Kas tu kāds Ansis Egle esi, ka raksti “mm?”.
Tā gan vairs nedari.

Viktors ar sievu laulībā bija pavadījis nepieklājīgi daudz gadu,ne jau tā, ka dikti briesmīgi bija, bet savu nervu šūnu devu tas bija prasījis. Pret Valentīna dienu Viktors izturējās ar piesardzību. Šī gada 14.februāris bija visgarākā diena. Viktors veselu gadu, tiesa īsāk par feldmaršala Rommela ieguldījumu, bija būvējis savu Atlantijas valni. Cietoksni, ko Valntīnam nebija viegli pārvarēt. Viktors zināja savas vājās vietas, viņš atcerējās Rommela kļūdas, kad viņš 1944.gada 6.jūnijā, izšķirīgajos brīžos karā, bija ielaidies ar savu sievu, proti – ameklējis to dzimšanas dienā. Tādēļ, Viktors bija bijis īpaši piesardzīgs. Vienīgā kustība viņa laulības gultā pagājušajā sezonā (atskaite astronomiski precīza – pērnais 14ais) bija bijsi Viktora Rota vīrusa liga, ne vairāk, ne mazāk. Viktors zināja, šis gads būs vieglāks, valnis gigantisks – 21. Olimpisko ziemas spēļi tralnslācijas. Liels arguments. Vēl atlika pastiprināt teritoriālās priekšrocības. Rommels izmantoja mīnas un appludinātas piekrastes teritorijas Normandijā, bet Viktors, Viktors nebija muļķis. Viņš zināja, viņa dīvānu var nosargāt tikai ar pārbaudītām vērtībām – Cēsu premium alus bundžām, Ādažu tomātu čipsu pakām – un kas būtiski, TV pultij jābūt tikai viņa rokās. Tikai pie šādas taktikas, Valentīs kā mošķis atkāptos, un tad jau būtu par vēlu – Valentīns 15.ferbuārī ir tikpat nekaitīgs, kā Viktora draugs Zigurds Jāņu rītā. Būs labi, domāja Viktors. Nepielūdzami nāca izšķirīgā diena – sārta saule leca. Viktors atcerējās savas pērnās zaudējumu brūces – trīs rozes, kuras istabā novīta pēc 30.minūtēm. Tādiem uzpuriem viņš nebija gatavs šogad. Šogad būs labāk. Brokastis bija pirmais trieciena vilnis. Omahas pludmale Zaļā suņa sektors – Valentīns cieta lielus zaudējumus, Viktors ignorēja jebkurus sievas mājienus, jebkurus. Par datumiem, šīs dienas plāniem nerunāja. Turējās kā kaulzāģa aizsegts, betona bunkurā sēdēdams. Rīts noturēts. TV, dīvāns un stratēģijas izplānošana – kā tikt līdz bodei ar sievu pēc alus, neciešot zaudējumus. Nebija viegli. Rimi autostāvvietā Viktors konstatēja, partizāni kā franču pretošanās kustības dalībnieki bija strādājuši pretī lielajam mērķim. Nodevēji sevi atklāja paši. Vidēji skaistām rozēm rokās, salkani sievai pie rokas – viņi bija zaudējuši jebkuru cieņu Viktora acīs. Rimi pārvērtās par Jūtas piekrasti, zaudējumi sāka parādīties. Cietais atlikums skarbs – Viktors bija zaudējis Jūtas piekrastē. Viktoram tas maksāja daudz – litrīgo Rūjienas saldējuma iepakojumu ar ķiršu garšu. Nekas, domāja Viktors, tas būs manas uzvaras gambīts. Protams, Cēsu premium bija iegūts. Tas izrādījās mānīgi. Uzvara jau bija nogulēta. Pēc trīs četrpaku alus ieguves, sievas mazais tracītis Golfā, pielika punktu, tā bija Džuno, Zelts un Zobens piekratsu kopsumma. Valnis bija kritis. Valentīns kā Eizenhauers, Rūzvelts un Mongomerijs kopā bija satriecis pīšļos Rommela loloto valni. Pie visa vainīgas sievietes, domāja Viktors. Viņš atzina, ka no Rommela kļūdām macījies maz. Sekas bija skarbas – Lido un divi otrie, Saktas puķu laupītava (rozes) un kulminācijai – torte Cielaviņa. Tā bija Viktora visgarākā diena.

Vīri, sargiet sevi!