Brīvā mute

Kas tās ir par skaistām, mulsinošām sekundēm, kad naktsklubā, vilcienā vai bibliotēkā runā gan acis, gan lūpas. Dažreiz pat līdz mūža galam laimīgais pāris viens otram atgādina mīļās, muļķīgās frāzes, kuras runātas pašas pirmās. Taču vēl biežāki ir gadījumi, kad līdz mūža galam jākaunas, par paša smadzeņu ģenerētajām šausmām, kas aizbiedējušas sastapto, liktenīgo būtni. Vai vēl trakāk – jānožēlo mazdūšība neuzsākt sarunu nemaz. Tieši par uzrunāšanas fāzi arī šīsdienas pārdomas.

Veidot šo publikāciju mani pamudināja pārsteigums, cik daudzi vīrieši nespēj samierināties ar dabā pastāvošo sadalījumu. Mīļie sugasbrāļi, aizmirstiet par statusu spēlēm un psihoanalīzi! Muļķa loma ir iedalīta mums! Ja sieviete tīri labi spēj pārraidīt signālus bez vārdiem un šo informāciju pēc tam nav iespējams izmantot tiesā, tad pirmās verbālās frāzes jāsaka tieši vīrietim. Lieki teikt, ka, ar vēsu prātu spriežot, tās vienmēr izklausās idiotiskas. Taču par to nav ne vajadzības, ne laika piktoties. Kā jūs domājat, kāpēc pasaulē ir tik maz sieviešu stand-up komiķu un humoristu vidū? Tāpēc, ka tikai stiprajam dzimumam pietiek spēka un aukstasinības būt tizlam, muļķīgam vai smieklīgam. Tātad, pirmajos iepazīšanās mirkļos kā publiskā tā privātā telpā vīrietim jādara vīra darbs – jāiet sievietei klāt un kaut kas jārunā. Pirms noskaidrojam, ko šajās zelta 16 sekundēs īsti teikt, jāatbild uz jautājumu: kāpēc tieši sešpadsmit un kāpēc zelta?

• Sešpadsmit sekundes ir vidējais laika sprīdis, kurā pateikt teikumu, sagaidīt atbildi un atjautīgi uz to noreaģēt.
• Sakaņā ar A.Švabres pētījumiem šis ir sarunas stabilizēšanas laiks. Ja vāji nostartēsi ar pirmajiem diviem teikumiem – tev čempionāts būs beidzies, savukārt, pārvarot kvalifikācijas barjeru, tev tiks dots gana laika, lai pozīcijas nostiprinātu.

Jā, jā, salīdzinot ar pirmajām sešpadsmit sekundēm, tālākā komunikācija ir daudz vienkāršāka un risinās katram sava ritmā. Nemaz netaisos jaukties jūsu atstrādātajās shēmās. Kas var, lai spiež uz mikrobioloģiju, kas nē – uz Džonu Lenonu. Ir mums arī tādi, kas prot nejauši demonstrēt bicepsus vai grabināt BMW atslēgas un kā teiktu Anatolijs Kreipāns: “Lai jums visiem veicas!” Taču kā līdz tam tikt? Par Zelta 16 sekunžu izmantošanu varētu sarakstīt enciklopēdijas – šoreiz jūsu uzmanībai pirmā no svarīgākajām koncepcijām:

I No vispārīgā uz konkrēto

Tātad, mīļais, kautrīgais intelektuāli, precizēsim pirmo teikumu mērķi. Tas ir iegūt laiku un līdz ar to spēlēt tālāk ar saviem trumpjiem. Tāpēc derīgāk ir provocēt sarunu ar visai konkrētiem jautājumiem vai apgalvojumiem, uz kuriem iespējamas atbildes paplašinātos teikumos.

Piemērs Nr.1

Autobuss:

V – Vai Jūs nepateiktu cikos mēs iebrauksim Rēzeknē?

S – Man liekas bez piecpadsmit vienpadsmitos

V – Ā, paldies, vēlu gan, paldies, (Iepazīstieties, esmu idiots)

Nepareizi. Bikls mēģinājums pārspēlēt gājienu sievietei. Jautātājs klaji atzīst, ka runā runāšanas pēc un cer, ka sieviete atbildēs kaut kā interesanti. Sekundes iztērētas velti. Un kā būtu ar konkrētāku sarunas tematu?

Piemērs Nr.2

V – Vai jūs gadījumā arī nebraucat uz Rēzekni?

S – Braucu.

V – Kā Jums liekas, kas notiks ar Latviju, ja rēzeknieši tik masveidīgi pārcelsies uz Rīgu un ārzemēm?

Pareizi. Šādi jautātājs uz brīdi pārliek fokusu no savas personības uz nācijai svarīgu problēmu. Ticiet vai nē, bet vairumā gadījumu, izdzirdējusi konkrētu jautājumu, sieviete vispirms centīsies uz to atbildēt, nevis analizēt Jūsu savādnieka personību. Esmu ievērojis, ka bieži, izdzirdot pat atklāti nekaunīgu jautājumu, piemēram: No kurienes Tev tādi pupi, kurš Tev izmērs…, sievietes smadzenes vispirms mēģina formulēt atbildi uz specifisko jautājumu par izmēru un tikai pēc tam attop, ka var arī neatbildēt vai atcirst strupi un nepieklājīgi.

Protams, protams iepriekš pavērojiet potenciālās sarunu partneres neverbālos signālus. Ja viņa vienlaikus cenšas aizmigt, klausīties pleijeri un sarauties čokurā, tad nepalīdzēs arī zinātniskā pieeja.

Piemērs Nr.3

Pie Bāra letes:

V – Vai drīkst izmaksāt Jums dzērienu?

S – Drīkst/(ja nedrīkst, dialogs beidzas. jautāt, kāpēc aizliedz Satversme – Latvijas republikas pamatlikums)

V – Ko Jūs parasti dzerat?

S – Daikiri.

V – (bārmenim) Daikiri, lūdzu.

BAR – Būs četri lati

Iekšējā balss – Fuck!

Nepareizi. Izniekotas gan sekundes, gan četri lati. Šādi vīrietis mēdz rīkoties, lai liktu sievietei justies viņam parādā vismaz sarunu. Nu labi, viņa tā jūtas un ko tālāk? Nākamais temats atkal jādomā Tev, bet tagad viss, ko Tu teiksi bagātais, vērienīgais cilvēk, būs ar aizdomu ēnu, ka centies viņu nopirkt. Vēl sliktāk nekā izejas pozīcijās. Ja tev jau bija sagatavots labs temats šim brīdim, kāpēc nevarēja to spert ārā pašā sākumā?

Piemērs Nr.4

Pie bāra letes, runājot it kā reizē ar bārmeni un sievieti, ja izdodas uzķert acu kontaktu:

V – Man tāds delikāts jautājums – kā tur īsti ir. Ir kādas vienkāršas pazīmes, pēc kurām var atšķirt dabīgas un mākslīgas krūtis?

S – Protams.

V – Man galīgi nav saprašanas, pa televizoru vispār bez variantiem.

Ne pareizi, ne nepareizi. Ja izskatās, ka sarunas biedrenei pašai krūtis ir dabīgas, viņa visbiežāk ar azartu metīsies skaidrot acīmredzamās atšķirības. Jebkurā gadījumā krietni labāks jautājums nekā par dzērieniem vai, piemēram: Jūs te bieži nākat?

Piemērs Nr.5

V – Ko tāda meitene kā Tu dara šādā vietā?

Nepareizi. Kas, Tu neredzi, ko dara? Sēž. A ko Tu pats dari šādā vietā, ja jau tā vieta tik nožēlojama. Jautājums neatstāj sievietei izvērstas atbildes iespējas un liek pašai censties būt asprātīgai, kas kā iepriekš uzsvērts ir vīriešu darbs. Visticamākā atbilde būs: atpūšos… un atkal var sākt meklēt jaunu tematu, par kuru kādam var būt viedoklis. Tieši tā arī ir galvenā problēma – citādi daudzsološais vīrietis pats sevi norok, uzdodot jautājumu, uz kuru cienīgi nav iespējams atbildēt. Vēl neveiksmīgo jautājumu rindā iekļaujami arī:

• Labs pasākums, vai ne?
• Cik pulkstens?
• Kā labi iet?
• Kaut ko sadaram…?

Atrsevišķi apskatīšu arī ģeniālo jautajumu:

Vai var iepazīties?

Vienā jautājumā divas kļūdas – pirmkārt visa uzmanība ir koncentrēta tikai uz jūsu mulstošo personību, kas liek sievietei kļūt īpaši kritiskai. Otrkārt arī pēc vārdu nosaukšanas būs vajadzīgs kāds konkrēts temats, ar kuru arī vajadzēja sākt. Par laimi ir vēl sievietes, kuras pat šādu sarunas gaitu atsvaidzina nosaucot neīstos vārdus, visbiežāk Margarita vai Sofija, kas kalpo donžuānam par nepelnītu glābšanas riņķi.

Kā redzams problemātika sarežģīta un universālas receptes nav, taču konkrētība riska faktoru samazina vismaz uz pusi, ja izdodas tematu padarīt svarīgāku par jūsu svīšanu. Daži piemēri:

Autobuss, vilciens, bibliotēka, bārs…

• Kā jums liekas, kāpēc Latvijā cilvēki tik maz skatās viens otram acīs?
• Kā jums liekas, kas ir tas, ar ko itāļu vīrieši paņem mūsu sievietes?
• Man tāda interesanta problēma. Kā mēmajā šovā var parādīt vārdu brālēns?

Nebūšu oriģināls apgalvojot, ka, lietojot jebkuru no augstāk minetajām frāzēm, galvenais ir iekšējā pārliecība. Tāpēc ieteikšu kādu pašiedvesmojošu tehniku. Pirms sākt izškirošo zelta sešpadsmit sekunžu sarunu, nopūtieties un iztēlojieties, ka Laura Reinika stilā vadāt Dziedošo ģimeņu šovu un pieredzējuša konferansjē tonī sev sakiet: Dāmas un kungi! Šovakar muļķa lomā es, Armands Švabre – Dimbēvics (katrs ievieto savu vārdu). Tagad jūs esat gatavs. Ejiet ar mieru, cīnieties, improvizējiet, lai man par jums nebūtu jākaunas.

Horizontāli

1. Mazs rāpotājs, un vēl vismaz trīs meitenes ar tādu iesauku zinu, džekus arī.

5. 90tajos gados raidījuma Uzmini Nu! vadītājs, tagad fig viņu zin, ko dara. Godīgi sakot maz interesē.

8. Kāda sieviete ir skaista?

11. Kukuvasa sieva

12. Ebreju izcelsmes mediju magnāts, kas pīkst

13. Darboties ap blūzīti, ar mērķi pačamdīt krūtis

15. Igauņu slēpju koncerna VISU distanču slēpju modelis

16. Pliki pupi divās dimensijās

17. Sievietīgs vīrieša vārds oktobrī. Es savam dēlam tādu nedotu, točna liekas debils vārds.

18. Angļu loceklis

19. Stulbākais, nepiemērotākais trauks, no kura dzert kafiju.

20. Sieviešu dzimtes pārstāve, kuras sūtība ir kurnēšana, sabiedriskā transporta kustības bremzēšana un kurnēšana.

Vertikāli

2. Brazīlijas futbola izlases pussargs. Šitas katram bērnam jāzina.

3. Ja Aleksandrs Ņiživijs uzvarētu Eirovīzijā, tas būtu, maigi izsakoties, ….

4. Ko vajag darīt ar vēlmi dzīvoklī turēt vistu?

5. Sarkanajā grāmatā ierakstīts putns ar baltu asti, kuru es tikko izdomāju.

6. Kā es mīļi saucu savu bicepsu?

7. Kā es mīļi saucu Kantu?

9. Kas kopīgs Paleoantropologam un Leonam no Ugunsgrēka?

10. Kaut kāds ārprāts

14. Periods, kad nauda ir, bet mazāk ēd.

Atbildes:

Horizontāli: 1.skudra 5.Babris 8.plika 11.Kukuvase 12.Kleckins 13.pogāt 15.pisi 16.akts 17.Elvis 18.diks 19.tase 20.tante

Vertikāli: 2.Kakā 3.dīvain 4.apspiest 5.baltaste 6.bicītis 7.imis 9.leo 10.kkā 11.gavēnis

Neviens nav pasargāts no vājības, nostaļģijas vadīts, pa reizei parakņāties personīgās vēstures annālēs. (lai gan nezinu, ko vārds annāles īsti nozīmē, man tas patīk) Šoreiz piedavāju lasītājiem kādu materiālu no 2003. gada, kas vēsturnieku hronikās, tpu, annālēs atzīmēts kā gads, kurā Armands Švabre un Jānis Liksts veica savu pirmo kopdarbu. Toreiz Ikarusu aizsardzības biedrības sastāvā un, slēpjoties aiz pseidonīmiem. Par Ikarusiem vienotā Latvijā – neviens vārds nav mainīts un jāsecina, ka arī apskatītā problemātika nav pilnībā izzudusi.

(atklāta vēstule Rīgas Domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājam Guntim Pilsumam)

Neviltots sašutums mūs pārņēma 5.februāra vakarā, vērojot Tautas kontroles sagatavoto sižetu ikvakara Panorāmas ietvaros. Šinī sižetā G.Pilsums klāstīja, cik un kādi autobusi tiks iegādāti tuvākajā laikā Rīgas pilsētai.

Varētu pat apsveikt Rīgas Domes (RD) vēlmi atjaunot autobusu parkus, taču izbrīnīja G.Pilsuma paziņojums, ka viņš sapņo par to brīdi, kad varēs ar lielu āmuru dauzīt vecos, savu laiku nokalpojušos Ikarus markas autobusus.

A.god. Pilsuma kungs, vai tā jāizturas pret mūsu kultūras sastāvdaļu?

Šādā brīdī nespēj klusēt Ikarusu aizsardzības aktīvisti. Ikarusu aizsardzības biedrība (IAB) darbojas jau piecus gadus, un šīs organizācijas nostāja jūtami atšķiras no RD Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītāja Pilsuma kunga paustā viedokļa.

IAB uzskata, ka nebūtu vēlama tik strauja Rīgas pilsētas autobusu parku atjaunošana, jo Ikarusi ir ideāla vieta, kur parasti risinās plašām ļaužu masām pieejamas diskusijas par sabiedrībā aktuālām problēmām, un, nomainot Ikarusus pret jauniem autobusiem, mūsu sabiedrība varētu zaudēt to atvērtību un saliedētību, kas valda dzeltenajos transportlīdzekļos (Viens par visiem, visi par šoferi!). Mūsu biedrības radikālākais spārns uzskata, ka Ikarusu iznīdēšana pat varētu traucēt krievvalodīgo integrācijai.

Žēl skatīties uz nostaļģijas māktajiem pilsoņiem, kuri palaiž garām pat trīs svaigos un nepieredzējušos Mercedes markas autobusus, lai varētu doties mājās ar veco, mīļo Ikarusu. Tādēļ IAB uzskata, ka arī mūsu bērni un bērnubērni ir pelnījuši pārvietoties ar leģendām apvītajiem dzeltenajiem autobusiem. Mūsu jauniešu personības izaugsme varētu tikt jūtami bremzēta, liedzot viņiem regulāri braukt ar Ikarusiem. Vai mūsu bērni būs tādi paši kā mēs, ja mēs viņiem to liegsim? Protams, nē. Vai mēs to gribam?

Vai brauciens uz Bolderāju būs baudāms jaunajā Solaris autobusā, kurā nav unikālā, tik mīļā aromāta, kuri neuzrunā katru pasažieri personīgi, kuru nevada ūsains Ikarusa virtuozs? IAB uzskata, ka nebūs.

Arī rindas, kas lasāmas sēdekļu pārvalkos var uzskatīt par folkloru. Tāpēc mēs uzskatām, ka savs vārds šeit būtu sakāms arī Kultūrkapitāla fondam.

Pilsuma kungs, lai arī mēs ar sapratni uztveram Jūsu vēlmi samazināt pilsētā izplūdes gāzes, gribam lūgt Jūsu atbalstu ierosinājumam, ka katrā maršrutā būtu jāsaglabā vidēji 1–3 Ikarusi. LAZus tikpat kā vairs neredz uz mūsu valsts ceļiem. Vai tiešām kārta pienākusi arī dzeltenajiem Ikarusiem?

Šinī sakarā gribam vērsties pie RD Satiksmes un transporta lietu komitejas un arī G.Pilsuma personīgi ar sekojošiem priekšlikumiem:

1) Naudu, kas domāta jaunu autobusu iegādei varētu izlietot, lai atjaunotu Ikarusus.

2) Gadījumā, ja jauno autobusu iegāde ir nenovēršama, tad Ikarus markas autobusi varētu kļūt par luksus transportlīdzekļiem. Reklāmas nolūkos nepieciešams izveidot dažus uzlabotus Ikarusus, kas, braucot pa Rīgu spētu attīstīt ātrumu 100km/h un to sanese būtu ne mazāka par 2m, taču ārēji tie neatšķirtos no parastiem dzeltenajiem Ikarusiem. Par braucienu šādā autobusā ar veco, labo interjeru un tradicionālo durvju manuālo atvēršanu tūristi un arī rīdzinieki būtu gatavi maksāt lielu naudu. “Par ko?” – jūs jautāsit. Atbilde ir pavisam vienkārša – par Ikarusu auru un vēstures elpu, kas dveš gan no izpūtēja, gan no salona.

IAB plānos ir arī vērienīgs Ikarusu festivāls “Ikarusu vasara 2003”, uz kuru varētu ierasties Ikarusi no visas Latvijas, kā arī no tuvākajām kaimiņvalstīm un, iespējams, arī pārstāvji no Ikarusu etniskās dzimtenes – Ungārijas. Šī pasākuma programmā tiek plānoti dažādi pasākumi:

1) Ikarusu rallijs.

2) Ikarusu šoferu skaistumkonkurss.

3) Ikarusu tāllēkšanas sacensības.

4) Ikarusu remontēšana uz laiku.

5) Sēdekļu mešana.

6) Konduktoru cīņas.

7) Braukšana pa virvi.

Diskusija “Kas notiek Ikarusā?”

9) Pieminekļa “Ikarus forever” atklāšana.

Šobrīd strādā arī vairāki horeogrāfi pie priekšnesuma “Ikarusi dejo”, kas paredzēts izrādīšanai Daugavas stadionā.

Šī pasākuma ietvaros paredzētas arī svinīgas atvadas no Ikarusiem, kuri patiešām vairs nespēs braukt. Mēs uzskatām, ka norakstītie Ikarusi nav pelnījuši āmura sitienus. Lieki piebilst, ka Rīgas centru Ikarusu izvadīšanas laikā paredzēts slēgt, lai cilvēki, kā dziesmu svētku gājiena laikā sastājoties gar ielu malām, varētu pēdējā gaitā pavadīt savus uzticīgos, dzeltenos ikdienas cīņubiedrus.

Mēs, IAB aktīvisti, ceram, ka šī vēstule taps uzklausīta, un Ikarusi vēl arvien ieņems svarīgu vietu 15. maršrutā, kā arī mūsu visu sirdīs. Mēs ceram ar šo vēstuli izraisīt sabiedrībā aktīvas diskusijas.

Pilsuma kungs, varbūt nolieciet, mūsuprāt, pārsteidzīgi pacelto āmuru. Parunāsim!

Dr. Maize, IAB prezidents

adriano, IAB sabiedrisko attiecību daļas vadītājs

(seko 92 no pilsētniekiem savākti paraksti)

Kas Tev deva! Itin bieži nākas klausīties pārstāstus par to, ko Raimonds Pauls teicis par Eirovīziju, definīciju, kas ir valsts Vinstona Čērčila izpratnē, tāpat arī pa kādai aizplīvurotai pamācībai dzīvot, kura izrādās atrasta Pāvila vēstulē korintiešiem 11.6.

Motivācija vienkārša – nodemonstrēt savu informētību, inteliģenci un erudīciju. (Starp citu, Erudīciju Ambrozijs Bīrss definē šādi: no grāmatām izkratīti putekļi, sabērti tukšā paurī!” Nu kā, vai Armands Švabre nav interesanta personība, staigājoša enciklopēdija?)

Interesanti pavērot, ar kādu pārliecību un saldkaislu patmīlu pār lūpām pārveļas vārdi: Kants, Ēriks Marija Remarks, citāta beigas u.c. Tajā mirklī pašā citētājā liekas ir iemiesojies Ļeņins, Mihaēls Šūmahers vai arī kāds, kuram tajā brīdī izdevīgi līdzināties.

Tāpēc arī, palūkojoties uz abiem augstāk izceltajiem aforismiem rodas netaisnības izjūta. Ikvienam skaidrs, ka sabiedrībā tiks citēts Leonardo da Vinči, jo kurš gan normālos apstākļos grib asociēt sevi ar Daini Porgantu! Labi, miers ar Daini, uzklausiet vēl skaudrāku secinājumu: Pat, ja esat ieteicies sulīgāk, nekā klasiķis cerības, ka kāds citēs jūsu atziņas, līdzinās nullei.

Varētu jau samierināties, ja atziņu krājumu varoņiem vienmēr būtu neapstrīdama taisnība un aforismi būtu rūpīgi noslīpēti, pabeigti un loģiski, bet nav. Tieši tāpēc labprāt iepazīstināšu ar Armanda Švabres labojumiem un papildinājumiem dažiem domugraudiem, kas atrodamas izdevniecības Aplis 2004.gadā Rīgā izdotajā Aforismu enciklopēdijā.

Pajautāt – minūti kaunēties; nepajautāt – visu mūžu kaunēties.

Japāņu izteiciens

Stop stop, mīļie japāņi, kas tas vēl par izteicienu! Pilnīgi nepareizi! Ar minūti gan šeit nepietiks! Ir jautājumi, par kuriem jākaunas līdz nākamajam rītam, ir tādi, par kuriem trīs gadus un ir superstulbie, kuri tiešām pasprūk par apkaunojumu visai dzīvei. Piemēram: Ja nu es tev tagad, piemēram, prasītu, tad tu mani precētu? Nu, japāņi, ko teiksiet? Nepajautātu, nebūtu jākaunas ne minūti, pajautāji un no brīža, kad Tev paskaidros, cik gudrs esi, kaunēsies veselu mūžību. Turpmāk savus izteicienus izvēlieties rūpīgāk.

Ja gribi, lai Tevi mīlētu, mīli!

Seneka

Nu labi, Seneka. Atzīšos – bērnībā, redzot Tavu vārdu uz grāmatu muguriņām, domāju, ka esi sieviete. Nu labi, Seneka, neesi! Bet kāpēc tad nevari normāli pabeigt aforismu, lai būtu loģiski. Sācis jau esi labi, bet beigās pietrūkst vēl pēdējā vārda, lai būtu matemātiska loģika. Pareizi jābūt: Ja gribi, lai Tevi mīlētu, mīli SEVI! Tad arī būs nodrošināts viens cilvēks, kas Tevi mīl, un tas būsi Tu pats! Nezinu, aizmirsi pierakstīt vai kļūdījies, bet esi uzmanīgāks, Seneka, lai man vairs nav Tavi aforismi jālabo.

Rīta stundai zelts mutē

Latviešu sakāmvārds.

Nonsenss! Pilnīgi kauns, ka tik absurdu apgalvojumu izgudrojuši tieši latvieši. Vai tad kaltētājam rīklē ir kas kopīgs ar zeltu. Pabrauciet no rīta trolejbusā, uzreiz sajutīsiet, ja blakusstāvētās nebūs ar zobubirsti iztīrījis rīta stundas zeltu.

Gribēju pievērst uzmanību arī teicienam, ko latvieši saka secinot, ka divas apspriestās alternatīvas ir vienādas: CIK GARŠ – TIK PLATS. Tur jābūt kādam pārpratumam, jo, cik garš tik plats – nozīmē kvadrātu, bet, kas tad ir tāds, kas ir kvadrātveida un nodrošina dažādu rīcību vienādu iznākumu? Taburete? Nu labi, bet kā ar tabureti var ko pierādīt, ka visi ceļi ved pie viena iznākuma? Pareizi šis teiciens skanētu: Cik garš, tik garš – pavisam loģiski – raijies vai uz pusēm, garāku nepstiepsi. Bet ko, pie joda, nozīmē cik garš tik plats?

Pasakas, lai cik tās skaistas, ir tomēr meli.

Jānis Jaunsudrabiņš

Nu te gan viss kārtībā. Malacis Jāni, šito lietu Tu esi atkodis. Cik ilgi var mūs mānīt ar lāčausainu spēkavīru, ganuzēna varoņdarbiem vai Karlsonu, kas dzīvo uz jumta. Nu nav tas reāli! Nav nav reāli.Palīūkojiet, Jānis akli nepaļaujas uz gudrajiem, bet štuko pats. Tas arī mans, Armanda Švabres vēlējums, aforismu apskatu noslēdzot un atklanoties līdz nākamajai reizei.

Zinu droši – Merelinai bez vairākām citām kaislībām piemīt bibliotekāres instinkts. Rudenī viņa veido krāsaino lapu kolekciju, ziemā siltā ūdenī mēģina atmiekšķēt dažādu viskiju vai citu interesantu dzērienu etiķetes, taču ir kāda lieta, ko esmu novērojis slepeni – Merelinas mazā kartotēka. Tajā viņa ik pa laikam ar dziļdomīgu sejas izteiksmi ievieto jaunu aizpildītu kartīti. Dažreiz vakaros esmu nolūrējis, ka viņa gultā izbērusi visas kartītes tās salīdzina un sapņaini smaida. Kad būšu atmūķējis mazo piekaramo atslēdziņu, pastāstīšu arī jums, kas tajā sistematizēts. Pagaidām piedāvāju gadagrāmatu ar Merelinas izteikumiem, kuri savietoti hronoloģiskā secībā. Ceru, ka tas kalpos kā sirsnīgs Jaunā gada apsveikums gan pašai dzīvokļa kaimiņienei, gan arī Merelinas atbalstītājiem un oponentiem… Paldies, ka Jūs visi esat… (Re kur saldi Armands Švabre tomēr prot izteikties)

Janvāris

-MONOGĀMIJA!!!! kapēc tas notiek ar mani, kapēc!!!!!Mani, sievieti, kas vienmēr iestājas par to, ka ar seksu un mīlestību ir jādalās tāpat kā ar konfektēm.

-Es jau nesaku, ka es i padauza, kas grib gulēt ar kuru katru sestdienas vakarā. Man ir savi standarti- 1)metamā lielums, 2) izdzertā alkohola daudzums. Dažreiz pietiek tikai ar vienu.

-Bļe, vienkārši gribas kārtīgu seksu!!!

Februāris

-Atzīties sev, ka dažkārt es nevaru, ka es negribu un ka man vienkārši nav spēka.

Jo būt vajai dažreiz ir grūtāk kā stiprai.

-Kāpēc daži no jums nespēj pieņemt to, ka arī sievietem var būt tikai sekss ar kādu citu?

Marts

-Labāk jaiet ap stieni dejot, kamēr jauna. Jābūt agresīvai un jāizmanto savi dabiskie ieroči un jāpelna ar to naudu.

-Vairs nezinu, kas bija pirmais- klavieres vai romantisms, bet šie abi man šogad ir atnākuši reizē.

-bet tā mācēt dzert, ka esi vieglā funkcionejošā komā 24h, vot tas ir unikāli. Es nepazīstu nevienu citu sievieti, kas man turētu līdzi. Im so classy & elegant, just fabulous!

-Tomēr tas pavasaris laikam. Gribas iemīlēties pa vienkāršo, pa īstam.

-Es ceru, ka es atkal palikšu dziļa, lasīšu gudras grāmatas un izteikšos vājprātīgi skaisti.

Aprīlis

-Vismaz mācība man būs. Nekad vairs nedzeršu, nekāpšu vannā un nekniebšos pirmajā randiņā ar cilvēku, kas man patīk. Nekad, nekad.

-Lai arī es labi zinu, kas mani sagaida uzkrāsojot spīdumlūpas un uzvelkot mežģīnzeķes. Tas viss ir diezgan paredzams, bet vienalga stulbi vilinošs.

-kaut kas manī ir! ja mani grib, pat tad, ja vienreiz viegli ir jau dabujuši.Cik gan maz man vajag.

Maijs

-man ir radusies nepārvarama vēlme pēc mīlestības. Nu tā, lai jumts aizbrauc.

-Nevienu es nespēju iemīlēt un neviens no viņiem necentās tik ļoti lai pa īstam iemīlētu mani.

-Jautājums ir par to, cik liela maita es esmu.

-Un nesakiet vēl, ka ar sievietēm ir jāspēlē spēlītes. Ar vīriešiem spēlītes ir vēl sarežģītākas.

Jūnijs

-Es saprotu, ka vīriešiem ir spēcīga vizuālā uztvere, bet nu nepataisiet mani par preci, ko ieraugot internetā pēc tam var pasūta onlainā jebkurā diennakts laikā.

-nevar jau zināt, varbūt šis tikai manu roku gribēja nakts vidū paturēt

-Viena kniebiena dēļ esmu gatava pusstundu stāvēt zem auksta ūdens,

-Skaista tā sieviešu draudzība. Vienmēr gribas to, kas ir otrai.

Jūlijs

-Es pat nezinu ko man jāmaina, lai apgredzenotos. Negribu nemaz zināt. Jo man tā patīk, kā ir tagad.

-Tas viss ir tik paredzams un zināms, bet mani vēl negarlaiko. Tā ir spēle, kurai noteikumus es jau sen esmu iemācījusies.

-Bet es nevaru spert pirmo soli. Es tak tā nekad nedaru. Padomās vēl, ka uzmācos, ha! Bet varbūt šoreiz vajadzētu, lai nepalaistu kaut ko tik šķietami labu garām.

Augusts

-Vīrieši ar pašapziņu ir mana vājība. Tāpat kā vodka&toniks.

-Tad kādā vasaras dienā man atrakstija kāds Jānis Liksts. Kā tas viss beidzās? Nu to jūs tagad varat redzēt uzmeklējot brivamute.lv mītni.

-Un vispār, neviens man neskrien pakaļ. Visi kaut ko gaida. Ziemassvētkus vai?

-Un miegšu ar aci svešiniekiem, no kuriem man neko nevajag.

-man diezgan lielā mērā zūd visa interese par vīriešiem, tiklīdz es ar viņiem pārguļu.

Septembris

-man daudz vieglāk ir pavērt savas kājas, nekā atļaut kādam iepazīt sevi pa īstam.

- Un ja viņiem man iebāzt bija tik vienkārši, tad viņi diez vai kādeiz gribēs pacensties manis dēļ izdarīt ko vairāk.

- Viņi nekad nenāk pa vienam, viņi vienmēr nāk baros, kā tādi vilki sajuzdami medījumu mežā.

Oktobris

-Man nevajag ne maigumu, ne to mīlestību, ne dāvanas, pat ne kniebšanos 3x dienā utt. Man vajag tikai sajust, ka mani grib.

-Atzīstot sakāvi es nepadodos, paceļu galvu un turpinu tālāk ar citu stratēģiju. Ar to stratēģiju,ar kuru visvieglāk dabūt vīrieti – ignorējot, neatdodoties un tēlojot noslēpumus. Sporta pēc, ar vēlmi sev kaut ko pierādīt, tāpat intereses dēļ un tāpēc, ka tā ir ērti.

-Mani var vai nu dievināt vai pamest. Neciešu remdenumu.

-”Vajag vairāk mīlēties, nevis drāzties!” Un to man saka vīrietis!

-Ir mazliet grūti tagad emuārot par notikušo. Gan Bundzinieks, gan Pienapuika ir atraduši šo emuāru, šo manu daļu dzīves- precīzāk pagātnes.

Novembris

-iemesls ir tāds, ka mēs garīgi neesam vienā līmenī, ka viņš attiecību garīgumu ir sajaucis ar skatīšanos acīs, nevis vienā virzienā.

-Jo var drāzties bez jūtām, to es zinu kā diena un nakts. Un es pagaidām domāju, ka kāds nejaušs fizisks kontakts nav šķērslis manai uzticībai. Bet tās štelles, kas ir galvā, tās nepiepildītās vēlmes un kaislības pret kādu citu… Nu lūk to es nepiedotu. Aizietu neatskatīdamās.

Decembris

-Jūtu spiedienu, ko pati sev radu. Darīt tā, darīt šitā, rakstīt to, rakstīt šito. Tā tak citiem patīk, un tā nav sabiedrības norma.

-Stāstu par vajadzību nomainīt spuldzīti, kaut gan gribu tik vien kā pagulēt azotē un sasildīties.

-Es laikam tikai tā māku kontaktēties ar vīriešiem- nokniebties un tad, kaut ko sakarīgu var sākt runāt.

-Jā, es esmu mūžam griboša, mūžam ideālo vīrieti meklējoša un pēc stabilitātes alkstoša. Un kurš ta tāds nav.

-Neiespringt, bet apzināties, ko es gribu galu galā.