Brīvā mute

Vēstules dalās divās grupās – tādas, kuras mums patīk saņemt un tādas, kuras nē. Lai gan mūsu sarakstes partneri arvien biežāk ir dažādi orgāni un citi kreditori, nezin kāpēc nav zudusi tā naivā jūsma, ar kādu mēs veram vaļā tikko saņemtu vēstuli – ja nu šoreiz beidzot…

Beidzot, beidzot.. Beidzot arī mani kāds pagodinājis, heheee – o, sajūsma, o, prieki – droši vien pasaules smukākā sieviete mani sazīmējusi draugos un raksta, ka viņa un viņas četras kailas meitenes grrrrrib ar mani drusku pamīlēties un tagad, ou, tagad… Bet nē, bļa. Rutkovska.. Skolas laikā kuplāko ūsu īpašniece un pārliecināta vaksācijas pretiniece. Kad pēdējoreiz pirms sešiem gadiem saldtīksmi pārvēlu pār lūpām pieklājīgu atvadu sveicienu, viņai bize bija tieši līdz vietai, kur gurnu puslodes satiekas. Ceru, ka šis būs kārtējais apkārtraksts, ko jāpārsūta miljons paziņām, lai izvairītos no bada nāves. Mmm, nea, diezvai – man viņa nemaz nav draugos… Nu vo, pats vainīgs – ieliki bildi profilā – tagad priecājies…

Paskatīsimies, ko daiļava raksta.. Varbūt kājas beidzot noskuvusi..

Sveiks, sen neredzētais! (O, jā.. Smaidiņš.. Bet protams, kur tad nu bez tā.)

Patiešām, laiks rit vēja spārniem. Kur tās saulainās dienas, kad mēs mācījāmies videnē… Daudz kas dzīvē ir mainījies, vismaz man. (Un kas Tev, draudziņ, liek domāt, ka man tas, pardon, piš?) Ja nezini, paspēju apprecēties un nesen arī izšķirties.. (Opaņki, “nesen” laikam būs tas atslēgas vārds.. Bet nu, labi, varbūt tīri ritmam iepirda savu ģimenes stāvokli.. Heh, kā tad!) Jā.. No kļūdām jāmācās… Kā ar Tevi? Joprojām esi tas pats dullais taisnības cīnītājs? (Meitene drusku izmisumā.. Zinu šitos jokus – priekš kam man ledusskapis, ja es nesmēķēju..)

Tā, labi.. Atbildēsim…. Braukt virsū nevajag, mēģināsim to lietu nodarīt ātri un bez sāpēm.

Re:[1]

Sveika, Laura! Man viss pa vecam, darbos ieracies. (Nu? Varbūt ar šo arī beidzam? Nē.. Esi vīrs, parādi īstu pieklājību! Jāuzraksta kaut kas personīgs, it kā man nebūtu pilnīgs pofigs par viņu.) Rīga – Maskava – un tā jau pāris gadus.. Tiešām nav laika nevienu ne satikt, ne sazvanīties. Privātās dzīves nekādas. (Fūū, ar šo vajadzētu pietikt. Redzi, nav man laika vecenēm un kur nu vēl sarakstei ar Tevi.)

Spiežam “Iziet” un ar dievpalīgu.

Re: [2]

Čiv!

Ohooo, Tev nu gan ir interesanti! Laikam baigais biznesmenis būsi.. Nu, jā, Tu jau skolas laikā biji tāds apķērīgs.. Es te arī jau kādu laiciņu esmu biznesā. Ja atceries – manam tētim pieder galdniecība. Kad izšķīros ar vīru, laiciņu dzīvoju pie vecākiem un pamanīju, ka man ir ķēriens sakārtot dažādas lietas, palīdzēt tēvam ar mazajiem, taču ne mazāk vērā ņemamajiem ikdienas papīru darbiņiem. (Tagad es pusstundu parēkšu, labi!) Vēl ievēroju, ka mani šī tēma – galdniecība – patiesībā ļoti interesē (vai nav smieklīgi – sieviete galdniecībā). (Nožēlojami, dārgumiņ, tas būs īstais vārds, nevis smieklīgi.) Mums ar tēti ir radusies doma par uzņēmuma paplašināšanu, jo zinu, ka ekskluzīvo mēbeļu tirgs vēl nav sevi izsmēlis. (Tirgs.. Ebanuca.. Cirks.. Stulbākais tas, ka man uz šito būs kaut kas jāatbild.) Man šķiet, ka austrumos – Krievijā – mūsu mēbelēm varētu būt labs noiets. Kā ir? Grūti tikt Maskavā? (Tev – grūti. Rižskij vokzal tagad face control.)

Ceru, ka mūsu senās pazīšanās vārdā neatteiksi man konsultāciju klātienē… Vakariņas kādā mājīgā Vecrīgas kafejnīcā uz mana rēķina. Tu jau noteikti zini tās labās vietiņas, kur nevienam netraucēti pačalot. (O, jā, to Tu gribētu gan.. Davai, lai notiek, tikai tad, ja es pirmais drīkstēšu jautāt “Vai esi satikusi kādu no mūsējiem?”)

Nu, ko.. Saņem dūšu un pļūtī vaļā, ērgli! Pats uzservēji par Maskavu, pats arī lec blokā! Kaut gan.. Saka jau, ka pat izkošļātai košļenei uzberot cukuru, kādu laiku var pažļambāt.. Brr… Nē, nē.. Big tits arī google man izmetīs, Rutkovskas kundze..

Re: [3]

O, nemaz nezināju, ka Tu tāda uzņēmīga. (Nu, kā patīk? Ir jau orgasms?) Tavs tēvs gan ir baigais malacis, ka šajos laikos domā par attīstību! Es, diemžēl, Latvijā būšu tikai februāra otrajā pusē. Pat uz Ziemassvētkiem nesanāks būt mājās. Priecīgus Tev arī Ziemassvētkus un laimīgu Jauno gadu! (Ha! Redzējies, ko!.. Tā kā sūdu nokniebu.. Atklanīšanās meistars, bļa! Te ģēnijam jābūt, lai atbildētu vairāk par “Ok”.. Es pat apsveicu tā, it kā viņa jau to būtu izdarījusi.. Par to februāri es citādi nemāku. Gan jau aizmirsīs līdz tam laikam.)

Sūtīt! Davai, lai notiek! Ai, Rutkovska, Rutkovska, nu ko – romāniņš beidzies! Соси хуй у пьяной обезьяны, трезвая недаст!

Re: [4]

Čau! (Nu, kas atkal?)

Nu neesmu nemaz tik uzņēmīga.. Negribu, lai tētis pēc insulta tik daudz strādā. Klau, ja pareizi atceros, Tev taču Stradiņos kaut kāds radagabals strādāja.. Mums te uz kompjūteriem gara rinda. Nevar kaut kā caur Tevi? Tu jau saproti, ko es ar to domāju… (Nu ko.. Vecais labais triks ar kuli un nazi – iztaisi mani par nezkādu samarieti, lai mans pienākums būtu to attaisnot..) Ja Tev nav grūti un vari kaut kādā veidā no Maskavas to noskaidrot, būšu ļoti pateicīga! Uz Tavu atgriešanos sakurināšu kārtīgu lauku pirtiņu! Ja kas, mans telefons – 26XXXXXX (Pipec.. Pat ss.lv iepazīšanās sludinājumos pēdējos divus teikumus neatrast..)

Kamoooon.. Ķeras pie katra vārda – Maskava, uzņēmība, fāters.. Tu ko, zaķīt, te gribi izvilkt neizšķirtu ar mūžīgo šahu? Tūlīt izdomāsim kādu kombināciju. Mats vienā gājienā. Hmm..

Re: [5]

Laura, cik nelāgi sanācis – Tavu vēstuli saņēmu, atrodoties lidostā Šerementjevo – uzreiz zvanīju krusttēvam, tur ļoti sarežģīti patlaban. Piedod, ja vari! Pats dodos ar ģeologu grupu uz Jakutiju. Jau sen gaidīju šo ekspedīciju – neskarta daba, nav interneta, nav draugu.

Pēc astoņiem mēnešiem.

Re: [61]

Esmu Austrālijā. Ķengurs saslapināja laptopu. Man nav visu burtu (rakstu ar Insert Symbol funkciju) – īsi sakot – teorētiskajā daļā neesmu tik spēcīgs, diez vai spēšu palīdzēt Tavai māsai.

Pēc gada.

Re: [89]

Esmu Indijā. Meditēju. Izstāstīju savam guru par tavām problēmām. Viņš Tev ieteica turpmāk komunicēt tikai ar pašiem, pašiem tuvākajiem ģimenes locekļiem. Vismaz piecus gadus.

Vakar.

Re: [117]

Esmu Šveicē, diemžēl stress biznesā arī mani ir nokāvis – atrodos psihenē. Parunāju ar dakteri un, kas interesanti – viņš teica, ka labāk būtu, ja Tu man vairs nekad, nekad, nekad, nekad, nekad, nekad nerakstītu. Nesaprotu, kāpēc tā, bet klausīsim profesionāli! Pagaidām, daudz, daudz, daudz, daudz, daudz, daudz bučiņas.

Fūū.. Nu vo.. Nebij nemaz tik grūti, Rutkovska.. Vajag tikai nedaudz padomāt un – hop, tu izej kā džentlmenis – baltiem cimdiem! Man vēl rezevē bija cietums un ārzemju leģions. Viens nulle. Bet, zini, man tiešām liekas, ka mums nekas nebūtu sanācis. Pilnīgi godīgi.