Merelinas manifests vīrietim
Dārgais, mīļais, saudzējamais, lolojamais vīrieti!
Tu jau zini, ka es bez Tevis nevaru. Bet es bieži nevaru ar Tevi. Man nav laika dzīvot slikti un es negribu rīt to žulti. Tāpēc rakstu šo paziņojumu. Es nekliedzu, es nelamājos, es tikai ciest nevaru :
1) Nu, kāpēc tieši tad, kad es esmu 2 h stāvējusi pie plīts, pirms tam skrējusi pa veikaliem un tirgu, uzšmorējuši vakariņas, skaisti uzservējusi galdu…(iedomājies, ja? – arī sveces un gludu bikini). Lūk, tieši tad Tev kaut kas ir jāpārslēdz televizorā vai jāskatās internetā. Es centos, bet Tu nevari pacensties pēc pirmā uzaicinājumu reaģēt, a? Pat suņi to iemācas.
2) Nesaki man tos vārdus „Es nezinu”. Nekad viņus neizrunā manā klātbūtnē. Jo tajā brīdi, kad Tu to pasaki, es savās domās ķeros Tev pie rīkles un žņaudzu. Tā kārtīgi. Tu – kā vīrietis būdams, stiprais dzimums, vari man, sievietei, teikt, ka Tu nezini kaut ko (situācijai nav nozīmes). Arī, tad, kad čoms piezvana un paprasa- ejam skatīties hoķi šovakar pie Jankas, Tu arī viņam vari atbildēt ar „Es nezinu”? Nezinu, nav atbilde, nezinu ir apziņas stāvoklis, un tavs ne-apziņas stāvoklis liek man domāt, ka es atkal esmu sapinusies ar neizlēmīgu, gļēvu memmesdēliņu. Pat ja tā nav. Nu lūdzu, kaut izliecies, ka tu vēl domā/izdomāsi, bet nekad nesaki to: „Es nezini… kā tu gribi… man vienalga…..”
3) Un kas tā pa lietu, ka pie televizora ir jāsēž līdz nemaņai un jāatslēdzas ar visām drēbēm, a? Un nākamajā dienā- aij kāds neizgulējies, aij kāds besis. Mazliet mazohisms ir laba lieta tikai vienā lietā, un es tev varu parādīt kādā.
4) Un beidz man te pļerkstēt, ka nemāki izteikties ar sms palīdzību. Man arī nepatīk spaidīt sīkas pogas. Bet es pilnīgi zinu, ka dienā, kad viss mums beigsies, Tu ķersies pie telefona un sūtīsi man tikai sms ( “Piedod, bet es……”), nevis zvanīsi.
5) Neprasi man: „Cik man ir bijis?”. Tu tāpat nesaprastu. Jo rēķinos ar sievieti Tu tiešām nespēj spriest loģiski. Tātad iedomājies simpātisku sievieti, kurai pēdējos 4 gadus nav bijis ilgāk par 3 mēn. attiecību. Viņa ir gudra, ir izvēlējusies nemocīties ar nevienu no pagātnes eksemplāriem, jo negrib velti izšķiest laiku. Bet sieviete nav nekāda frigīdā un sekss patīk. Viņa iet izklaidēs un bieži sanāk arī mazliet iedzer un tad savas slēptākās dziņas neapvaldīt. Un tā jau 4 gadus, mēnesī vismaz vienu reizi to seksu tak gribas ka traks. Nu cik tad sanāk, parēķiniet paši. Un tas nav slimi, tas nav daudz! Slimi ir tas, ka sievietei 20-25gadu vecumā bez ilgstošām, stabilām attiecībām patiešām ir bijuši tie „zem 10 partneriem”. Tādai galva sāpēs visu laiku, un tas jau būs patiešām slimi Un nesaki, ka es Tevi nebrīdināju!
6) Un izbeidz vienreiz runāt par tajām brīvajām attiecībām. Saki kā ir- Tu gribi, lai es ne ar vienu citu nekniebjos un no Tevis neko nepieprasu. Bet Tu pats ik pa laikam sadzersies un nokniebsi to, kas gadīsies pa ceļam. Un tas sauksies „Mums ir brīvās attiecības”. Ha, hāaa, te pat zirgam jāsmejās, ku godīgi.
Un mīļo vīrieti, es te nemaz nepieminēju cauras un izmētātas zeķes, gāzes, atraugas un bezmēra iedzeršanu. To jau Tu pats sen saproti, es tikai gaidu, kad Tu beigsi spītēties un sāksi uzvesties kā īsts vīrietis, kādu es esmu pelnījusi.
Paldies par uzmanību!
par 5. punktu – mani aplausi!
a kur var vīriešus satapt?
Mani aplausi par visu rakstu! Paldies autorei!
1) vīrietis nav suns
2) nezinu IR atbilde
3) parādi man to lietu (bet vai tiešām kāds džeks nākamajā dienā sūdzas par to, ka atlūzis pie TV???)
4) runāt nepatīk???
5) izskatās, ka tev vēl joprojām sāp galva (I have the medicine)
6) nu re, tu tak visu saproti! ko tu vēl peries.
7) Un par savām vannasistabā izmētātajām paketēm ne vārta, ne… jāsmejas, ku godīgi.
Kopš senseniem laikiem vīrišķais dzimums ir bijis krietni vien pārāks par sievišķo. Principā, ļoti ilgu laiku sievietes statuss sabiedrībā nebija augstāks par verga, vai mājdzīvnieka statusu. Kāpēc? Nezinu, bet tā tas bija. Tas, starp citu, ir arī aktuāli arī mūsdienās, bet ne īpaši daudzās valstīs. No savas pieredzes es zinu, ka šie venēriskie parazīti mēdz būt jauki, bet tikai līdz kādam konkrētam brīdim. Zem tās pievilcīgās sejiņas slēpjas atbaidoša himera, kura var izlauzties jebkurā brīdī. Viņas ir mantkārīgas, daudzas pat slinkas, egoistiskas, gatavas nodot, vai sabojāt kādu ieceri citam, bet ļoti bieži viņas pašas tam tiek parautas līdzi. Pat Bībelē teikts, ka nelietīgā Ieva iedeva Ādamam to ābolu un par to viņus abus padzina no paradīzes. Tātad, ja neaptēstais radījums viņam nebūtu iedevis šo kārdinošo augli, mēs joprojām būtu Ēdenē! Un tagad lūdzu nesāciet iedomāties to, ka Dievs radīja sievieti tāpēc, ka varēja radīt ko labāku. Tad viņš nebūtu ņēmis to ribu no Ādama.
Man tiešām žēl, ka vīrieši vairs nevar paši izvēlēties sev sievu. Tā vietā viņiem tagad ir jāaplido viņas, jālutina viņas, jāsola šī preteklība – mūžīga mīlestība, un jādara laimīgas! Ar kādām tiesībām, lūdzu, jūs apgalvojat, ka vīram jādara sava sieva laimīga? Kādus titulus uzdrīkstēsies sev piešķirt sieviete, lai to prasītu no sava vīra? Nepieciešamība savstarpēji vienam otru darīt laimīgu likumīgi var pastāvēt tikai starp divām būtnēm, kas radītas spējīgas kaitēt viena otrai, sekojoši, starp divām būtnēm ar vienādu spēku. Tāda savienība nevarētu notikt, lai uzreiz neveidotos pakts starp šīm divām būtnēm nelietot vienai pret otru nekādu citu spēku kā vien to, kas nevarētu kaitēt nevienai no abām, bet šis smiek¬līgais nosacījums nevarētu, saprotams, pastāvēt starp stipru un vāju būtni. Ar kādām tiesībām pēdējā pieprasīs, lai pirmā to saudzē? Un kādas muļķības dēļ pirmā to apņemsies? Es varu piekrist nelietot savu spēku tikai pret to, kas var likt man baidīties no sava spēka, bet aiz kāda iemesla lai es mazinātu tā jaudu pret būtni, ko man pakļauj daba? Jūs man atbildēsiet: aiz žēlastības? Šīs jūtas nav savienojamas ar man līdzīgu būtni, un, tā kā tā ir egoistiska, tad tikai pēc neizteiktas vienošanās var notikt, ka indivīds, kas man iedvesīs līdzjūtību, jutīs to arī pret mani: bet, ja es pastāvīgi gūstu uzvaru pār viņu ar savu pārākumu, viņa līdzcietība man kļūst nevajadzīga, un man nekad nenākas piekrist kādam upurim, lai to iegūtu. Vai es nebūtu muļķis, žēlodams cāli, ko nožmiedz manām pusdienām? Šis indivīds, kas ir daudz zemāk par mani, kam nav nekādas saites ar mani, man nevar likt izjust nekādas jūtas. Tā, sekojoši, laulātās draudzenes at¬tiecības ar vīru man nav citādas par manām un cāļa attiecībām; viens un otrs ir mājdzīvnieki, kas jāizmanto dabas norādītā veidā, nere¬dzot tajos nekādu atšķirību.
Bet, es jautāju, ja dabas nodoms būtu, ka jūsu dzimums radīts tikai mūsu dzimuma laimei un pretēji, vai tad šī aklā daba būtu pieļāvusi tik daudz aplamību viena un otra dzi¬muma uzbūvē? Vai viņa būtu savstarpēji piešķīrusi tik lielas vainas, ka no tā neglābjami rodas attālināšanās un savstarpējās antipātijas no tā? Nemeklējot piemērus, sakiet man lūdzu kā vīrietis ar ļoti lielu lieko svaru, varētu darīt laimīgu kādu sievieti, un otrādi, kā kāds vīrietis varētu atrast saldu baudu ar sievieti, ja viņam ne¬būs dotas gigantiskas proporcijas, kas nepieciešamas tās apmieri¬nāšanai? Vai tās būs morālās īpašības, kas atsvērs fiziskās nepilnības? Un kāda saprātīga būtne, pazīstot sievieti vi¬sos dziļumos, neizsauksies līdz ar Eiripīdu: Tas dievs, kas lai¬dis pasaulē sievieti, var lepoties ar to, ka radījis vissliktāko un vīrietim visnepanesamāko no būtnēm? Tātad, ja ir pierādīts, ka abi dzimumi savstarpēji viens otram neatbilst un ka nav pamatota sūdzība, ko izsaka viens, kas uzreiz nederētu otram, tad līdz ar to aplami ir uzskatīt, ka daba tos būtu radījusi viņu savstarpējai laimei. Daba var tiem būt atļāvusi vēlmi tuvoties, lai palīdzētu vairošanās uzdevu¬mam, bet nekādi ne tam, lai tie savienotos ar nodomu rast viens otrā savu laimi.
Vājākajam, kam nav nekādu tiesību pieprasīt stiprākā žēlumu, nevarot viņam likt pretī to, ka viņš savu laimi var atrast viņā, nav vairs citas izvēles kā pakļaušanās; un, tā kā, neskatoties uz sav¬starpējās laimes grūtībām, viena un otra dzimuma indivīda dabā ir darboties, lai iegūtu to sev, vājākajam ar šo pakļaušanos jāgūst sev vienīgi laimes deva, ko viņam iespējams iegūt, un stiprākajam jādar¬bojas pie savējās tādā apspiešanas ceļā, kādā viņam tiksies to lietot, tas ir, vispilnīgākajā apspiešanā. To laimi, ko abi dzimumi nevar atrast viens pie otra, viņi atradīs viens — aklā paklausībā, otrais — ar pilnīgu savas varas enerģijas izpaušanu. Ja tas, ka viens dzimums tiranizē otru, nebūtu dabas nodoms, vai tad tā nebūtu tos radījusi ar vienādiem spēkiem? Vai, padarot vienu nespēcīgāku par otru visos punktos, tā nav pietiekami norādījusi, ka viņas griba ir, lai stiprais izlietotu savas tiesības, ko tā viņam piešķir? Jo vairāk viņš iz¬pleš savu autoritāti, jo vairāk viņš tādā veidā dara nelaimīgu sievieti, kas piesaistīta savam liktenim, jo labāk viņš izpilda dabas ieceres. Nevis no vājās būtnes sūdzībām ir jāspriež par notiekošo, spriedumi tādējādi varētu būt tikai nepareizi, jo jūs aizņemsieties, tos veido¬dami, tikai vājā domas: par darbību jāspriež pēc stiprā varas, pēc izplatības, kādu viņš piešķīris savai varai, un tad, kad šī spēka sekas tiek izlietotas pret sievieti, jāizpētī, kas ir sieviete, kā uz šo nicināmo dzimumu ir skatījušās trīs ceturtdaļas pasaules tautu vai nu antīkajos laikos, vai mūsu dienās.
Un tā, ko es redzu, aukstasinīgi pievēršoties šai izpētei? Slimīgu būtni, vienmēr nevarīgāku par vīrieti, daudzkārt neglītāku par viņu, mazāk gudru, mazāk prātīgu, veidotu atbaidošā veidā, pilnīgi pretēju tam, kas var patikt vīrietim, tam, kas var to priecēt… trīs ceturtdaļas savas dzīves neveselu, nespējīgu apmierināt savu lauleni visu laiku, kad daba to spiež uz radīšanu, būtni ar skābu, īgnu, valdonīgu noskaņojumu, tirānu, ja viņai dod tiesības, zemu un rāpo¬jošu radījumu, ja to sagūsta, bet vienmēr liekulīgu, vienmēr ļaunu, vienmēr bīstamu; galu galā, tik perversu radību, ka Mākonas konsīlija laikā pavisam nopietni vairākās sapulcēs tika apspriests, vai šis dīvainais indivīds, tik atšķirīgs no vīrieša, cik atšķirīgs no cil¬vēka ir meža mērkaķis, varētu pretendēt uz cilvēciskas radības nosaukumu un vai būtu saprātīgi to tādam piešķirt. Bet vai tā būtu tikai gadsimta kļūda, vai sieviete tiek labāk priekšteču ieredzēta? Persieši, mīdijieši, babilonieši, grieķi, romieši — vai viņi godināja šo nīstamo dzimumu, par kuru mēs šodien iedrošināmies runāt kā par mūsu elku? Diemžēl es redzu to visur apspiestu, visur stingri at¬tālinātu no darījumiem, visur nicinātu, pazemotu, ieslodzītu, ar vienu vārdu sakot, ar sievietēm visur apietas kā ar dzīvniekiem, ku¬rus izmanto vajadzības brīdī un uzreiz pēc tam iesprosto aplokā. Ja es uz brīdi apstātos pie Romas, es dzirdētu Katonu Gudro man saucam no pasaules senās galvaspilsētas: Ja vīrieši būtu bez sievietēm, viņi vēl sarunātos ar dieviem. Es dzirdu romiešu cenzoru sākam savu svinīgo runu ar šādiem vārdiem: Kungi, ja mums būtu iespējams dzīvot bez sievietes, mēs uzreiz iepazītu īstu laimi. Es dzirdu poētus Grieķijas teātros dziedam: Ak Jupiter! Kāds iemesls tevi spieda radīt sievietes? Vai tu nevarēji dot cilvēkiem eksistenci ar labākiem un gud¬rākiem ceļiem, ar līdzekļiem, vienā vārdā, kas mums ļautu izvairīties no sieviešu lāsta? Es redzu šīs pašas tautas — grieķus — turam minēto dzimumu tādā necieņā, ka vajadzīgi likumi, lai piespiestu spartiešus uz vairošanos, un viens no sodiem šais prātīgajās repub¬likās ir piespiest ļaundari apģērbties kā sievietei, tas ir, apģērbties kā zemākajam un nicinātākajam radījumam, ko tās pazīst. Visā Āzijā to turēja ieslēgtu, kalpo¬jam kā vergu despota barbariskajām kaprīzēm, kas tam dara pāri, moka to un spēlējas ar tā sāpēm. Āfrikā, bez šaubām, vēl vairāk pazemotas, sievietes dzīvoja izpildām lopu darbu, aram zemi, apsējam un kal¬pojam saviem vīriem tikai uz ceļiem nometušās domāja: Vai man sekot kapteinim Kukam viņa jaunajos atklājumos? Burvīgā Otaiti sala, kur grūtniecība bija noziegums, kas dažbrīd nesa nāvi mātei un gandrīz vienmēr bērnam, — vai tā man parādīs laimīgākas sievietes? Citās salās, ko atklājis šis pats jūrnieks, es tās redzu sistas, pašu bērnu mocītas, un vīrs pievienojas ģimenei tikai tāpēc, lai sievas mocītu vēl cietsirdīgāk.
Ak, manas dārgās lasītājas, nebrīnieties nemaz par to visu, neizjūtiet vēl lielāku pārsteigumu par vispārējām tiesībām, kas visos laikos bijušas laulā¬tajiem draugiem pār viņu sievām: jo vairāk tautas ir tuvinājušās dabai, jo labāk tās seko likumiem; sievietei nevar būt ar vīru citu at¬tiecību kā vergam ar saimnieku; viņai nav itin nekādu tiesību, lai pretendētu uz augstākiem tituliem. Ar tiesībām nedrīkst jaukt smieklīgos nodarījumus, kas, degradējot mūsu dzimumu, uz mirkli pacēla jūsējo: jāmeklē šo nodarījumu cēlonis, jānosauc tas un jo noteiktāk jāatgriežas pie gudrajiem prāta padomiem. Lūk, kur tas ir, šī mirklīgā respekta cēlonis, ko agrāk ieguva jūsu dzimums un vēl šodien ļaunprātīgi izmanto tie, kas turpina tā ievērošanu, ne¬maz to nenojaušot.
Kādreiz Gallijā, tas ir, vienīgajā pasaules daļā, kas pilnībā neuz¬skatīja sievietes par vergiem, bija parasts pravietot, pareģot nākotni: tauta iedomājās, ka sievietēm šis amats padodas tikai tāpēc, ka viņas neapšaubāmi ir tuvās attiecībās ar dieviem; tādēļ viņas tika, tā sakot, saistītas ar priesterību un baudīja daļu cieņas, kas tika veltīta pries¬teriem. Bruņniecība Francijā izveidojās uz šiem aizspriedumiem, un, atrodot tos labvēlīgus savam garam, tā tos pieņēma; bet ar to notika tāpat kā ar visu citu: cēloņi izgaisa, bet sekas saglabājās; bruņniecība izgaisa, un aizspriedumi, ko tā bija barojusi, pieauga. Šī senā cieņa,
piešķirta iedomātiem tituliem, nevarēja pat izzust, kad izgaisa tas, kas dibināja šos titulus: vairs netika cienītas raganas, bet godātas prostitūtas, un, kas vēl ļaunāk, vīrieši viņu dēļ turpināja griezt viens otram pušu rīkli. Lai tādas banalitātes beidz ietekmēt cilvēku prātus, un, atgriežot sievietes īstajā vietā, viņi redzētu tajās, kā to norāda daba un arī pieļauj gudrākās tautas, tikai indivīdus, kas radīti mūsu izpriecām, pakļauti mūsu kaprīzēm, kuru vājums un ļaunums nevar pelnīt no vīriešiem neko citu kā nicināšanu.
Visas tautas uz zemes ne vien izbaudīja visplašākās tiesības pār savām sievietēm, bet bija ari tādas, kas tās sodīja ar nāvi, tikko pasaulē nākušas, saglabājot vienīgi mazu skaitu, kas nepieciešams sugas turpināšanai. Arābi, ko pazina ar Koreihu vārdu, apglabāja savas meitas no septiņu gadu vecuma kalnā pie Mekas, tāpēc ka tik zems dzimums viņiem likās, kā viņi teica, necienīgs redzēt dienas gaismu. Karaļa Ahema sērajā vienīgi uz aizdomu pamata par neuzticību, par vieglāko nepaklausīšanu prinča baudkāres ap¬kalpošanā, vai tiklīdz viņas iedvesa riebumu, sievietēm par sodu uzreiz tika uzliktas visbriesmīgākās mocības. Gangas krastos viņas ir spiestas pašas sevi upurēt uz laulāto draugu pelniem kā pasaulei nevajadzīgas, tiklīdz pavēlnieks vairs nevar tās baudīt. Citur viņas padzina kā meža zvērus, tādas apkaut ir gods; Ēģiptē viņas upurēja dieviem, Formozā spārdīja kājām, kad kļūst grūtas. Ģermāņu likumi sodīja ar naudu to, kas nogalina svešzemnieci, un nesoda nemaz, ja tā ir viņējo vai kurtizāne. Visur, ar vienu vārdu sakot, es atkārtoju, visur es redzu sievietes pazemotas, sāpinā¬tas, visur ziedotas priesteru māņticībai, vīru barbariskumam vai izvirtuļu kaprīzēm! Un, tā kā man ir nelaime dzīvot tautā, kas vēl ir pietiekami rupja, lai neuzdrošinātos gāzt smieklīgāko no aizpriedumiem, lai es atteiktos no tiesībām, ko man daba piešķir pār šo dzi¬mumu!… Nē, nē, tas nav taisnīgi: es nomaskēšu savu uzve¬dību, jo tā vajag, bet es atriebšos par zaudējumu klusībā, patvērumā, kurā izsūtu sevi, par absurdajām važām, uz kurām likumdošana mani nosoda, un tur es apiešos ar savu sievu tā, kā atradīšu par tais¬nīgu esam visa universa tiesību kodeksos, manā sirdī un dabā…
Merelina, you are the best!! Shis ir labs!! Hihihi lasu un smiiknjaaju pie sevis.. cik ljoti arii mani tamliidziigas lietas kaitinaajushas.
Klau beidz tachu chakareeties ar tiem latvieshu baalelinjiem, ir pasaulee daaaaaaudz labaaki resursi…. kuri nemaz nav jaalolo, jaasaudzee un jaaapmaaca
Vili, tev gan taadas diivainas meitenes laikam pagadiijushaas.. nr 7 humm..
nez kāpēc senakjiem grieķiem (un, re, latiņiem arī) bija arī dievietes?
Nu jaa princeses jau nedirsh nepirzh un neatraugajas,tik izdala mazas zaķu spiriņas.
Bez tv virietim neiztikt, ja nesporto un nekadi citadi sevi neizaicina,hokis utt ir labaka bezmaksas hormonu deva (attiecigas dozas), pec tam pati teiksi paldies kad visa sakrataa virishkiba tev trieksies cauri. Ja virietis nezin tad vaig ar sudainu mietu triekt, ofkors virietis nav suns bet manierem var iemacit. kas ir sms?
Sasodīta maucība.
Merelina, šis sniegtais vīrieša apraksts ir katastrofāli neatbilstošs Tevis pašas radītajai personībai. DUMJI izvēlēties pirmo, sev neatbilstošo vīrieti, kas pagadās ceļā, – un tad sēdēt un uzskaitīt viņa negatīvās iezīmes. Katram savs – un šis nav Tavs.
ps – nevainosim vīriešus par to, ka nemākam piesaistīt viņu uzmanību. Atkārtošos – NAV Tavs, ja nemāki.
pps – lasu ar neizpratnē sakniebtām lūpām, – Tevī mājo arī kāds maiguma pavediens? Tā vien liekas, ka katrs trešais Rīgā dzīvojošais puisis/vīrietis Tevi ‘paņēmis klēpī’..
Tu pati neapzinoties izcel pārējās sievietes pozitīvā gaismā, – jā, jā – tās pašas, kam līdz 25 g. bijis mazāk par 10 parteriem..
pff.
“Pēdējos 4 gadus nav bijis ilgāk par 3 mēn. attiecību”, un atkal jau esi „sapinusies ar neizlēmīgu, gļēvu memmesdēliņu”… Vai tiešām droši zini, ka „esi pelnījusi” ko vairāk?
Ha, ha. Merelina ir latviešu bāba, kas sen ir vīlusies savā lieliskumā
A ko darīt tāda ir dzīve 
nu darbiņš te psihajiem logiem ko es te kā diletants varu papīkstēt- kāts tur -ne šite bet citur sacīja ka meita no puiša(vai sieva no vīra) gaida fizisku atbalstu a puisis no viņas atkal morālo – un sievām ir jauks paradums zāģēt vīrus ar arvien pieaugošajām vajadzībām ko viņš parasti uztver kā morālu teroru nevis atbalstu- rezultātā nepietiekamas tolerances (fui ko tas nozīmē) apstakļos rezultāts ir salīdzināms ar tiem akme’;niem kalnos nu kas lavīna – kas vainīgs? Baltijas klimats???
1) Vajag pabrīdināt, ka centies. Ja pus dienu vergo, lai uztaisītu pārsteigumu, tad pati vien vainīga, ja aplaimotais tajā pat dienā palicis darbā ilgāk vai uzņēmies īpaši smagus darbus ar domu, ka vakarā varēs vienkārši atlūzt.
2) Vīrieši pārstās teikt “es nezinu” tad, kad viņu draudzenes pārstās teikt “man tagad negribās seksu”.
3) Neviens tā nedara. Vai nu cilvēks ir pietiekami skaidrs, lai atrastu ērtāko guļvietu, vai arī tik pillā, ka nokrīt, kur pagadās un loģiski, ka no rīta nav pirmā svaiguma. Tas, ka tu esi apzināti uzrakusi vienu no retajiem indivīdiem, kas tā nedara, ir tava vaina, ne vīriešu.
4) Sievietes ir tās, kas vienmēr grib zvanīties un runāties, arī dienas vidū, darba un sanāksmju laikā. Īsti veči sazinās tikai rakstiski ar visiem, kas nestāv tuvu blakus (un dažreiz pat tad), ja vien lieta nav tiešām steidzama.
5) Tikai idiotus uztrauc partneru partneru skaits, attiecību ilgums vai tamlīdzīgas muļķības. Nepinies ar idiotiem!
6) Pārmaiņas pēc pilnībā piekrītu. 90% brīvo attiecību skandētāji ir cilvēki, kas vai nu grib šķirties, vai vienkārši laist pa kreisi “ar atļauju”, neļaujot to darīt otram.
2) “Es nezinu” kaut kā vīrieši pārņēmuši no dāmām. Sievietēm ir raksturīga nenoteiktība.
Tā teikt- vienā izbraucienā draudzene palūdza: “Paņem to pašu, ko ņemsi sev!” Atnesis “to pašu, ko sev”, viņa attapās, ka viņa negrib melno tēju, bet baltu kafiju. Neko darīt, pati arī slāja pakaļ, nomērdēja manī pēdējo džentelmeņa atlieku tajā rītā, kas manī bija.
Man gan šķiet, ka vienai lielai daļai šeit esošo komentētāju ir aizmirsies, ka šī portāla autori cenšas pasniegt savus darbus tā, lai tas izraisītu smaidu un tāpēc daži pārspīlējumi un citas nevainīgas vaļības noteikti ir pieļaujamas. Neredzu jēgu ar piepūstiem vaigiem mesties virsū Merelinai un pārliecināt par savu taisnību utt. Kautkā muļķīgi, jums nešķiet?
Raksts man patika, tā turpināt
Python – pastaav smalka robezha stapr gaumiigu izteikshanos un ‘ielu’ valodu. Shii ir totaala vieglas uzvediibas paraugstunda. pieprasu gaumiigu sievietes pasaules izklaastu, kaut vai saglabaajot to pashu atklaatiibu, kaa liidz shim – bet gaumiigu un aciim tiikamu. lai varam patikaa pasmiineet, ne jau no pretiiguma noveersties.
Ak dies, kas/kur/kad! Apnikusi tá “gaumígá izteikshanás” , man jau bija radushás pamatotas bazhas, ka visa pasaule ir samaitáta ar politkorektumu, bet re, prieks kur tu rodies! Ne visi ir pieradináti un politkorekti izkastréti
Raksts ok!
No visām pieminētajām lietām 1 attiecas arī uz mani… bet tas nenozīmē, ka nebūtu citas lietas, kas nepatiktu. Sievietēm patīk meklēt problēmas kur viņu nav, tādējādi veidojot problēmas. Bet nu ja tās visas lietas par džeku ir taisnība, tad viņš ir lupata. Bet ja sieviete 4 gadus tā ir uzvedusies, šaubos vai viņa ko labāku atradīs. Tas ko atradīs 100% nebūs ideāls un visticamāk viņa izvēlēsies atkal meklēt nākamo nevis risināt problēmas. Lai gan… pats 1 tādu “skrējēju” esmu apturējis. Iespējams laikam ir viss.
inqueto!!
Te ir mana kljuuda, esmu savaadaak domaajosha. Taapat kaa tu. Esam no dazhaadiem intelekta slaaniem..
kas/kur/kad, uzmanígák ar dazhádajiem intelekta sláñiem!
Péc izteiktá viedoklja uzreiz nespried par cilvéku, smagi var aplauzties. Jebkuru viedokli var izteikt superpolitkorekti, pieklájígi un tik pareizi, ka pats tétiñsh Endzelíns kapá 7x apgriezhas ap savu asi…ari alus esot bezalkoholiskais izdomáts(Kas to dzer, nav ne jausmas.) un bezkofeína kafija un unisex bezstils un “makjísha neédmaña ” (Sorry Likst, es ir MAC pretinieks!) …un tá varétu turpinát, kamér mute sausa. Kas/kur/kad…vai tu/ jús téju bez cukura baudát?
—> inqueto!
Tēju un kafiju tikai bez cukura. Ar cukuru šie dzeramie ir nebaudāmi, tas nomāc īsto garšu.
Drīkst pajautāt – kādam dzimumam Jūs piederat?
Kas/kur/kad, melna kafija bez cukura ir ok, bet ar cukuru tomér labáka
Kas tas par jautájumu? Pie káda dzimuma?! Nu vecis, nu….a chto?
inqueto, – atkal.. katram savs. melna, rūgta.. salda, balta.. ‘tīra’, ‘netīra’ valoda. Sievietes – jutekliskas vai prastas (pardon).
Aahh – vecis.. tad neko neturpināšu. Zinu, kas Tev komplektā nāk.
kas/kur/kad – Tev tada vienkarshota pieeja. Taisnvirziena un stereotipiska. Bet ari tadam viedoklim ir japastav. Un nav pat verts sakt diskusiju par intelekta limeniem un ko tik vel ne, jo, ka jau tika minets, shaja joma vari aplauzties
uztveriet vienkarshak un tauta pavilksies 
redz, Merelina pardzivo, ka vinju kads sauc par nimfomani, lai gan pati veicina sho uzskatu ar saviem rakstiem, kaut nenopietniem. Ka saka – katra joka ir tikai dalja joka
#
* Axel Oxenstierna
* 16. decembris (2009)
Nu, teikšu atklāti. Visu to garo Tavu rakstīto nelasīju. Bet, esi vīrietis – sāc izmantot savas smadzenes
Merilina.
Nu par piekto punktu. Esmu tajās robežās pēc gadu skaita un ir man līdz 10 partneriem. Patiesībā nemaz neliekas slikti
Bet nu, par tām ilgstošām stabilām attiec runājot. Ja cilvēks der seksam, tad tam arī ar viņu kontakts tiek uzturēts, bet tērēt laiku un enerģiju mēģinot veidot kaut kādas mistiskās ilgās un labās attiecības, kad tas cilvēks nav gluži īstais… nav tač jēgas.
Jā.. nu 6tajs punkts kā naglai uz galvas.. Vīrieši ir privātīpašumnieciski… jebkurā gadījumā laikam…
Bet tur jau gribās teikt šo to par citiem aspektiem kas šādu uzvedību izraisa… bēt… nu negribu satracināt mūsu stipro un tik ļoti vajadzīgo dzimumu
yes!
Šo rakstu uztveru vairāk kā tādu kļūmi iz sērijas “kaut kas jāuzskribelē/viss krīt uz nerviem”.. Neticu, ka pašai Merelinai šīs uzskaitītās “problēmas” ir aktuālas.. Izklausās vairāk pēc globālas (banālas) sieviešu neapmierinātības iztirzāšanas, kas būtu vairāk piemērotas anekdošu bāzei..
Sit mani nost, neticu! Iespējams man dzīvē gadījies sastapties tikai ar apburošiem tautu dēliem- ja kāds ir vēlējies saistības, nekad nav pavīdējusi opcija par brīvām attiecībām.. Varētu teikt, tieši pretēji, viņi ir bijuši apņēmības un uzstājības pilni dibināt nobriedušas, ciešas saites, kas man, kā radniecīgai Merelinas brīvā gara dvēselei, ne vienmēr ir bijis pa prātam- ar kaunā nodurtu skatienu jāatzīst, pati reiz esmu šādu opciju cēlusi galdā, kā rezultātā saņēmu pilnu brīvību, ne brīvas attiecības, neskatoties uz sākotnējo vīrieša sapratni un centību šādu “joku” dzīvē realizēt..
Tīri subjektīvs mans viedoklis- šāda tipa attiecības ir reālas, tomēr visai retos gadījumos, kad tikušies divi ārkārtēji īpatni indivīdi ar visai neordināru skatījumu uz dzīvi un rāmjos neietilpināmām vajadzībām.. Nepielietošu terminu “bohēma”- tas nupat tiek pārlieku izvazāts raksturojot brutālus alkānus, “Ļeņingrad”un citu dzertuvju iestāžu “mēbeles”..
Kā arī neviens no maniem vīriešiem nav interesējies par manu pagātni attiecībā uz mīlniekiem- viņi, šķiet, ir gana gudri vai arī pietiekami bailīgi, liekot likmes barterā “truth or dare”/”patiesība vs ilūzija”, paļaujoties uz intuīciju.. Ja nu gadījumā saruna ievirzās šīs tēmas gultnē, es mēdzu izkārpīties no situācijas, atbildot, ka manā dzīvē intīmi sakari ar sievietēm man bijuši vairāk kā viņam pašam- tas liek viņa fantāzijai darboties gana aktīvi, lai piemirstu sākotnējo jautājumu.. Problem solved!
Un par to, kur un kā viņš aizmieg (ja tas ir kopējās ligzdiņas teritōrijā), man defoltā ir pie pakaļas- aizkaitinājums rodas tikai tad, kad Tevi ir pārņēmis mega-gribulis vai ir izteikta nepieciešamība pēc dabiskā radiatoriņa- vienu atrisina “maģiskā roka”, otru neatrisinās pat kašķis, pēc kur viņš atklumburēs burkšķēdams un Tu vienlaga uzgriezīsi muguru, tā tīri par spīti..
“Es nezinu” ir globāla problēma cilvēcei, nešķirojot dzimumu- tā kaitina, jo rada vienaldzības sajūtu no otra cilvēka puses un tas tiešām mēdz novest līdz baltkvēlei, ja personīgais ego to nepieļauj..
Bet par rūpēm- svarīgs ir process un mērķis.. Ja esmu aizrauta gatavošanas procesā, tas tikai liecina, ka esmu aizrauta gatavošanas procesā.. Tā kārtējo reizi , protams, var būt sava ego apliecināšana, bet baudu sniedz pats gatavošanas process, kas liecina, ka par kādu rūpējies, līdz ar to orgasms ir, pie kam ilgstošs- paša procesa vidū/laikā.. Patiesībā, ir vienalga, vai viņš to novērtē mirklī, kad esi gatava triumfēt, pirms tam vai pēc tam.. Vai viņš novērtēja?? Ja jā- mission accomplished, you did twice!
Par īsziņām gan varētu piekrist.. Tomēr daļēji.. Ja rakstāms kas svarīgs, mēs visi esam slinki- ir gana grūti formulēt domu īsā versijā, apkopojot tajā savus uzskatus, savas un otra cilvēka jūtas.. Pie kam, reiz (daudzus gadus atpakaļ) man bija vēlme kādam ko rakstīt un pati īsti nebiju pārliecināta, ko un kā vēlos šim cilvēkam teikt, kad man kāds cilvēks izteica vienu varenu domu: “Ja gribi ko teikt, saki, kā ir.. Ja nav, ko teikt, neraksti..”
Jebaķ-kapaķ! Tas visnotaļ bija garākais manis gatavotais sacerējums komentāra veidolā..