kā ballēs – izmantojot visu zāli un elkoņus! Tikai, kad būsi iemācījies nebuksējot valsēt uz abām pusēm, drīkstēsi lūgt uz deju sātanu brunčos.
Tagad, dēls, mācies pamata soļus! Ja skolā Tu varēji gadiem trīties ap vienām un tām pašām jaunkundzēm ar pārliecību, ka vismaz vienreiz pa kļūdai kaut kas sanāks, tad tagad viss ir mainījies. Viņu ir kļuvis daudz, daudz vairāk un laika rīkoties – daudz, daudz mazāk.
Dēls, ja Tu domā, ka svarīgs ir pirmais iespaids – ar šādu pieticību vari nemaz nesākties. Pirmais iespaids ir vienīgais, kas noteiks – dabūsi Tu to lellīti paspēlēties vai nē.
Kad sāksi runāt, ieskaite būs sākusies. Nekašņā pēc vārda azotē! Vajag laipnību – o, lūdzu, mīļā, cik tev tīk – un Tavai mēlei jākļūst īstai cukurfabrikai. Ja princese nošļukusi, ar to mundruma arsenālu, kas Tavā rīcībā, krievu armijai jāpietiek četrpadsmit Borodinām. Tām jābūt atmiņā paliekošām iedzeršanām, kad Tu, dēls, saki tostus… Un bēres! Nelaiķa pēdējā pilnā loze, ja Tu būsi uzstājies!
Dāmas ir visur un nav ne kurlas, ne aklas, ne bezjūtīgi radījumi. Esi, dēliņ, pirmā iespaida rekordists! Turi kārtībā savu džentlmeņa komplektu – reklāmbaltu kreklu, pusskūtu vaigu un pāris universālus komplimentus! Strādā ar fluīdiem! Kad esi ieradies veikalā pēc pusnakts kļančīt alu, piekačā deniņus ar domām par mežonīgu seksu ar pavītušo pārdevēju turpat aiz saldētajiem produktiem! Tu redzēsi – viņa bez kunkstēšanas aizlīgos gurnus pēc miestiņa.
Iespējams, pats svarīgākais piebraukšanas mākslā, dēliņ, ir balss tembrs. Salons „Dīvāni&Dīvāni” var pievienot vēl divus dīvānus nosaukumā un atrasties kaut visapkārt Dominai – kamēr reklāmu neierunās Juris Kalniņš pēc kārtīga trīsdiennieka, neviena dāma neapstāsies seksa laikā, lai vecim paziņotu – „Klau, man reiz pietiek, rīt braucam uz to bodi pie Dominas.” Tāpat, Eirovīzija ikvienā turpinās kutināt kaunuma nervus, kamēr falsetais Kārlis Streips būs vienīgais angliski runājošais cilvēks valstī.
Patiesība ir nepielūdzama. Nevienam netīk ķērcošie tenori, kas, tā vien šķiet, nepārtraukti bāž degunu citu darīšanās un mazajās, maigajās nāsīs iesūc visus tavus spēkus. Toties, jebkurš apgalvojums, kas pasprucis kārtīgā, labi nostādītā basā, ir ticams, jebkurš piedāvājums – nopietns, jebkurš jautājums – svarīgs. Ceru, ka Tev ir paveicies vismaz ar sulīgu baritonu, bet treniņš tāpat ir nepieciešams. Ej uz pareizticīgo baznīcu, dziedi līdzi večiem! Negribi uz baznīcu, dziedi mājās! Pats grūtākais ir apakšējais „āā”. Dziedi „Jaaasmīīīns ziedēēēja manāāā dāāārzāāā, kāā aaapmīzu tāā nokaltaaa.” Bass, kārtīgs bass, dēliņ kņudina dūdiņu iekšas! Piedodiet, gaudulīgie ņergas, it’s a man’s world!
Tomēr, balss nav vienīgais. Ar to pietiks tikai pirmajai reizei. Ja gribēsi sievieti nedaudz pieturēt, dēliņ, būs tomēr jāpiedomā, ko Tu runā.
Ar runāšanu, dēls, esi uzmanīgs. Nekad nesaki visu. Dažkārt labāk nesaki neko – pagaidi, kamēr citi izlēkājas, nokausē Tavu līdaciņu un tad velc ārā. Neuzbāzīgs cilvēks vienmēr šķiet simpātisks.
Neuzbāzīgam Tev jābūt vienmēr. Nelien sievietei virsū tikai tāpēc, ka viņa tur ir.
Par iepazīšanos klubos aizmirsti. Tās ir dzinēju medības, kur vesels bars stāv līnijā ar uzvilktiem gaiļiem un gaida, kad no meža izskries pārbiedēta sieviete – kā likums tieši uz sliktāko šāvēju. Tu, dēls, esi labs šāvējs. Ej uz gaidi, tikai rūpīgi izvēlies laktu, kur sēdēt.
Strādnieku ēdnīcas ir laba vieta, kur iepazīties ar meitenēm. Dodies turp pīķa stundās – kad gandrīz vienīgā brīvā vieta būs iepretim glītai sekretārītei. Pajautā, vai drīkst apsēsties, saki, ka centīsies nečāpstināt. Kad kontakts ir iegūts, liec viņai mieru, ļauj cilvēkam paēst. Tikai brīdī, kad viņa samulsīs redzot, ka Tu apgrauztos vistas kaulus tin salvetē, saki – „Tas kolēģim, viņš netika uz pusdienām.” Ja mulsums meitenes sejā būs lielāks kā plānots, paskaidro – „Kolēģim ir suns. Man gan pašam arī šķiet nedaudz dīvaini tas, ko šobrīd daru…” Pēc šī Tev, dēls, būs visas tiesības uzaicināt glīto sekretārīti kaut uz pasaules malu.
Kā redzi, dēliņ, piebraukt var jebkur. Dodies uz kapusvētkiem, noskati savu simpātiju, izfiltrē, kur atrodas viņas senču atdusas vieta, neuzkrītoši tuvojies, pastāvi, pagaidi. Ja viņas tur nav, nekas, atnāks – droši vien ganās kaut kur turpat starp krustiem. Kad viņa atnāk, uzmet nejaušu skatienu, nesmaidi. Viņa visu redz, jo kapos nav ko īsti citu darīt – tikai pētīt citus. Nu, un tad, dēls, kā paveiksies – Tava cerība, ka pienāks kāds pazīstams cilvēks pēc iespējas krietnākos gados un sāks ar Tevi runāt. Veci ļaudis ar sliktiem cilvēkiem nerunā. To zina visi. Pēc sarunas uzmet viņai vēl vienu nejaušu skatienu, šoreiz pasmaidi un lēnām dodies prom. Tikai, nepārcenties ar gaitu – neviena sevi cienoša meitene nesapņo par tuvību ar lielveikala apsargu. Vakarā Tava eglīte būs kapusvētku ballē – jau aizgriezta, ar satīrītu apakšu ērtai piekļuvei. Tev atliks vien sagaidīt pavēju, iedzīt savu ķīli un viņa pati liksies slīpi tur, kur Tev vajadzēs.
Tā arī netiku gudra, kāda ir tā supersieviete, kuras dēļ visas tās ačgārnās izdarības.
Mazak puķaini nevar a … tagad ta neruna te figu ko var saprast. Ja es gribētu savam bernam dot, nū, izlasit. Tagad jaunieši tādas metamorfas un epitus algorijs nesaprat, tu sapratt, Tu?
Jums te viss caur tādam puķem ka var padomaat ka Jus gribēt lai tas “DĒLS” kād Kaucminds vecomāt jums atnes.
Ejt sēdet sava laktā ja nemāk rakstīt internetā.
ir LABS!!! par to ēdnīcu un kailiņiem norēcos līdz asarām
Kapusvētkos ir jāiepazīstas vēlāk! Tas izsenis zināms – pēdējai sievai jābūt latvietei, jo viņai patīk kopt kapus
Sievietes salīdzinājums ar eglīti ir labākais ko šaipus Urāliem nācies lasīt.
Jāni! Bravo! Patīkami lasīt Jūsu rakstu darbus. Valoda, izteiksme!
Protams, vēlu – dēlu, ozolu, čūsku. Būtu interesanti lasīt vēstuli – meitai!
Fantastisks raksts. Lasot sajūta, ka visi īstie vārdi ir atrasti…
Kaifs lasiit!! Kaut visiem deelinjiem buutu taadi papuciishi ar viediem padomiem!
Sen jau zinaams, ka ‘egliiteem’ patiik, kad medutinju ausiis lej… Bet kur apraksts par `velns brunchos` tipu???
Par kaku uz galvas!
Jānis Liksts savā superīgajā rakstā pieminēja trīs turtlesus (vienmēr mugura uz augšu…) Eltonu Džonu, Džordžu Maiklu un pašmāju Kārli Streipu. Par pirmajiem diviem teica – feini puikas. Šaubu nav. Par pēdējo minēja, ka vienīgais angļu valodas pratējs valstī – kristāldzidra taisnība. Ievērojot minēto, japievēršas sociālajam fenomenam, ko es saucu par “kaka uz galvas”.
“Kaka uz galvas” vēsture un būtība.
Bija skaista saulaina diena. Rīgas centrs. Vērmanes dārzs. Meitenes un zēni rokās sadevušies priecīgi staigājās. Skaisti triko saulē laistās. Aiz žoga liels troksnis – laikam atbalstītāji un fani! Apsardze no valsts policijas, sķiet tapēc, ka lielas zvaignes vienmēr tiek apsargātas no trakiem faniem. Visumā jautrs pasākums esot bijis. Ne manīja sētnieks, ne ierējās suns – pēkšņi lido kaka. Laikam kāds putns. Vai putnu bars drīzāk… Sākās tracis. Kaut kādas tiesa arī bijušas laikam. Nu nevainīgus cilvēkus pin iekšā dabas ritējumā. Tā jau ir – cilvēks tik tālu no dabas aizgājis, ka vairs nesaprot dabas norises, fenomenus un brīnumus. Nu kas tur tik liels, ja kāds putniņš uztaisa virsū. Pats atceros pretīgo balodi (pideru pat var teikt), kurš apķēzija – bet es jau netiesāju cilvēkus. Nu balodītim paspruka – nu nav jātaisa tracis, pa tiesām jāvazā cilvēki, presei jāiesaistās. Bildē un klaigā kā negudri. Šitāds tracis taču negatīvi iespaido paša gājiena (īsti nezinu, kas tur staigāja un pa kādu tēmu, laikam arodbiedrība vai kāda “zaļo” grupa, bet nu dikti draudzīgi bija, pat esot bučojušies visi ar visiem) dalībniekus. Jūs padomājat – jūsu fani atbalsta un jūt līdzi tik sparīgi, ka valsts policija knapi var atturēt nost, bet beigās tavus cienītājus vēl pa tiesām vazā. Nu traks var palikt. Pēc šitā, es domāju, kāds jūtīgāks zēns/meitene (abi kopā vienā personā vai citāda kombinācija) būs stipri satriekts. Ja agrāk šamējais, skatoties “Agro rūsu” pa LTV 1, ēda “Selgas” cepumus un šņukstēja, tad pēc šitiem stresiem puņķi un asaras jau iet vaļā tikai uzmetot veļas pulvera “Tide” reklāmai acis TV. Tā jau var sabeigt cilvēkiem dzīvi. Un viss dažu putniņu dēļ. Ja tā vairāk padomā, tad šeit pat vajadzētu iesaistīt kaut kādus vides un dabas speciālistus – nu Ingmāru Līdaku vai Mari Olti. Ja nu tie putni ir, piemēram, Melnie stārķi, kas ligzdo uz Ministru kabineta jumta – tad jātaisa kāds liegums vai tāds štrunts. Tad būs viss skaidrs, ja lido kaka, tad tiesu nevajag, klusi jāiet uz mājām, lai netraumētu putnu fizisko un psiholoģisko labklājību.
Secinājums
Vajag izpētīt esošo vidi Vermanes dārzā un atzīt to par dabas liegumu. Un mežā, kā jau mežā – ja tā kaka lido, nu tad viņa lido… Nebūs kreņķi, nebūs tiesas, nebūs trača. Viss būs kā “Panorāmā” – pa punktiem un lēnā latviešu valodā!
P.S. Nesaprotu arī tos, kuri dzenā mazos zīriņus nost no Zemkopības ministrijas ēkas jumta – lopi ne cilvēki. Cik tāds maz putniņš var pietaisīt – nu peles pirdiens, ne vairāk…