Brīvā mute

Nacteātra Rubenis ir grēkojis un par to saņēmis sodu. Netaisos spriedelēt par konkrētajiem pārkāpumiem – ne mana cūka, ne mani salmi – padalīšos parasta pilsoņa sajūtās lasot šo ziņu.

Kultūras ministrijā (KM) ir pabeigta disciplinārlietas izmeklēšana pret Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni (tā, tā, labi.. čakarē viņi to Rubeni.. labi..), viņa rīcībā ir atklāti pārkāpumi (Zajebis.. Man jau likās viņa ģīmis tāds pielaizīts kā zefīrs.. Hahāāā, mērkaķi, iekriti! Visi jūs tur, jaukie Labvakara puiši tādi, džemperīšus novilkuši…) un par tiem izteikts rājiens (WTF????? Kas????? Nu, bļāāāāāāāā……), šorīt Latvijas Televīzijā sacīja kultūras ministrs Ints Dālderis (TP).

Tālāk sākas drudžaina lasīšana tālāk – meklējot asinis – un tai seko nožēlojama, bezpalīdzīga sajūta – saprotot, ka nekas jau nav – pirkstu pakratīja un viss!!! Tāds mazs rājieniņš, kam pēc pieciem gadiem pat google pakaļ nedziedās… Rubeņa vaigus šodien vajadzēja vagot gaužu asaru tērcītēm, bet viņš noteikti tūlīt dosies plēst jokus pie pusdienu vīna glāzes, amizēt savas aktrises un vakarā, konjaku malkojot, smaidot aizmigs – skatoties MiniMani ierakstus.

Draugi mīļie, ja jūs atzīstat kādu par vainīgu, tad, lūdzu, sodiet! Vismaz kaut kā.. Apgrieziet drusku, atņemiet mazumiņu! Da to pašu rājienu uztaisiet par cirka izrādi – Doma laukumā, fanfarām skanot, imitējiet pēršanu! Lai tauta paņirgājas par vainīgo! Lai viņam nosvīst piere un saraujas dibens!

Rājiens nav nekāds soda mērs. To zina visi, kas tādus saņēmuši. Uz runci, kas piečurājis zābakos, var skatīties dusmīgām acīm cik uziet – pat lielveikala kasierei maiņas beigās acīs būs vairāk emociju kā tam zvēram. Ja es būtu SHĒMOTĀJS, man pat, godīgi sakot, stāvētu uz rājieniem, nosodījumiem, brīdinājumiem, aizrādījumiem un pat nosacītiem sodiem. Vienmēr ir bijis forši nolikt kluci pie kaimiņa durvīm un pēc tam ķiķināt – skatoties pa actiņu.