Jeballīte
Atceraties tādu lielisku jauniešu seriālu “Glābējzvans”? Lai arī klasē skatījos uz otrā ešalona meitenēm, tomēr filma ļāva fantazēt par ideālo dzīvi. Nezinu, kā citi puiši, taču es mīlēju Kelliju. A ko – vai tad pat filmā nedrīkstu mīlēt smukāko? Tādas kā Līza un Andrea no “Beverlihilzas” mani nesaista – nav tik seksīgas, lai es gribētu ar viņām saieties.
Man bija arī visi “Glābējzvana” romāni – tos lasīju ar tikpat lielu aizrautību trīdamies dīvānā kā skatoties seriālu. No grāmatas es uzzināju, ka visa normālā pasaule ēd tunča sviestmaizes un rīko jautras ballītes. Kas tās bija par lieliskām ballītēm…. Pilna istaba ar cilvēkiem, kas ieradušies kopā ar kādu un sajūsmā spiedz, kad ienāk kāds aizkavējies viesis. Vanna ir pilna ar čipsiem, visi dzer kolu un flirtē. Parasti kāds iekrīt ar visām drēbēm baseinā, nedaudz kaut ko pademolē, un kāds arī ieslēdzas vecāku guļamistabā.
Ceturtajā klasē man nebija īsti skaidrs, ko darīt ar meiteni mašīnas aizmugurējā sēdeklī, taču kārtīgi norīties čipsus ar kaut kādām speciālām mērcēm bija mans sapnis. Skaidri zināju, ka kādreiz uzaicināšu pie sevis tuvākos 45 draugus un parādīšu viņiem īstu glābējballīti. Atpūsties taču arī vajag.
Neesam gluži igauņi, taču glābējballīšu kultūra tikai tagad uzņem apgriezienus. Iespējams, savā laikā esmu tik ļoti pārgribējies kārtīgas mājas viesības, ka tagad man tādas erekciju vairs neizraisa. Gluži otrādi. No sasodīti jautrām, foršām ballītēm vairos kā no spitālīgiem sifilitiķiem. Jāpalīdz krustmātei nest klavieres, iekaisusi divpadsmitpirkstu zarna, kaut kādas darīšanas lidostā (Esat ievērojuši, ar kādu cieņu cilvēki izrunā vārdu “lidosta” – tie ir gatavi trijos naktī mesties uz turieni, jo nav taču citas izejas.), esmu nesen pašķīries un man ir grūti mesties ballīšu virpulī – šitie ir mani zelta prijomi – neaiztikt, domājiet savus!
Kā saost, ka tiec aicināts uz īstu ballīti?
1) Tevi uzaicina, kā likums, jau mēnesi iepriekš – protams, draugos. Pēc tam, kad Tu neko neatbildi, Tev zvana, tad uzraksta draugos vēlreiz atgādinājumu un visbeidzot dienu iepriekš pārjautā vai Tu būsi, jo daudzi, kā izrādās, netiek..
2) Īstas ballītes rīko beibītes no 18-25 – aktīvas, drošas, jautras, prot “nepiespiesti” runāt pilnīgu huiņu. Tu viņām aiz savas labsirdības esi kļuvis par labu draugu aptuveni 2-4 nedēļās.
3) Īstu dzimšanas dienas ballīti organizē kāds cits – kā pārsteigumu. Ja jubileja ir džekam, simt punkti ballīti rīko viņa dāma – un točna kā pārsteigumu nabaga nelaimīgajam. Ja dzimene ir meitenei, tad viņa ir palūgusi savām labākajām 8 druškām būt par orgkomiteju un pati pasūta sev to pārsteigumu.
4) Īstas ballītes ir tematiskās. Izrunājiet skaļi, lūdzu – “tematiskā ballīte” – lēni un izjusti. Jūtat? Sešdesmito, piecdesmito, trīsdesmito, astoņdesmito stils, hipiju stils, akmens laikmeta stils, padomju stils, pumpainā balle.. Viss tas ir bijis un, godīgi sakot, kāda tur huj starpība – tāpat zini, ka nebūs, ko vilkt un pat, ja atradīsi kādu vectēva šlipsi, tā derēs pilnīgi visām tematiskajām ballītēm. Tāpat kā jebkura parūka.
5) Atvadu ballīte – tagad tādas kļūst arvien mazāk populāras, taču vēl nesen tas bija obligāts rituāls – ar aizkustinājuma asarām kādu pavadīt uz pusgadu Krakovā, Bgždicē vai tepat Viļņā. Te gan jāpiezīmē – tie, kas izrāvušies kaut kur tālāk – uz Ameriku, Austrāliju, Japānu – kaut vai uz visu mūžu – ballītes nerīko – ar tādiem var arī aiziet iekapāt.
Kas notiek īstās ballītēs?
1) Ir rezervēts galdiņš klubiņa pagrabā. Visi saspiedušies ap galdu, muļķīgi smaida un, pārkliedzot mūziku, viens otram prasa, kur kurš strādā. Ja kādam ir tas gods ieliet, viņš jūtas pateicīgs par to, ka vismaz uz brīdi var darīt kaut ko lietderīgu. Pīpētāji ļoti uzmanīgi viens otru vēro – lai, nedod Dievs, pat tai svētajā atelpas mirklī nenāktos ar kādu gudri runāt par pilnīgi neko. Jautrība tiek uzturēta – visiem kolektīvi bolot priecīgas acis. Ja kāds neiztur spriedzi un iet dejot – visi uz viņu/iem lūr – gluži kā dzīvokļa versijā – uz televizoru. Kas interesanti, tusētāji ar nopietnāko reputāciju pat šādos pasākumos dejo uz bāra letes, jo citādi nebūs, ko atcerēties, čakli pētot galerijas draugos. Noīrētās telpās, piemēram, “Kubas” pagrabā ir pilnīgi izslēgts, ka mūzika varētu būt normālā skaļumā, jo – ir taču ballīte!
2) Mājas viesībās obligāts nosacījums ir ilgi diskutēt par to, kā taisāma bole un beigu beigās sagāzt tur pilnīgi visu šņagu, ko vīri nepaspēj noslēpt. Mājas viesībās tiek izmantotas modernās tehnoloģijas – parasti ir kāda trijotne, kas novākusies ap laptopu demonstrē viens otram krutākos youtube.com klipus. Un spēles… Kas, bļa, par izcilām spēlēm tiek spēlētas kārtīgā mājas ballītē – limbo, deja ar baloniem, knaģi, asociāciju spēle intelektuāļiem, mēmais šovs, pudeles padošana un kronis visam – sērkociņu kastītes bakstīšana ar striķī iekārtu burkānu. Dzimšanas dienās notiek kolektīva rēkšana par stulbajām dāvanām. Neizbēgamas ir asprātīgas replikas, kad tiek izšauti šampanieša korķi. Brīdis, kad pārsprāgst kāds balons ir svētki, kulminācija, erekcija, ekstāze, orgasms, nirvāna un dzīves piepildījums, kas ielīst ikvienā sirsniņā.
3) Darba kolektīva ballīte 80to stilā. Mana mīļākā un tikai viena fakta dēļ – vienīgie, kas ir sataisījušies par klauniem, ir uzņēmuma vadība.
4) Bilžu vakari – pēc kāzām, pēc nenormāli interesantiem ceļojumiem, pēc izlaidumiem, pēc jebkā, kas savā garlaicībā spēj novest līdz kuņģa spazmām. Cilvēki tagad palikuši nekaunīgi – agrāk izšķīri albūmu un varēji mierīgu sirdi pumpēt dzimtenīti – tagad nekā – jo nejēdzīgākas trāpījušās kāzas, jo vairāk gigabaitu tiek caurlūkots – ar visu desmit minūšu pauzi. Tādos pasākumos tu stāvi pie pisuāra un ceri, ka strūkla nekad, nekad neapsīks.
5) Šaļļu ballīte – puiši ar gariem matiem, meitenes vispār bez matiem un krūtīm. Atrodas kāds čibriks, kas ik pa laikam aizkauta sātana balsī nobrēc tādu garo “Dzēēēēērt!!!” – pārējā laikā viņš ne ar vienu nerunā. Kāds mēdz gulēt uz grīdas, jo viņam vienkārši tā patīk.
6) Boulings shmoulings hooyoulings. Lai nolādēta tā diena, kad Rīgā atvēra pirmo šāda veida naudas kāstuvi. Neesam mēs neviens tāds profs, lai novērtētu šīs spēles smalkumus. Un arī kā izklaide ķegļu spēle saista tikai pirmās trīs minūtes. Jā, jā, tieši “ķegļu spēle” nevis “boulings”, dārgie latvieši, ir tas, kur jūs savā prāta aptumsumā un neremdināmā vēlmē patusēt draugu lokā tik bieži attopaties. Draugu lokā? Padomā vēlreiz, vai ir liela nozīme, kas tie par cilvēkiem, kas sēž zilā pustumsā ap galdiņu piesvīdušās, īrētās kedās un ķer kaifu no mūžskaļā diskopisko… Pat, ja izdodas uzsākt kādu sarunu, tā tūlīt tiek pārtraukta – jo jāiet taču ir mest, mest, mest. Tulamors ar ābolu sulu – trīs divdesmit. Patīkamu atpūtu! Vakars būs izdevies, ja izdosies uzmest trīs straikus. Par to pienākas zelta alus un neviltota cieņa no apkārtējiem.
7) Kisindžeru ballīte. Kisindžers – termins radies, sakrustojot pāraugušus tīneidžerus un koučsērferus. Drīkst nākt visi, kam ir sakars ar importiju. Silta, jauka istabiņa, kad itāļi istabā. Tu ienāc un, hujaks, uzreiz kulsti pa muti tos pašus sūdus, ko parastā ballītē, tikai angliski un daudz zemākā kvalitātē. We have very good beer. Yes, latvian girls are most beautiful. I was in Paris last year. Oh, this is Your second day in Latvia, how interesting.. I reccommend You to visit Sigulda and see jūgendstils.
Ko darīt, ja esi nejauši vai piespiedu kārtā nokļuvis īstas ballītes virpulī?
1) Ciet! Pats vainīgs! Raksti īsziņas, jo ballītēs visiem visu laiku tādas nāk un tu neesi izņēmums. Dejo uz avīzes! Ej klāt nepazīstamiem cilvēkiem un prasi – “Kur mēs esam redzējušies?” – labi zinot, ka dirs gan tu, gan tas otrs – jo jums nevienam tas simts gadus neinteresē. Runā par Windows 7, jau mājās sagatavo trīs iespaidīgus stāstus, kā Tevi apturēja policija.
2) Pagaidām labākā atrakcija, kas ļauj pārciest jebkuru ballīti – atrodi pretējā dzimuma pārstāvi un pārstāvi savu dzimumu. Esi mēreni gudrs un nedaudz ieinteresēts – to katlu pārāk karsēt nevajag – apkārtējā spiediena ietekmē var diezgan elementāri atrast sevi, sūcoties’n'grābstoties visiem par apsmieklu.
3) Mukšana prom. Ļoti efektīvs, taču bīstams risinājums. Atkarībā no tā, kas ir rīkotājs, šāda uzdrīkstēšanās var būt pielīdzināma kaunuma apmatojuma skūšanai ar trulu sirpi mēness gaismā, stacijas laukumā. Ja mukt, mūc pirmais – vēlāk jau būs grūtāk sacelt temperatūru vai atrast draugu, kas netiek dzīvoklī.
Nobeigumā – nākamreiz, kad Tu mierīgi spēlē zoli ar saviem čomiem, skaties “Šlāgeraptauju”, atpūties kapusvētkos, dzer šņabi zaļumballē, sēdi pieturā vasaras vakarā – NEAIZMIRSTI SAVAS LŪGSNAS UN KLUSOS SOLĪJUMUS BŪT LAIMĪGAM, KAD TĀ JEBATORIJA BEIGSIES!
p.s. Izcils paraugs. Pārlaimīgas sejas, hiperaktīva beibe, zvaniet viņai!
Ekselents video. Iedodiet viņam kāds kotletes un šņabi beidzot ātrāk ibio!
sazīmēju daudzas piedzīvotas jebalītes. lika aizdomātie. ha
fui pretiigi atcereeties visas taas jebatorijas kur ir buuts peedeejaa laikaa
Likstam mēnešreizes
Bet taisnība vien ir.
Šitādu uzrakstīt var tikai sienu stutētājs. Tādi tie latviešu vīrieši ir – sūdzās, ka nekas nenotiek bet paši neko nedara.
Made my day!
Rēcu ilgi un neapstājoties.
Ļoti izsmeļošs, ievietošanai mācību grāmatā derīgs materiāls.
Vēl tikai piemeklēt mācību priekšmetu un mācību iestādi.
Nu aprakstīji tu visas tās balles tieši desmitniekā…bet…soušalaizingot taču vajag!
Vecīt -Tu esi ģēnijs.Precīzāk vairs nav iespējams.Šo vajadzētu skrejlapiņās visiem superbalīšu rīkotājiem iepriekšējā vakarā izdalīt.
Liela daļa taisnības, lai arī autors pa visām vīlēm sviež ārā neapmierinātību. Iešu laikam iekurt pirti piektdien un uzzvanīšu pāris čomiem
neko pārsteidzošu ar rakstīto nevēstīji… par daudz “man ble viss piegriezies” stafu esi iekļāvis, bet nu tas video ar “šāda pasākumu vadītāja būtu visās ballītēs, ja nacisti būtu uzvarējuši” trāpīji! 3/5
Jā – it kā no vienas puses jau smieklīgi bez gala, bet tomēr katru ballīti kāds rīko un ne vienmēr, lai izrādītu sevi un savas bildes utt., bet gan no sirds. Es tiešām negribētu, lai uz maniem svētkiem nāk šādi “draugi” un no sirds priecājos, ka tādus laimējies nepazīt. Protams, nevajag vienmēr izlikties, ka viss ir varen forši, ja tā nav, bet varbūt autors vienreiz varētu beigt gaidīt debesu brīnumus un kādu reizi rīkoties pats! Tad varētu paskatīties. Skumji palika. Pilna pasaule liekulības…
man nelikās pārāk smieklīgi, uzrakstīt šādi ir tas pats, kas “sauwljuk, tu esi forsinjsh” vai tādā garā – abos gadījumos braukšana grāvjos, par ko smiekli nenāk, vienīgi žēl tēlā iejutušās personas – šajā gadījumā žultaina autsaidera.
Veciit, tas bija izcili! Pasmeeju gana. Ballites jariko ir tikai tiem, kas ikdiena ir kopaa un LABPRAT sanak kopa ari velak – ta vismaz ir kopigs bazars.
Visadiem veciem pazinam un vidusskolas milestibam nav jegas vilkties kopa. Sveshi cilveki kas telo pieklajibu.
Pēc komentāriem spriežot sievietes dzimumam, nepatika raksts, tas laikam tapēc, ka sievietes tajos tusos tiešām kautko atrod, bet veči uz tiem iet tikai lai vīrišķīgi nogrūstos vai piedzertos
Ideāli. Tā turpināt. Tikko izbeidzas pildspalva, sūti sms, iedošu citu.
Piekrītu Elzai un Autoram, abiem riebjas liekulība, malači, ja.
Eka būtu viens feins pāris, kas rīkotu pareizās ballītes.
Es nezinu, vai tam bija jābūt smieklīgi, drīzāk tas ir traģikomiski, un tā tas arī ir labi.
ou baac, kaa noreecos. komentaarus arii palasiiju, jaa visas pezhas sashutushas, ka taa var buut
100% taisniiba un peteneem mans komentaars: juus neesat sevishki gudras un apdaavinaatas, ja domaajat, ka visi 50 balliites viesi ir juusu vislabaakie draugi, ar kuriem kopaa esot arii kluseeshana nenoved pie rokutriices un sarkshanas.
ak dies’ – tai Bonijai laikam pašai no sevis labi paliek…
smieklīgi jau pāris vietās bija bet kārtējo reizi nākas secināt ka latvieši tikai māk kritizēt /šī pat nebija kritika bet gan žults laišana/ nevis paši kaut ko uzveidot. nākošreiz uztaisi ballīti un tad apmeklētājiem iedod aizpildīt anketu cik ļoti viņiem tā patīka.
un skumji ka tev nācies būt tikai tādās ballītes kur tev jājūtas kā malā nomestam vecam šaha galdiņam. nākošreiz kad būs kāda ballīte tad neej uz to bet sēdi labāk mājās un izplāno kā kolonizēt latgali un Lietuvu jo par to tač tu tik ļoti sapņo
stiprs.
Perfekts raksts. Humors dzirkstī. Izskaidro arī to, kāpēc Liksts pats ne tikai neierodas uz ballīti, uz kuru mīļi laipni aicināts, bet arī to, ka viņam pat prātā neienāk piezvanīt jubilāram/ei. Toties piedāvājums nospēlēt koncertiņu un sarēķinat izmaksas – nekādu problēmu.
Esmu bijusi vienās Bonijas rīkotajās kazās…..par to sanāktu ne viens vien labs raksts
, bet par to citreiz. Izcili, paldies! 
Var jau teikt, ka autors izlaiž žulti par šo tēmu, ka pats ne sūda neprastu uzrīkot sakarīgu ballīti vai vismaz ”jeballīti”, bet nevar npliegt, ka viņam izdodas patiešām labi veikt interesantus novērojumus un pēc tam ļoti saistoši tos pasniegt, šaubos vai lielākajai daļai no brīvās mutes lasītāju tas ir pa spēkam. Turklāt, komentāros jau iezīmējas patstāvīgie šo pasākumu rīkotāji un tie kas (par laimi vai nelaimi) uz tiem iet tikai tādēļ ka vajag.
Liidz asaraam…pietruukst tikai vecmeitu balliites veel aprakstaa, hahah
Atvadoties Jeballītē no filoloģes Tamāras adītā svīterī!
“ATTOPIES”
Proti Tu kommatus zīlēt,
skanīgi kolus likt,
vārdiem burtiņus zīmēt,
Hesses grāmatas pirkt.
Saki man lūdzama Daile,
vai apostrofs ir Tavs draugs,
vai skanīgo vārsmu spēkam,
skolas diktāts ir raugs.
Zīmē man teikuma shēmu,
Petera vārdiem dūc,
zinu, ka klēpī Tavā,
kaisles zibeņi rūc!
Aiz kalniem jau vasara zaļā,
pār ielām puteņi valda,
saki man lūdzama Daile,
vai darīsim to uz galda?
Nesaki rimstos lai es,
liec puķaino vāzi nost,
es zinu, ka saplūstot vienā,
aiz baudas sāktu man kost!
Skat’ šķelmīgi draudzenes smaida,
un velnišķus skatiens vērš,
Tās vietā Tavā gribētu būt,
kaut mantus no galvas nost plēš.
Attopies daile jaukā,
laime no rokām prom slīd,
tuvības saldie mirkļi,
bez manis tev turpmāk nespīd!
Attopies saku vēl reizi,
velc mani cieši sev klāt,
jel domā par dzimumdzīvi,
jeb atvadas sāc tai māt!
Rīga, 2009.
Jeballīšu nākamā, augstākā pakāpe ir jebioballīte. (Tā ir bioloģijas fakultātes studentu ballīte ideālā gadījumā 100 alu krodziņā (Pie Rīgas Radio Rūpnīcas).
Kas nu kuram labāk tīk:)) Viennozīmīgi to novelt uz dāmām nekorekti, kaut lielā vairumā – jā, tās esam MĒS:D
Ko lai dara, ka stipram dzimumam bieži vien labāk tīk nokosties divatā, trijatā (smagi pūšot , kādas sarunas – to ne) mežā vai bļitkojot, vai kolektīvie iknedēļas kodieni ‘veču’ baņās???
Nu tā ir, ka komunikācijas un atpūtas apvienojuma izpratne bieži atšķirās. Jāmeklē kompromiss.
Žani, tu esi lielisks! :* :* :*
Diemžēl nav pieminētas pirmkursnieku vidū izplatītās “pirtis” – visi, paniski draudzēties un lakstoties gribošie, nopērk “kōlu” un “bonīti” un dodas uz “Struktoreni”, kur kārtīgi uzpildās, tā arī vārdus viens otram neuzzin, tā arī pirts telpu neatrod, toties rīta cēlienā izgāž vienu koptelpas starpsienu… Nākamā reizē klājas vēl jautrāk, jo nu jau guvuši vajadzīgo rūdījumu, kolektīvi dalās pieredzē, kur nu kurš iepriekšējā reizē pievēmis un labi, ka nav ieradusies tā briļļainā purpinātāja, kas esot visu pēc šiem savākusi. Diemžēl trešā reize nenotiek “Struktorenē”, jo briļļainā iepriekšējoreiz nebija ieradusies, līdz ar to, telpas palika nesakārtotas, vēmeklīši – nesaslaucīti un starpsiena – neaizšpaktelēta, līdz ar to – norādītajam grupējumam turpmāka ieeja “smalkajā iestādē” liegta…
Nav tēmēts uz RTK pervakiem ?
Maiga ?
Nebij slikti arī jebiopasākumi struktorenē
cik novērots, šitāda tipa vakara vadītājas ir klasika – paresna, ne pārāk simpātiska, toties ar neizmērojami augstu pašnovērtējumu un pārliecību, ka viņas joki ir vislabākie.
un nedo dies, kāds iebildīs viņas plānam.
bļe
bet – par ballītēm – trāpīts ir nolādētā desmitniekā. ja esi tādā ievilkts, nekas cits neatliek, kā aši pieliet mūli un salauzt to neveikli-debīlo komunikāciju, kas valda starp cilvēkiem, kas piespiedu-brīvprātīgā kārtā ir savesti vienā telpā dēļ kāda vēlmes sarīkot labāko ballīti pasaulē.
Diemžēl “struktoreņ-jeballīte” ir izplatīta kaite arī Latvijas lielāko universitāšu studējošo vidū – no laukiem sabraukušie nabadziņi neatrod neko baudāmāku kā ierasto, klasisko guļbaļķu būdiņu pie aizauguša dīķa, nomainīt pret bezpersoniskām, 90-o gadu “jevroremonta” telpām, kur smārdo pēc pornogrāfijas un svingeru pārtijiem.
piekriitu cilveekam par visiem 100 , cilveekiem kas sliikst maaksliigaa pasapmierinaatiibaa ka ir sabiedriibas miileeeti un 100 viesu noveerteeti iesaku nemeegjinaat kko mainiit lai neatdurtos pret skarbo realitaati, cik mees katrs esam mazsvariigs …personiigi varu lepoties ka man ir veseli 10 draugi(gadiem paarbaudiiti) un draudzenes ar kuriem kopaa ideaali var pieriit girkli , aizraut uz kaadu pasaakumu , savoziit vecenes ,un no riita grimt tajaa pashaa pasapmierinaatiibaa par sevi…
es to boniju personīgi pazīstu! .. nevarētu izturēt nevienu viņas ballīti.
Raksts tiešām labs.
bet ir jau reizēm arī forši paballēties. ja neseko līdzi ballīšu “uzvedības noteikumiem”
Kā es smējos par to piemēru par darba pasākumu
tā ir tāda taisnība 
Ko es gribēju teikt, noskatoties video: “Armand, liels paldies Tev, ka pirms četriem gadiem biji virsvadītājs mūsu kāzās! Tiešām paldies!”
Runājot par Glābējzvanu – piektajā klasē biju diezgan šokēta, ka izrādījās – tas vairs nav modē! Klases avīzes aptaujā tika noskaidrots, ka tagad stilīgi ir skatīties Beverlihilsu (http://www.youtube.com/watch?v=9ZSjy93Qci8)
Bet tas jau vairs nebija tas – tur nebija ne Džesikas un Sleitera dejošanas, kad visi uzreiz pajūk pa malām un sāk plaukšķināt, ne arī to “smieklīgo” situāciju. No Beverlihilsas mums, piektklasniekiem, bija jāsaprot, ka pusaudžu dzīve nebūs nekāda rožu leja