Brīvā mute

BM ir kā radi laukos, pie kuriem brauc pēc kartupeļiem, kā mūžīgā uguns, pie kuras kareivīgi savienoties rokasspiedienā. Nekas šeit nenotiek, ir tikai atmiņas un ilgas. Un ir arī svētku dienas, kā šī, piemēram. Konkurss – šmonkurss ar lieliskām balvām.

Gribi iet uz Rammstein koncertu? (http://www.bilesuserviss.lv/lat/concerts/muzika/roks_un_pops/?concert=89194)

Gribi iepirkties Lielveikalā?

Met kaunu pie malas, meties neprātīgā dejā ar tālākajiem sirds kambariem, parotaļājies ar veselo saprātu un:

Iesūti līdz 11. decembrim  savus jautājumus Pudeles Griešanas Spēlei uz e-pastu janis.liksts@gmail.com.

Jautājumi tiks vērtēti divas nominācijās:

1)      Interesantākais jautājums

2)      Seksīgākais jautājums

Katras nominācijas uzvarētājs dosies uz Rammstein. Pretendentam, kurš būs iesūtījis visvairāk jautājumus – Galactico dāvanu karte 10 Ls vērtībā.

Darbus vērtēs normāla žūrija. Viss būs godīgi kā bankā.

Sveiks, mans uzticamais lasītāj, daru zināmu, ka esmu salaulājies ar portālu crazymonkeysport.com, kur divu gadu garumā rakstīšu par savu jauno kaislību – triatlonu.  Ievadsērija jau ir pieejama.

Tavs Jānis Liksts.

Sveiks, draugs! Tev ir visas iespējas ieņemt radītāja pozu un rādīt ar pirkstu uz konfekti. Pirms vasaras, kad rokās ieguls izkapts un ik pa laikam būs jāiet govis pārsiet, mums ir iespēja par kaut ko vienoties.

http://twtpoll.com/oztnpa

Pašreizējā situācijā Latvijas izlases stafetes komandai pietrūkst viena stabila, konkurētspējīga sportista, lai spētu iekļūt labāko astotniekā. Lai piedod vecmeistars J.Bērziņš, bet viņam šobrīd pietrūkst ātruma izturības un uzvaras garšas, lai kļūtu par Latvijas izlases līderi.

Pazīstamais norvēģu sporta ārsts – fizioterapeits Kjelle Toresens savā 1999. gada publikācijā „Saišu izturība” norāda, ka ar gadiem pieaug sportista spēja maksimāli efektīvi izmantot organisma resursus. Tas nozīmē, ka beidzot Jūs esat sasniedzis to vecumu, kad labi uzņemta sportiskā forma garantē stabilus, augstus rezultātus.

Labi izprotam biatlona specifiku un apzināmies, ka pirmajā sezonā pēc pārtraukuma par ļoti augstu rezultātu būtu uzskatāma vieta labāko četrdesmitniekā PK sprinta distancēs. Par medaļām iespējams domāt tikai biatlona klasikā – 20km distancē, perfekti šaujot.

Apzinoties iespējamās grūtības iegūt Latvijas Olimpiskās vienības finansējumu, mēs, zemāk parakstījušies, esam gatavi ieskaitīt speciāli izveidotā ziedojumu kontā vismaz 1 latu ik mēnesi.

Ir laiks pacelt krūmos mesto plinti, iedvesmot biatlona līdzjutējus un nest Latvijas vārdu pasaulē!

Jānis Liksts,Armands Švabre-Dimbēvics (brivamute.lv)

Parakstīties iespējams šeit – http://www.petitiononline.com/maluhins/petition.html

Interesentiem piedāvāju iepazīties ar uzvarētāja un dažu citu finālistu darbiem.

Pateicos visiem dalībniekiem!

Žūrijas (J.Liksta) vārdā, J.Liksts.

Kur palika Latvijas karalis

Ansis jau divas dienas sēdēja mājās un klausījās dažādas latviešu dziesmas. Mazliet bija apslimis un strādāt negribējās, jo sāpēja galva. Arī mūziku izslēgt nebija spēka, tik domas pa galvu šaudījās kā negudras. Ansis sāka cītīgi ieklausīties dziesmu vārdos, un tas, ko no tiem varēja secināt nebija diez ko jautri. Atcerējās, ka bērnībā literatūras stundā skolotāja bija teikusi, ka folklora parāda tautas sāpi un prieku. Taču prieku latviešu dziesmās Ansim bija ļoti grūti atrast. Nevarētu teikt, ka daudz bēdu, bet prieka, varonības, pacilājuma gan maz.

Ansis slimības laikā vairāk nekā parasti sekoja līdzi notikumiem sabiedrībā un tas, ko varēja ieraudzīt šķita nepieņemami. Nu kā tas var būt, ka vieni melo un zog, citi apmelo un apsūdz tos, kas zog. Trešie par to bļaustās un neko nedara. Vai arī dara, jo runāšana tomēr arī ir darbība. Ansis jutās apmulsis, jo gribējās atrast patiesību, bet ticība, ka to atradīs strauji mazinājās.

Te Ansis vairakkārt ieklausījās dziesmas vārdos par Karalieni, kas „rīt jau modīsies”. Stop! Paga, kāpēc rīt, kāpēc ne šodien? Un kāpēc Karaliene nevis Karalis? Te nu Ansis uzreiz spēja savu draugu, paziņu un pats savā darbībā saskatīt „izdarīšu rīt” faktoru. Viņš saprata, ka latvieši cer, ka rīt būs labāk nevis zina un dara to šodien un tagad. Vienmēr kāds cits parūpēsies par to rītdien. Intereses pēc Ansis slēdz dziesmu pēc dziesmas un skaitīja vārdus ar sakni „cer”. Tie saskrēja vesels lērums un Ansim tas vēl vairāk raisīja domas par savu tautu. Viņš atminējās, ka brāļiem lietuviešiem ir bijis karalis, sarkansejaiņiem vēl tagad tāds ir. Atcerējās grāmatas un filmas par Anglijas karaļiem. Kā īstam latvietim viņam kļuva skumji, viņš cerēja atrast atbildi.

Viņš juta, ka viņa karalis ir kluss, bikls darba rūķis, kas citiem saimniekiem cītīgi un pašaizliedzīgi strādājis. Bet laikiem mainoties, nav spējis, nav zinājis, kā savu čaklumu pārvērst naudā. Sava nespēka un mulsuma dēļ kļuvis noslēgts un īgns, zaudējis dzīvesprieku, bet saglabājis viedo prātu. Varbūt pat pārlieku centīgs, tāpēc mazliet neveikls un „izveicīgajiem” par apsmieklu kļuvis. Tāds Anša karalis aizgāja no šīs saules, bet palicis viņa sirdī.

Te Ansis saprata, ka tauta un valsts kļūtu labāka, ja katrs savu darbu un domu veltītu sev – savam iedomātam karalim. Karalis var būt miris, bet karalis ir un būs, tik jāmāk to saskatīt, atminēt un labās domas pašas raisīsies. Šī mācība nav augstās skolās gūstama, bet skaidri un plaši saskatāma, savu sirdi sev pašam atverot.

Ivo Berkolds

Kur palika Latvijas karalis?

/Autors/

Kur palika Latvijas karalis? Kur likās, ar ko tikās, vai aizbraucis tas zemēs citās? Pametis karalis troni bez ziņas. Vientuļš stāv tronis lielajā zālē, ilgpilni tiekdamies zilajā tālē. Tomēr no karaļa tur nav ne miņas. Kādas dziņas karali veda, vada; stumj un bīda, urda un dīda? Vai devās uz ziedošo pļavu viņš, kur saulē skaisti mirdz raspodiņš, āboliņš, kumelīte, gaiļbiksīte? Zālīti, kas tējai laba, karalis māk teikt ikvienu. Karalim ir tuva daba – zāļu tējas dzer ik dienu.

Nez, vai karalis zina, kur palika, nokļuva? Vai zem ratu riteņiem pakļuva, uz ceļa, kur skumji zied kļava vecā, kur ubags stāv ar mantu sainīti plecā? Uzlika kroni galvā varbūt un devās vienatnē pabūt kaut kur. Galvenais karalim nezaudēt galvu, citādi kroni vairs nebūs kur likt, kur nu vēl mājās bez galvas tikt, iet, skriet, dziedāt un smiet. Smieties ir viegli, ja smejas no sirds. No galvas smieties ir grūtāk, sarežģītāk – var mēli vēl samežģīt tā. Gluži kā saišķī sešas smilgas šalcošas sasienot. Švīkstošas, smildzošas. Smilkstošas kā smiltis jūras malā karstā saulē, kur jūraszāles krastā balē.

Varbūt karalis melderi saticis? Karalim melderis vienmēr ir paticis. Rudzu milti un kviešu milti – tie visi tik balti, mīksti un silti, kad tikko malti, svērti un maisā bērti. Melderis pats vienmēr balts un smaržīgs baltajā ķitelī staigāja gražīgs. Melderis nebija pārlieku ražīgs. Vecs un īgns, vienmēr pilns kā mārks – melderis zināja, ka gaida to zārks. Jau trīspadsmit gadu kā rijā tas stāv, redz’. Lai cienīga būtu tā diena, kad sveces būs jādedz. Ko ar karali darījis melderis? Kaut tikai nebūtu miltos samalis. Kur palika Latvijas karalis?

Konrāds

Latvijas karalis!

Andis