Skaists tāds zaļš un ar kleksīti. Nu feins.

Dažas pārdomas kā tas radies, un kādas sekas :

1) domāts saliekts zaļais zemnieks;
2) attēlota nokrāstota hokeja nūjas atlūza;
3) pietrūka krāsas pabeigtībai, kas vieno (Šadurskis nepiemeta doļu);
4) mega talantīgi zīmētāji – tā uzhujārījuši, lai visi sapistos prātā;
5) Solvita Āboltiņa pieteiks bada streiku – viņai gribējās sarkanu (lai ar matiem iet kopsolī);
6) attēltots čuksts gaisā – Štokija stilā;
7) pohuj, kāds štrunts uzzīmēts, galvainais tālāk no oranžās;
8 ) attēlotas Šlesera lauztās priedes, kas kāpās pie Jūrmalas stāvēja;
9) atainots baklažāns – sen zināms vienotības un sapratnes simbols;
10) atainots, kaut kāds sūds, piedošanu, latviski runājot… ne logo, brends, zīmols, atpazīstamības zīme, bet nosperta ceļa zīme – “Straujš līkums pa labi mežā! Uzmanību”.