(Piebildīšu (ko citkārt, iespējams, nedarītu), „kautiņš” šajā gadījumā nav jāsaprot šī vārda klasiskajā izpratnē. Vārda „kautiņš” lietošana ir pilnīga nejaušība, kurai nav nekādas saistības ar reālo dzīvi un tā neataino patiesos notikumus. Vēl jo vairāk tāpēc, ka visi kautiņi, kuros esmu piedalījies, notikuši aiz nespējas konfliktu atrisināt pārrunu ceļā, jo vismaz vienai no iesaistītajām pusēm acīs vīdējis prātam neaptverams tupums.)
Runa ir par faktu, ka dzejniece Draguna pietiesājusi no Riharda Bargā un portāla DELFI kopsummā 10000 latus par, viņas/tiesasprāt godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem Bargā prozas darbā “Tenkas”.
Bargais raksta: „dzejnieki agita draguna un ronalds briedis vienu laiku gulēja kopā un miegā tik nemierīgi grozījās, ka regulāri no rītiem modās, šķērseniski pārkrituši viens pār otru, tādejādi veidojot perfektu hitleriskās vācijas kāškrustu. šis fakts abus nabadziņus mocīja un satrauca tik ļoti, ka viņi beigu beigās tomēr nolēma pašķirties, ko veiksmīgi arī izdarīja”
Apsveicama ir Agitas Dragunas iniciatīva. Viņas izvēle vērsties tiesā uzskatāma par nobriedušas, inteliģentas sievietes vēlmi komunicēt demokrātiskā, tiesiskā veidā. Kā Amerikā.
Aplami būtu viņas prasību uzskatīt par pagalma līmeņa kašķi, kas pacelts mikrorajona barigu līmenī. Dzejniece Draguna ir sabiedrībā plaši pazīstama pateicoties izciliem panākumiem radošajā jomā, kas aizrauj paaudzes un autores vārdam liks mūžam vizēt zelta burtiem latvju literatūras vēsturē – blakus Ojāram Vācietim un Aspazijai. Viņas uzvaru tiesā var pamatoti uzskatīt par visas sabiedrības uzvaru.
Savā vēstulē R.Bargajam, portālam „DELFI” un izdevumam „Karogs” (kurā arī tika publicētas „Tenkas”) viņa piedāvā labprātīgi pārskaitīt uz viņas kontu 20 000 latus, uzsverot, ka ir divu bērnu māmiņa un šādas nepatiesas ziņas skar ne tikai viņu, bet liek ciest arī viņas skolas vecuma bērniem.
Nudien, atceroties, ar kādu dedzību skolas gados gaidījām iznākam kārtējo „Karoga” numuru, spēju iztēloties, kādu spiedienu Dragunas bērni izjutuši no skolasbiedru puses R.Bargā publikācijas rezultātā. Iespējams, pat saukti par briežiem.
Rihards Bargais viennozīmīgi ir pāršāvis pār strīpu. Tas, ka „Tenkās” netika lietoti tādi vārdi kā „pietūcis daktils” vai „izlaizīt jambu” vēl nenozīmē, ka iztēles bagātajam lasītājam tie nevarēja ienākt prātā. Seksuālas dabas motīvi sakrišanā kāškrustā, manuprāt, ir skaidri manāmi. Ja nemaldos, poza nr.14 (Vīrietis, atrodoties augšpusē, ar kreiso kāju atsperoties pret gultas malu, asām kustībām rotē ap savu asi. Sieviete gūst baudu.).
Tagad, kad pasludināts Dragunu apmierinošs tiesas spriedums un šī ziņa aplidojusi gandrīz visus plašsaziņas līdzekļus, ceru, ka no viņas atvasēm smagā tenku nasta beidzot noņemta un vairāk neviens no skolnieku vidū populārā žurnāla „Karogs” lasītājiem neizsaka aizskarošas piezīmes.
Starp citu, visu laiku nevarēju saprast, kas mani kaitina žurnāla „Nedēļa” sloganā „Izraisa domāšanu.” Beidzot pieleca. Manā uztverē vārds „izraisīt” lietojams tikai negatīvā nozīmē. Slimības, atkarības, satiksmes negadījumi, ugunsgrēki. Tās ir tās lietas, ko izraisa. Nevis domāšanu. Impulss domāt nāk pats. Ja vien spēj pārkāpt savam stulbuma slieksnim, līdz kuram darbojas tikai tiešā uztvere.
Riharda Bargā gadījumā, lai „Tenkās” saskatītu alegoriju, ir jāpārkāpj ļoti augstam stulbuma slieksnim. Tāpēc, var uzskatīt, ka viņš ir licis mums uztvert visu tieši. Labi, ka tiesa to atcēla. Ak, ko mēs darītu… Noēstu nabaga Agitu Dragunu bez sāls.
p.s. Nezināma autora vārsmas (noklausītas Līvānos, veikalā „BETA”, 2009. gada 22. martā):
To lai lemj tiesa
Cik maksā mans vārds
Ja gribat, arī miesa
Komentāri x