Par Ikarusiem vienotā Latvijā
Neviens nav pasargāts no vājības, nostaļģijas vadīts, pa reizei parakņāties personīgās vēstures annālēs. (lai gan nezinu, ko vārds annāles īsti nozīmē, man tas patīk) Šoreiz piedavāju lasītājiem kādu materiālu no 2003. gada, kas vēsturnieku hronikās, tpu, annālēs atzīmēts kā gads, kurā Armands Švabre un Jānis Liksts veica savu pirmo kopdarbu. Toreiz Ikarusu aizsardzības biedrības sastāvā un, slēpjoties aiz pseidonīmiem. Par Ikarusiem vienotā Latvijā – neviens vārds nav mainīts un jāsecina, ka arī apskatītā problemātika nav pilnībā izzudusi.
(atklāta vēstule Rīgas Domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājam Guntim Pilsumam)
Neviltots sašutums mūs pārņēma 5.februāra vakarā, vērojot Tautas kontroles sagatavoto sižetu ikvakara Panorāmas ietvaros. Šinī sižetā G.Pilsums klāstīja, cik un kādi autobusi tiks iegādāti tuvākajā laikā Rīgas pilsētai.
Varētu pat apsveikt Rīgas Domes (RD) vēlmi atjaunot autobusu parkus, taču izbrīnīja G.Pilsuma paziņojums, ka viņš sapņo par to brīdi, kad varēs ar lielu āmuru dauzīt vecos, savu laiku nokalpojušos Ikarus markas autobusus.
A.god. Pilsuma kungs, vai tā jāizturas pret mūsu kultūras sastāvdaļu?
Šādā brīdī nespēj klusēt Ikarusu aizsardzības aktīvisti. Ikarusu aizsardzības biedrība (IAB) darbojas jau piecus gadus, un šīs organizācijas nostāja jūtami atšķiras no RD Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītāja Pilsuma kunga paustā viedokļa.
IAB uzskata, ka nebūtu vēlama tik strauja Rīgas pilsētas autobusu parku atjaunošana, jo Ikarusi ir ideāla vieta, kur parasti risinās plašām ļaužu masām pieejamas diskusijas par sabiedrībā aktuālām problēmām, un, nomainot Ikarusus pret jauniem autobusiem, mūsu sabiedrība varētu zaudēt to atvērtību un saliedētību, kas valda dzeltenajos transportlīdzekļos (Viens par visiem, visi par šoferi!). Mūsu biedrības radikālākais spārns uzskata, ka Ikarusu iznīdēšana pat varētu traucēt krievvalodīgo integrācijai.
Žēl skatīties uz nostaļģijas māktajiem pilsoņiem, kuri palaiž garām pat trīs svaigos un nepieredzējušos Mercedes markas autobusus, lai varētu doties mājās ar veco, mīļo Ikarusu. Tādēļ IAB uzskata, ka arī mūsu bērni un bērnubērni ir pelnījuši pārvietoties ar leģendām apvītajiem dzeltenajiem autobusiem. Mūsu jauniešu personības izaugsme varētu tikt jūtami bremzēta, liedzot viņiem regulāri braukt ar Ikarusiem. Vai mūsu bērni būs tādi paši kā mēs, ja mēs viņiem to liegsim? Protams, nē. Vai mēs to gribam?
Vai brauciens uz Bolderāju būs baudāms jaunajā Solaris autobusā, kurā nav unikālā, tik mīļā aromāta, kuri neuzrunā katru pasažieri personīgi, kuru nevada ūsains Ikarusa virtuozs? IAB uzskata, ka nebūs.
Arī rindas, kas lasāmas sēdekļu pārvalkos var uzskatīt par folkloru. Tāpēc mēs uzskatām, ka savs vārds šeit būtu sakāms arī Kultūrkapitāla fondam.
Pilsuma kungs, lai arī mēs ar sapratni uztveram Jūsu vēlmi samazināt pilsētā izplūdes gāzes, gribam lūgt Jūsu atbalstu ierosinājumam, ka katrā maršrutā būtu jāsaglabā vidēji 1–3 Ikarusi. LAZus tikpat kā vairs neredz uz mūsu valsts ceļiem. Vai tiešām kārta pienākusi arī dzeltenajiem Ikarusiem?
Šinī sakarā gribam vērsties pie RD Satiksmes un transporta lietu komitejas un arī G.Pilsuma personīgi ar sekojošiem priekšlikumiem:
1) Naudu, kas domāta jaunu autobusu iegādei varētu izlietot, lai atjaunotu Ikarusus.
2) Gadījumā, ja jauno autobusu iegāde ir nenovēršama, tad Ikarus markas autobusi varētu kļūt par luksus transportlīdzekļiem. Reklāmas nolūkos nepieciešams izveidot dažus uzlabotus Ikarusus, kas, braucot pa Rīgu spētu attīstīt ātrumu 100km/h un to sanese būtu ne mazāka par 2m, taču ārēji tie neatšķirtos no parastiem dzeltenajiem Ikarusiem. Par braucienu šādā autobusā ar veco, labo interjeru un tradicionālo durvju manuālo atvēršanu tūristi un arī rīdzinieki būtu gatavi maksāt lielu naudu. “Par ko?” – jūs jautāsit. Atbilde ir pavisam vienkārša – par Ikarusu auru un vēstures elpu, kas dveš gan no izpūtēja, gan no salona.
IAB plānos ir arī vērienīgs Ikarusu festivāls “Ikarusu vasara 2003”, uz kuru varētu ierasties Ikarusi no visas Latvijas, kā arī no tuvākajām kaimiņvalstīm un, iespējams, arī pārstāvji no Ikarusu etniskās dzimtenes – Ungārijas. Šī pasākuma programmā tiek plānoti dažādi pasākumi:
1) Ikarusu rallijs.
2) Ikarusu šoferu skaistumkonkurss.
3) Ikarusu tāllēkšanas sacensības.
4) Ikarusu remontēšana uz laiku.
5) Sēdekļu mešana.
6) Konduktoru cīņas.
7) Braukšana pa virvi.
Diskusija “Kas notiek Ikarusā?”
9) Pieminekļa “Ikarus forever” atklāšana.
Šobrīd strādā arī vairāki horeogrāfi pie priekšnesuma “Ikarusi dejo”, kas paredzēts izrādīšanai Daugavas stadionā.
Šī pasākuma ietvaros paredzētas arī svinīgas atvadas no Ikarusiem, kuri patiešām vairs nespēs braukt. Mēs uzskatām, ka norakstītie Ikarusi nav pelnījuši āmura sitienus. Lieki piebilst, ka Rīgas centru Ikarusu izvadīšanas laikā paredzēts slēgt, lai cilvēki, kā dziesmu svētku gājiena laikā sastājoties gar ielu malām, varētu pēdējā gaitā pavadīt savus uzticīgos, dzeltenos ikdienas cīņubiedrus.
Mēs, IAB aktīvisti, ceram, ka šī vēstule taps uzklausīta, un Ikarusi vēl arvien ieņems svarīgu vietu 15. maršrutā, kā arī mūsu visu sirdīs. Mēs ceram ar šo vēstuli izraisīt sabiedrībā aktīvas diskusijas.
Pilsuma kungs, varbūt nolieciet, mūsuprāt, pārsteidzīgi pacelto āmuru. Parunāsim!
Dr. Maize, IAB prezidents
adriano, IAB sabiedrisko attiecību daļas vadītājs
(seko 92 no pilsētniekiem savākti paraksti)
Es parakstos….pievienojiet mani, kā 93. pilsētnieku!
Konduktoru cīņas… un tā brille astotnieka vietā vispār tā iederas, ka gāž!
kungi biedri brali katoli u.c! iesim talak! atjaunosim sen zudusho moskvichu , zhigulu un kas vel tur bija autoparku! nost ar birokratiju un teh apskatem! labs autinsh ir sarusejis autinsh! es pats apnemos restauret 6 gadus rusejosho Vwagenu. vot.
Starpcitu Budapeštas ielās kursē arī ikarusi uz elektrību (ar štangām, kā trolejbusi). Tas man kā postpadomju pilsonim bija šoks!!! Autobuss cik sevi atceros ir bijis vīrietis, bet trolejbuss, sieviete!!! Un pēkšņi autobuss, kas pataisits par sievieti! Tas neietilpst apziņas rāmjos!!! Nolādētie rietumi!
es arii parakstos zem ikarusiem. sens beerniibas sapnis buutu atveert un aizveert ikarusa durvis pa vienai un visas kopaa ar dzinkstosho skanju , ierosinu ieviest festivaala programmaa arii testa braucienus interesntiem
Ungārija neskaitas pie rietumiem, vairāk pie Vduseiropas, diskobumba. biš patīk piepisties.
Jā, tas būtu vienreizēji- atgriezties pie ikarusiem!
Armand Švabre un Jāni Likst! Īsti džeki savas “kāzu jubilejas” neatcerās.
iemetiet orbā
tāds spēku spēks.
Labdien! Tā kā es pārstāvu JMKBK (Jauno Māmiņu Kustības Brīvības Kustību), tad manā rīcībā ir vismaz viens arguments, kādēļ tik estētiski pievilcīgie ikarusi nebūtu jāiekļauj ikdienas sabiedriskā transporta kustībā – vai spējat iztēloties, kā trausla jauna māmiņa ar dvīņu ratiņiem (un vēl katrā padusē iesistam brēcošam pundurim) mēģina tikt augšā pa 5 stāvajiem pakāpieniem? Jā? Un ziemas laikā – kad ratiņu svars ir dubultojies, tiem pie riteņiem pielipušās sniega-sāls maisījuma žļuras un bērnu ziemas apģērba sīpolveidīgās konstrukcijas dēļ? Jā? Tad jau varat arī iztēloties, kā tas kavē satiksmi, kas ierindas pilsoņiem ir daudz nozīmīgāk par palīdzīgas rokas sniegšanu šādā situācijā…
Es, protams, neiestājos pret IAB paustajiem uzskatiem, ideāliem, sapņiem un fantāzijām, bet, jādomā reāli – līdz ar Ikarusu reinkarnāciju, radīsies gūzma ar jauniem noteikumiem, kas to izmantošanu padarīs dārgāku – tātad – ekskluzīvāku, un šeit būs jādomā par vienlīdzību un pieejamību visiem lietotājiem, uzstādot dažādus dārgus pričendāļus, sākot jau ar transformējamām liftu iekārtām cilvēkiem ar kustības traucējumiem (māmiņām ieskaitot), skaidrām autobusu numuru un virziena norādēm cilvēkiem ar redzes traucējumiem (ieskaitot 20gadīgus datorlietotājus), iedarbīgiem audio-paskaidrojumiem (koa,koa?), pumpiņām un strīpiņām uz autobusu grīdas un sēdekļiem (uz sēdekļiem – tas gan tikai priekam…), satīna gaisa spilveniem (zinot, ka nav tāda autobusa šofera, kas nesapņotu piedalīties F1 vai folkreisā(pa šļuru ziemā)).
Bet esmu pārliecināta, ka IAB, kas tik ilgus gadus strādājuši pie šī projekta, ir jau savākuši pietiekami lielu kapitālu, lai atdzīvinātu Ikarusu kultūru… Veiksmi!
ev maiga, ta nav ko kniebties tik daudz! un ja reiz i kinderi, tad nav ko vazties pa ikarusiem uuuun un ikarus tikaI dazus atstat… ka minets, katra marshruta kadus 3… tapatas, ka 11tramvaja marshruta ir tas retro trambulis
par 2x dargaku cenu 
butu laimigs, ja to reizi menesi, kad lietoju sabiedrisko, butu iespeja izbraukt ar ikaru 
pagremdeties tminjas, ko kura vieta esi darijis (autobussa salona) utt… labs raksts, tadas atminjas uzsita gaisa 
un ja, cepums tam, kursh teica, pa motora rukonjas iemizinosho efektu, cik x nav sanacis no ritiem braucost uz skolu, vai vakaros majas, nogulet savu pieturu un tad majas, vai skola taisnoties, kur biji, kape tik velu, vai kapec nokavejis esi 
ehz… atminjas, atminjas…. 
Kā padarīt Ikarusu zīmolu un vērtību internacionālu:
1) uzrakstīt atbalsta lūguma vēstuli ASV eksprezidentam Bilam Klintonam (viņš zina, ka pārbaudīts vecais ir labāks par pamēģinātu jauno…);
digitalizēt Ikarusu visā Latvijas teritorijā;
2) uztaisīt starptautisku skandālu (sabotāžas veidā ar Ikarusu nobraukt govi uz Latvijas un Lietuvas robežas);
3) papildināt UNESCO kultūrvesturiskā mantojuma sarakstu ar ierakstu par Ikarusu nozīmīgo kultūras vērtību (īpaši vērtigi eksemplāri – sarkani balts Ikarus ar vimpeli pie vadītāja saules sarga “Kurzemes ralijs 86″);
4) ziņot CIP, ka Al Qaida vadība slēpjas Ungārijā un nodarbojas ar Ikarus transformāciju bumbvedējos;
5) pierunāt Latvijas Banku, lai izkaļ jubilejas monētu “Ikarus the best” 1 Mongolijas Tugrika vērtībā;
6) nesakncionēti uzņemt pilnmetrāžas filmas “Taxi driver” versiju (Roberta Deniro vietā pie Ikarus ruļliem startē Rudolfs Plēpis un viņa mūža mīlestība ir konduktore, kuru atveido Ilze Vazdika);
7) aizsūtīt sagrieztu Ikarusu zviedriem;
9) nominēt Ikarusu par prezidenta limuzīnu un lidmašīnu arī;
10) nosūtīt kā smago tehniku palīgā uz Afganistānu.
11) patentēt spēli ar sekojošiem noteikumiem:
a) ideja līdzīga spēlei “Cirks”, bet nav “Cirks”;
b) ņemam spēles laukumu, kas atbilst bijušās PSRS teritorijas karei, kopā ar visām Varšavas līguma valstu kontūrām;
c) iezīmējam ceļa sākuma punktu Ungāriju un tad apļveidā gar pašu vissavienības robežas malu, iegriežot republiku capitalos izveidojam maršrutu, kas aptver visu PSRS teritoriju un noslēdzas atpakaļ Ungārijā (tobiš – pisam uz ziemeļiem no sākuma visas Bratislavas, Prāgas, Varšavas, Berlīnes, Viļņas, Rīgas, utt);
d) viss maršurts (ceļš) sadalīts kvadrātos uz kuriem rakstīti norādījumi (piemēram brauc uz servisu – tad jāpis pa nemršruta ceļu līdz servisam, vai arī jāzilaiž gājiens,jo piepisies vīnu Tbilisi utt.);
e) cik dalībnieku – tik kauliņu (ikarusiņu) sāk Ungārijā;
f) katrs met metamkauliņu un iet attiecīgo gājienu skaitu (ja taisa labu kartes platformu, katram otrajam ceļa lauciņam jānorāda uz sānu ceļiem vai tajos jāizlaiž gājiens (piemēram pālī dabūji pa muti Kauņā – jāizlaiž divi gājieni);
g) uzvar tas, kurš pirmais atgriežas Ungarijā
P.S. Visi sānu ceļi pēc to iziešanas atgriež sākotējā pozīcījā.
Bingo