bet rūtiņu lapa fascinē.

Saņēmu Tavu vēstuli. Tante Alda nodeva, jo toreiz biju norādījusi savu adresi pie tantes (dzīvojos tur ik pa laikam). Kopumā esmu pārsteigta, ka uzradies kāds pēc tik ilgiem gadiem. Atklāšu noslēpumu – toreiz tā arī neviens neko neuzrakstīja. Kādu laiku skumu, bet tad dzīves ritējums lika aizmirst sarakstīšanos. Pirmais Kagors, skolas diskotēka un kas savrīgi – atģidu, ka sarakstīties ar meitenēm nav prioritāte. Savā vēstulē Tu uzdod vairākus jautājumus – būtu tikai solīdi, ja censtos uz tiem atbildēt. Dzejolis tā tīri neko. Kāpēc tikai par dzīvniekiem vien raksti?

Tie pārējie Tavi jautājumi ir jau grūtāki – šeit manas atbildes (vai gandrīz atbildes):

1) kas ir reinkarnācija? Ja tas tulkojas kā Reinas Kara Nācija – tad fričiem īpaši neticu, bet pret viņiem arī nekāda naida nav.
2) jā ir gadījies – stirprā vējā vienmēr raudu un nesaprotu kāda velna pēc;
3) ir gadījies – Igors tomēr nebija tas, kas vajadzīgs. Tā kā nav man vairs Igora un precējusies arī neesmu. Tātad, var arī līdz kāzām. Vajag taču prabiģ, ap ko tas viss grozās;
4) par Tevi gribu uzzināt sekojošo:
a) Kāpēc Tev ir liekais svars (augums ir 1,86m, svars 95kg)? Tev arī garšo putukrējums?
b) kura ģimene no “Dziedošās ģimenes” patīk vislabāk?
c) cik Tev ir gadu un kādēļ Tu šobrīd lasi “Labu”?
d) Tu tāpat kā Igors nemaņā ēd saules puķu sēklas?
e) Pats tici fričiem?
f) Tev garšo putraimu grūdenis? Man nenormāli garšo.

Paldies – korī vairs nedziedu – izmeta (laikam nevajadzēja toreiz Lienei uzaci pārsist), bet badmintonu šad tad uzspēlēju.

Sveiciens Tev valsts svētkos.

Ar cieņu,

Zanda Lauka
P.S. Par krusttēvu – Tevi saprotu. Arī tantei Aldai augustā kāds maita nospēra siltumnīcas lejkannu.