Septiņas lietas, kas mani tracina
Ir pirmssvētku laiks. Gribētos svētkus sagaidīt ar sirdsskaidru vītolību, nomest pērnā gada sārņus, lai varu ieiet jaunā esībā jaunā uzvalkā. Vecu dancmeistaru gudrība māca, ka pirms balles kārtīgs klucis noliekams, tāpēc izdarīšu to šeit un tagad – reizi par visām reizēm, apkopodams lietas, kas man patiešām, patiešām traucē dzīvot.
Sabiedriskais transports.
Ir mums tādi pilsoņi, kam vajadzīgas divas sēdvietas. Sēž pie ejas, lai brīvajā vietā pie loga nebūtu patīkami līst. Kur nu tāda elementāra kustība ar pakaļu uz loga pusi.. Kad viņa Augstība pašķiebj kājas, lai tieši tu varētu ielīst pie loga – viņa sejā lasāmas visas pasaules slimības, kari un katastrofas, pie kurām vainīgs esi tieši tu. Šāda rīcība raksturīga urlām, urlām, maukām, kretīniem un tantiņām.
Tēja.
1) Atnāku ciemos, vēlīgs smaids – “Tēju? Piedošanu, mēs kafiju principā nedzeram..” Un tu saki – “Jā, labprāt”, bet, kad tavā priekšā jau kūp tējas krūze, tu sāc lūkot pēc cukura.. Aha, kā tad.. Izrādās, ka ne tikai kafija, bet arī cukurs tai mājā netiek lietots. A ko tad tēju piedāvā? Piedāvāsiet uzpīpēt un pateiksiet, ka šeit nesmēķē? Šitāds idiotisms raksturīgs ajūrvēdiskās vingrošanas iesācējiem, veģetāriešiem, medicīnas studentēm, putnu vērotājām un citām graudzāļu dzimtas sievietēm.
2) Nekad vairs nesperšu kāju tādās vietās, kur tēja maksā no 70 saņiem uz augšu, un vēl pietiek nekaunības prasīt divus santīmus par cukuru. Tradicionālā latviešu sīkmanība, utainība, stulbums. Tējai kā tādai ir 700% uzcenojums un, na tev – vēl jāčamda pēc sīcenes. Tādās vietās tualetei jāprasa atslēga. Pat Latvijas Pastā tu jūties cilvēcīgāk.
Internets.
Sargeņģelītis un citi viņa sugasbrāļi. Ir mums tādi, kam dzīves saturs ir ziņu pārkopēšana no viena portāla uz otru. Konkrēti par Sargenģelīti – man liekas, ir izveidota jauna programma, kas ģenerē jēlus tekstus (lasām komentārus) par pamatu ņemot Hedvigas kundzes avīzi un pēc random principa kopē ziņas. Nekad nebiju domājis, ka kāda eksistence internetā spēj tā izbesīt.
Kaut visus sargenģeļus izpakaļotu nogribējušos zebru bars.
Latviešu proza.
Jānis Rokpelnis, Inga Ābele, Pauls Bankovskis (izņemot “Skolu”), Jānis Einfelds, Nora Ikstena un VISI tamlīdzīgie. Cilvēki jau varbūt labi, bet es, latviešu literatūru mīlēdams, stājos ar viņiem pirkšanas – pārdošanas aktā, un jūtos vismaz piepists. Grāmata ap astoņiem latiem, palasīt iespējams nav, atdot atpakaļ – arī ne, dāvināt – noziegums. Iespējams, tur kaut kur ir kāda diža gudrība, bet, ja rakstnieks nespēj saistīt lasītāju pat ne uz trim minūtēm – gudrība nogrimst šizofrēnijas purvā. Visus vienā maisā un – pār bortu! Interesanti, cik vienādi spēj būt tik daudzi autori savos unikāli, oriģināli, nepieradināti, seksuāli anālajos prāta eksperimentos. Uzrakstiet kaut ko mazmazmazdrusciņ interesantu. Palasīt ta gribas!
Es te pa astoņi ar kapeikām nopirku tādu brīnumu. Citēju (J.Rokpelnis “Virtuālais Fausts”, pati pirmā rindkopa):
“Slīd un aizslīd. Ēnas pie ēnām. Iekāre. Saldkaisles garša mutē. Acis kā kucēns iekampies sarkanā, plosa. Izraut no zobiem kroplo un sazelēto. Tā nav kārtējās meitenes kārtējā gļotāda. Tā ir ziņģiskas rozes ziedlapiņa. Asiņaina kā cūku kaujamais duncis.”
Tieši to pašu var teikt par dzeju. Bļactvo. Bez variantiem.
Sports.
1) Lietuvieši spēlē basketbolu, igauņi slēpo. Ko mēs? VISU. Tostarp arī kamaniņu sports un skeletons (tas pats, tikai otrādi). PSRS laikā mums uzcēla trasi un tagad esam lielvalsts – vergojam Siguldai. Ja trases uzturēšanai, starta estakādes celšanai, kamanu slīpēšanai, pirkšanai, naudas atmazgāšanai netiktu tērēti mūsu miljoni – lai šļūc uz veselību un es interesēšos, kura Vinterbergā ir grūtākā virāža. Ja kāds to vēl nezina, Siguldā skolēni tiek dzīti ar varu uz PČ posmu, lai TV ekrānā izskatītos, ka kādam tas cirks interesē.
2) Pēc kāda principa mūsu TV kanāli veido sporta ziņas? Gribu redzēt, kurā amerikosu TV kanālā tiek atspoguļotas KHL spēles, bet mēs par NASCAR esam lietas kursā.
3) Sporta komentētāji. Kādreiz Kreipāna vēstures annāles griezu nost. Tagad esmu pieradis – kā jūs visi. Ir mums parādījušies jaunie talanti, uz kuru fona Anatolijs ir superzvaigzne. Uz Madaru Bergmani šis neattiecas.
Teātris.
Dziļa nopūta. Nupat Dailes teātris ir noņēmis no repertuāra izrādi “Kis kis – ņau ņau”, jo iestudējums oficiāli atzīts par “māksliniecisku neveiksmi, kas radusies dažādu apstākļu sakritības rezultātā” (”Diena”,14.12.09) Un cik šādu neveiksmju mums ir nācies skatīties, aplaudēt un viltoti saukt aktierus atkārtoti uz skatuves? “Priekules Ikars”, “Jūlijs, kāda maniaka stāsts”, “Divi nabaga rumāņi”, “Spēlmanis”, “Varoņu laukums”, “Tas īsais pielāgošanās laiks”, “Tas trakais, trakais Harijs” – šis viss no Dailes – to apmeklējot neregulāri. Par Nacionālo vispār nav, ko runāt. Tā jau izrādes varbūt labas, bet aizmiedz un nekā neredzi.
Viasat.
Zvanu atteikties no Viasata. Atteikšanās telefons neceļ. Kā muļķis klausos džimbirim pirim pim pim klausulē ilgi, varbūt minūtes desmit. Gudrs būdams, zvanu uz pieteikšanās tālruni – uzreiz rosība! Saku – lūdzu, rubījam nost to pasākumu. Transcom meitene samācīta – pēkšņi piedāvā nomest cenu no 17 uz 11 latiem, jo dekoderis esot izmaksāts. Ak, šitā gan, ja.. Bļa.. Un kur jūs agrāk bijāt? Kamēr es nezvanīju – tad nebija izmaksāts, ko?
Skaistus, baltus, mīlošus svētkus vēlot,
Jūsu Jānis Liksts
nogribējušos zebru bars lool
Tikt vaļā no biezajām, dārgajām latviešu grāmatām visvieglāk ir tās pārtulkojot un pārrakstot angļu mēlē un tad pārdodot eBajā.
Viasat izrādas tāds pats brīnums kā (š)iZZi internets, ja pieslēdzi, jūties kā sūdā iekāpis- tramīgi skaties apkārt, ka kāds nepamana un izmisīgi mēģini no tā atkratīties.
Kļūda. Kļūda. Kļūda. Mācījos Siguldā, neviens mani nedzina, tā ka nepūt pīlītes.
“sirdsskaidru vītolību, ”
Dzenija, citāts no ORB:
“Un visbeidzot par bobseljtrasi- man nācās būt to laimīgo skolēnu sarakstā,kuri tika uz turieni sūtīti trimdā. Ziema, aukstums, no skolas līdz trase 40 min kajām, salsti tur stundām un tad ledus zābaciņiem kajās velcies atpakaļ mājās. Tie bobsleja popularizētāji vismaz siltu tēju vai autobusu varēja nodrošināt. “
Tas par Viasatu labs…man šitā viens čoms atteicās no LMT lai pieteiktos meteorītam…šim nākamajā dienā zvana no LMT, lai neejot projām, šim piedāvāšot to pašu ko ”meteorīts”, tikai vēl tur kkādas minūtes klāt un 30MB ar bonusā! Šis jau protams piekrita, un nu par 4ls mēnesī var runāt tik daudz, kamērs nelabi metas un tāpat nevar norunāt:D Tā viņš tika pie ”Īpašais 4” pieslēguma, kāds praktiski nemaz neeksistē:D nu tas tā, grūdiens no manas puses LMT klientiem:D
Hey, Janka, piedod.. Naakoshreiz kad naaksi ciemos, apsolu ka to cukuru teejai nopirkshu
Jāni, es, kaut nevaru tev izlīdzēt visās šais lietās, kas man lieka arī visai *nālas, piedāvāšu tev vismaz lasāmu dzeju! (Faktiski bija domāts kā teksts mūzikai)
nosaukums: UnLucky dog blūzs
No mutes atkal laba dvinga nāk
Kā baltie mākoņi no padebešiem pretī
Un katra nopūta, ko laid pār lūpu
Rada atbalsi, ka kādam esi pretīgs
Un tavas stikla leļļu acis zilās
Kaut kāpēc pārāk nepatīk nevienam
Ir tikai reti izņēmumi šajā ziņā,
Tie zaļi pārsvarā. Un slēpjas tie aiz krūmu sienām.
piedziedājums
Hei….
Piecīts, piecīts, desmitnieks,
čiriks, čiriks, dvaccārs,
visi jautri palecas,
kad tu viņus pakās…
Ar kājām paiet tomēr grūtāk,
Jo galva kratās, tā dēļ sāp.
Bet sāp pār visām graizēm trakāk,
Ka meičas runāt nepiestāj
Tā viena tomēr priecināja mani,
Un skaisti pretī smaidīt prata tā,
To es, kā džentlmens, uz mājām pavadīju,
Bet pēc stundas dziesma atkal tā…
piedziedājums
Hei….
Piecīts, piecīts, desmitnieks,
čiriks, čiriks, dvaccārs,
visi jautri palecas,
kad tu viņus pakās…
Kad makā palicis tik piecīts vienīgs,
Tu atmosties un prātu mājās sauc,
Tiek izkaldināts plāns par ātru peļņu,
Kazino tiks šodien pumpēts sauss!
Ak, nepacveicās ruletē mans mīļais,
Nav naudiņas? Nu ko tu te vēl kauc??
Nāk izsitējs un izmet tevi ārā,
Ar degunu tiek bruģis augšā rauts.
piedziedājums
Hei….
Piecīts, piecīts, desmitnieks,
čiriks, čiriks, dvaccārs,
visi jautri palecas,
kad tu viņus pakās!…
Kā tur bij tā senču ziņa,
kura ataust prātā?
Ja reiz prāts ir izkūkots,
Nenāks atkal mājā
piedziedājums
Hei….
Piecīts, piecīts, desmitnieks,
čiriks, čiriks, dvaccārs,
visi jautri palecas,
un barā tevi piekāš!…
Vili Nārstotāj, every girl and every boy in kosmos likes you fuckin bloody blues bastard yeaaaahhh
Ū,jā, par tiem divvietu rezervētājiem sabiedriskajā transportā piekrītu
Jani, bet ka tad latviesu kino? Ble nav lielakas sapes manai piederibai LV, ka tas ko vini sauc par kino
( Pasaules izsmiekls ..nerazha un posts..
varētu pie sporta sadaļas piemetināt, ka visiem zināmais kanāls Eurosport un Eurosport2, vismaz pēc nosaukuma liek domāt, ka es varēšu paskatīties Premjerlīgu vai arī sliktākajā gadījumā kādu Eiropas Čempionatu Ziemeļbriežu pajūga vilkšanā. Bet tā vietā tur tiek rādīts- beisbols un amerikāņu futbols, no kuriem eiropiešiem saprašana, kā mangustam no molekulārfizikas.
hell yeah
Tēja ar cukuru ir tas pats, kas siļķe ar šokolādi… Cik var mantu ar piedevām bojāt. Vēl atliek skočam ledu bērt klāt…
tā rindkopa par tēju….izklausās it kā tu būu bijis pie manīm ciemos
->UL . negandē svētku noskaņu.
Meitene –> Es no pieredzes, bet nu no ORB dienasgrāmatām. Man manā pasaulē ticamības moments liekāks. (;
2-vīru kaminiņ-braukšana, manuprāt, ir 2 reiz nožēlojamāk nekā parstā vai ačgārnā. Žēl bet bezgalību reizinot ar 2 tāpat ir bezgalību. Interasanti, tikai kādā veidā var piedabūt 2 paresnus večus gulēt vienam uz otra visnotaļ “ērtā” pozīcijā, pie tam vēl liekot ticēt ka tas ir ļoti sportiski un neviens pat neidomāsies wtf? Uzvara būtu, laikam, krustojot skeletonu ar dubulto ekipāžu – Viens uz muguras un ar galvu pa priekšu, bet otrs tam virsū, attiecīgi, izvēloties savu galvas virzienu.
Bļe pašam smiekli sanāca
Sūdainais sargeņģelis ir izdzēsis komentārus no tā blog ieraksta!!! :@:@:@
iedūra sirdī… ko lai es tagad izkliedzu?
Blin! Shitá lapa iespárda
Baigi laPs!
P.S Sab. transa urlas, urlas, urlas un tantiñas…ká naglai uz galvas. Un vél, nekad néej ciemos bez sava cukurgrauda kabatá!
Да уж. Как говорится в устоявшемся выражении:
Это мы придумали переключать телевизионные каналы плоскогубцами.
japarbauda:)
Par jaunāko latviešu literatūru ( un arī izņemot P. Bankovska “Skolu) var piekrist. Tā dažreiz ir pārāk kontuzēta.Bet kaut ko vienkāršāku un saprotamāku daži inteliģentie laika biedri mēdz nolikt oranžos plauktos. Var palasīt 20. gs 1. puses avangardisma pārstāvjus. Diezgan forši pat tagad. Tejāterī, tajā pašā Dailē, esot diezgan lielas peripētijas par vietu zem saules un skatītāju acīs, kas tad arī izraisot mākslinieciskās neveiksmes.
tiešām lieliski uzrakstīts
bet nu par teātri – laipni lūgts uz Valmieras teātri