Ir skaidrs, ka biatlons, vieglatlētika un spīdvejs bez Anatolija Kreipāna balss zaudētu lielu daļu savas pievilcības, taču jebkura līmeņa futbola pārraide, ja to nekomentētu Anatolijs, būtu pielīdzināma frīsbija amatieru trenniņa līmenim. Kurš vēl spēj nokritušu futbolistu mudināt sakot: “Ir jāceļas un jāturpina spēlēt!”? Kurš vēl zina 94% pasaules izlašu futbolistu radurakstus, radurakstu hobijus un sasniegumus pamatskolas deju sacensībās? Kā medus klausītāju ausīs ielīst Anatolija Kreipāna stāsti par uz maiņu uznākušā ne vienam nezināmā futbolista vectēva sasniegumiem alpīnismā tālajā 1947.gadā. Kurš vēl spēj no galvas citēt Vācu izdevuma “Kicker” rindas (septiņu sezonu numurus)? “Ir tāda paruna futbolā, kuru noteikti tie līdzjutēji, kas ilgstoši seko futbolam zinās – kura komanda pirmā trāpa pa vārtu stabu vai pārlikni – tā zaudēs!” – tā tikai Anatolijs spēj piesaistīt. Viņam ir oriģināla frizūra, nepārspējami joki. Viņu zina un mīl visi cienījamie līdzjutēji visos Latvijas nostūros. Viņa pāliecināšanas spējas ir tik fenomenālas, ka ilggadējais futbola tiesnesis Pjerluidži Kolina pats noticēja, ka ir Fantomass un pameta tiesāšanu. Kā nu ne – ja ikvienā pārraidē Anatolijs atkārtoja: “Diskusijas ar Fantomasu par brīdinājuma piešķiršanu ir liekas!”. Tikai Anatolijs dzelteno kartīti uzmācīgi definēja kā plāksteri. Anatolijs ne tikai pārzin futbolu un spēj iedvesmot – viņš ir muzikāls un debijas singls ar Autkast pēc Lavijas izlases iekļūšanas Eiropas čempionāta finālturnīrā to aplieicna. Kā var aizmirst dziesmas vāsrdus: “Nedrīkst nokavēt ar maiņām!” Dziedoša futbola vācelīte ar biatlona piesitienu un Useina Bolta ātruma reakciju uz pārkāpumu futbola laukumā. Anatolijs Kreipāns ir fenomens.