Karstā mute
Fašistiskā V-diena
Par bučām.
Draugos esmu saņēmis precīzi divas bučas – abas divas uz vaidziņa, pa draudzīgo – ne tā kā citi mani draugi, kam nemaz profila bildīti nevar redzēt – cik daudz viņiem buču. Notīrīju savas bučas – lai nedomā, ka es kaut kāds lūzeris, kas nevienam nav vajadzīgs.
Par vēsturi.
Par V-dienu pirmoreiz uzzināju, mācoties kādā 6.klasē – vidusskolas vecenes laikam to projektu izkruķīja cauri, bija disene, slepenais mīlestības pasts. Es, protams, nesaņēmu nevienu vēstuli. Un disenē izrādījās, ka neprotu dejot, tikai stulbi kratīties. Turklāt, muļķis, sekojot žurnāla LABA nedataisīto psihologu pistevijūlijs padomam, gāju un droši atzinos mīlestībā vienai meitenei – viņa, protams, sāka izvairīties no manis. Interesanti gan zināt, ko mēs būtu darījuši, ja viņa teiktu – “Tu man arī patīc, Jāni.” Kāds būtu scenārijs? Mm? Ir kādam pieredze ar sestās klases mīlestību? Ko tur dara tādos gadījumos?
Par nostāju.
Ir lietas, kam es neticu. Piemēram, neticu, ka Merelina iepriekšējā rakstā nejauši uzrakstīja “aukstākā izglītība”. Es neticu, ka Mārtiņš Rītiņš bija domājis to kaut kā citādāk – “Gadījumā, ja Jums ledusskapī nekā nav, ņemiet lasi un [...]” Tāpat es neticu, ja kāds saka, ka viņš nesvin V-dienu, jo tie ir banāli svētki. Var nepatikt izpildījums (sirsniņu kultūra), taču uzruna ir Gebelsa cienīga – V-diena – VISU mīlētāju diena. Tikai pasakiet, ka tas uz jums neattiecas…
Jebkurš vientuļnieks klusībā kādu mīl un vēlas būt mīlēts. Iestāstiet viņam, ka ir tāda diena, kad notiek brīnumi un nepiepildāmās mīlestības kļūst pavisam reālas – un jūs kļūsiet par lielāko kretīnu pasaulē. Tādā gadījumā jūs vajadzētu tiesāt par noziegumiem pret cilvēci. Tāpat kā tos sranos pusaudžu problēmu psihologus.
p.s. Ja V-dienas vietā pasaule svinētu “Visu veselo cilvēku dienu” – vo, tad gan es būtu priecīgs. Šādā dienā es būtu gatavs iepriecināt ikvienu Gaiļezera pacientu ar saviem asinsanalīžu rezultātiem. Es labprāt aizietu ciemos pie katra ratiņos sēdošā un nodejotu krakovjaku. Es ticu, ka mediķi drīz smejoties dakterēs vēžus, HIV, hepatītus, bērnu triekas, laboratorijās kā sēnes audzēs īstas kājas, rokas nevis kaut kādas protēzes – vajag tikai būt drosmīgiem un uzrakstīt laiku pa laikam dakterim kādu “veselības vēstulīti” – atklājot visu, kas uz sirds.
Liksts.
Malacis Likst, Tu man sāc patikt ar vien vairāk… Ja es būtu sieviete, noteikti Tevi apprecētu.
ļoti patika “p.s.” sadaļa, man ar patiktu visu veselo diena, pie tam smaidot un smejot cilvēki atveseļojas ātrāk
/smaida
Mēs arī neticam tam, ka jebkuru defektu var pārtaisīt par efektu
A bet Merelina gramatikā kļūdās bieži Likst! Tikai ne tik neveikli.
Ja rīt sievieškolēģes apspriedīs svētku pisienu (kā lai savadāk nosauc “īpašu vakaru viesnīcā” ) un būs pilni forumi par šo tēmu,es nošaušos! Reālajā izpildījumā- nāksies visu dienu strādāt.
V-dienas un D – dienas šaušalīgās līdzības!
Viktors ar sievu laulībā bija pavadījis nepieklājīgi daudz gadu,ne jau tā, ka dikti briesmīgi bija, bet savu nervu šūnu devu tas bija prasījis. Pret Valentīna dienu Viktors izturējās ar piesardzību. Šī gada 14.februāris bija visgarākā diena. Viktors veselu gadu, tiesa īsāk par feldmaršala Rommela ieguldījumu, bija būvējis savu Atlantijas valni. Cietoksni, ko Valntīnam nebija viegli pārvarēt. Viktors zināja savas vājās vietas, viņš atcerējās Rommela kļūdas, kad viņš 1944.gada 6.jūnijā, izšķirīgajos brīžos karā, bija ielaidies ar savu sievu, proti – ameklējis to dzimšanas dienā. Tādēļ, Viktors bija bijis īpaši piesardzīgs. Vienīgā kustība viņa laulības gultā pagājušajā sezonā (atskaite astronomiski precīza – pērnais 14ais) bija bijsi Viktora Rota vīrusa liga, ne vairāk, ne mazāk. Viktors zināja, šis gads būs vieglāks, valnis gigantisks – 21. Olimpisko ziemas spēļi tralnslācijas. Liels arguments. Vēl atlika pastiprināt teritoriālās priekšrocības. Rommels izmantoja mīnas un appludinātas piekrastes teritorijas Normandijā, bet Viktors, Viktors nebija muļķis. Viņš zināja, viņa dīvānu var nosargāt tikai ar pārbaudītām vērtībām – Cēsu premium alus bundžām, Ādažu tomātu čipsu pakām – un kas būtiski, TV pultij jābūt tikai viņa rokās. Tikai pie šādas taktikas, Valentīs kā mošķis atkāptos, un tad jau būtu par vēlu – Valentīns 15.ferbuārī ir tikpat nekaitīgs, kā Viktora draugs Zigurds Jāņu rītā. Būs labi, domāja Viktors. Nepielūdzami nāca izšķirīgā diena – sārta saule leca. Viktors atcerējās savas pērnās zaudējumu brūces – trīs rozes, kuras istabā novīta pēc 30.minūtēm. Tādiem uzpuriem viņš nebija gatavs šogad. Šogad būs labāk. Brokastis bija pirmais trieciena vilnis. Omahas pludmale Zaļā suņa sektors – Valentīns cieta lielus zaudējumus, Viktors ignorēja jebkurus sievas mājienus, jebkurus. Par datumiem, šīs dienas plāniem nerunāja. Turējās kā kaulzāģa aizsegts, betona bunkurā sēdēdams. Rīts noturēts. TV, dīvāns un stratēģijas izplānošana – kā tikt līdz bodei ar sievu pēc alus, neciešot zaudējumus. Nebija viegli. Rimi autostāvvietā Viktors konstatēja, partizāni kā franču pretošanās kustības dalībnieki bija strādājuši pretī lielajam mērķim. Nodevēji sevi atklāja paši. Vidēji skaistām rozēm rokās, salkani sievai pie rokas – viņi bija zaudējuši jebkuru cieņu Viktora acīs. Rimi pārvērtās par Jūtas piekrasti, zaudējumi sāka parādīties. Cietais atlikums skarbs – Viktors bija zaudējis Jūtas piekrastē. Viktoram tas maksāja daudz – litrīgo Rūjienas saldējuma iepakojumu ar ķiršu garšu. Nekas, domāja Viktors, tas būs manas uzvaras gambīts. Protams, Cēsu premium bija iegūts. Tas izrādījās mānīgi. Uzvara jau bija nogulēta. Pēc trīs četrpaku alus ieguves, sievas mazais tracītis Golfā, pielika punktu, tā bija Džuno, Zelts un Zobens piekratsu kopsumma. Valnis bija kritis. Valentīns kā Eizenhauers, Rūzvelts un Mongomerijs kopā bija satriecis pīšļos Rommela loloto valni. Pie visa vainīgas sievietes, domāja Viktors. Viņš atzina, ka no Rommela kļūdām macījies maz. Sekas bija skarbas – Lido un divi otrie, Saktas puķu laupītava (rozes) un kulminācijai – torte Cielaviņa. Tā bija Viktora visgarākā diena.
Vīri, sargiet sevi!
Žani, tad bija episki!
““Tu man arī patīc, Jāni.” Kāds būtu scenārijs? Mm?”
Kas tu kāds Ansis Egle esi, ka raksti “mm?”.
Tā gan vairs nedari.