Atzīstu kļūdu, taču tā nav pieļauta formulā, bet tekstā. Pareizi būtu, ka Č ir komponente, ar kuru tiek dalīts bāzes labums, iegūstot galējo labuma vērtību. Par bāzes labumu q ierosinu uzskatīt skaitītājā redzamo izteiksmi pirms dalīšanas ar īpatnējo čakarētspēju: tātad

q=a²i√p

Šādu lielumu ievedu tīri psiholoģisku iemeslu dēļ. Proti – pat, ja īpatnējā čakarētspēja tiecas uz maksimālo vērtību 1, sievietei paliek vismaz bāzes labuma skaitlis Q=q. Taču, ja Č vērtību kopa būtu no nulle līdz plus bezgalībai (0;+∞), tad Č tiecoties uz +∞, Q tiektos uz 0. Iznāktu, ka no šādas sievietes nav nekāda labuma. Tas nozīmē, ka dāma, to izrēķinājusi, nolaiž rokas. Savukārt apzinoties savu bāzes labuma skaitli, sieviete tiek motivēta to palielināt, samazinot īpatnējo čakarētspēju. Tāpēc izdevīgāk, ka Č pieder (o;1) nevis (0:+∞), kaut gan lietas būtību tas nemaina.

Mūsu interesēs nav apgalvot, ka no sievietes nav labuma, jo vispārzināms, ka čakarētspējas reālā vērtība noskaidrojas pamazām, palielinoties ņemto gadījumu skaitam. Ja mēs sievieti ņemam 0 reizes (pavirši apskatam trolejbusā) vai vienu reizi, tad čakarētspēja neizsakās, un mums pilnīgi pietiek ar bāzes labumu, kurš nekad nav nulle.

Esmu pateicīgs arī par akadēmiķa peteris komentāru, kurš pamanījis, ka, palielinoties prasmju skaitam, ir kāda kritiskā p vērtība, pie kuras labums sāk kristies. Atkal jauns darbalauks formulu pilnveidošanā. Lai mums veicas!

P.S.

Labprāt uzklausītu arī akadēmiķa Andra Buiķa domas šajā jautājumā.

Izrādās visiem labi pazīstamā formula, kuru pasaule izmanto jau gadsimtiem ilgi, ir nepareiza. Līdz šim sievietes labums tika rēķināts šādi

Q=a²i√p

Q –sievietes labums

p – prasmes

a –āriene

i – iekšas

Ierindas prātam saprotamā valodā runājot, tika uzskatīts, ka sievietes labums ir proporcionāls ārienes kvadrātam, iekšām un kvadrātsaknes no prasmēm. Attiecīgi palielinot jebkuru no mainīgajiem, labums palielinās. Paaugstinot ārienes vērtību, labums aug visstraujāk. Vismaz tā mēs, akadēmiķi, pieņēmām. Dāmas, zinot, ka āriene tiek kāpināta kvadrātā, ņēmās kopt sevi, aizmirstot par iekšām un prasmēm – patiesībā var arī saprast… Bet, kāpēc tik bieži formula neiedarbojās?  Kāpēc tik regulāri daiļa būtne ar perfektām iekšām un augstu prasmju skaitu tāpat nevienam nebija vajadzīga? Kāpēc  sieviete ar lielu labuma vērtību tikpat ierindojās Požiļevska vērtīguma tabulas apakšgalā? Izrādās,- labumu radikāli samazina augsta īpatnējā čakarētspēja Č, jeb jaunatklātais Švabrālais čakarēšanas koeficients (Shwabral chakarating value).

Jaunā , pilnīgā formula izskatās šādi:

Q=a²i√p/Č

Tagad kļūst skaidrs, ka, augot īpatnējajai čakarētspējai,  labums radikāli krītas. (apgrieztā proporcionalitāte). Kas gan ir šis fizikālais lielums, ja tik būtiski ietekmē sievietes labuma aprēķinu?

Īpatnējā čakarētspēja ir koeficients, kurš raksturo sievietes spēju čakarēt vīrieti par nodarījumu x vairāk nekā objektīvais emocionālais kaitējums to ierosina. Koeficienta vērtība svārstās robežās (0;1) (galapunktus neieskaitot).

Piemērs Nr.1

1) Ja apsolījis pārrasties mājās 22.15 vīrietis ierodas 22.45, objektīvais laiks, cik būtu jāčakarē pie normāla spiediena un temperatūras, ir 1 minūte. Tātad, ja čakarēšana velkas 1h 25 min, īpatnējo čakarētspēju raksturo vērtība 0,52.

2) Ja čakarēšanas process turpinās vēl nākamajā rītā. Č=0,89.

3) Ja atgadījums tiek piesaukts vēl pēc 2 nedēļām, tad koeficients, ar ko dalām sievietes labumu sasniedz maksimālo vērtību. Č=0,99.

4) Ja sieviete, teorētiski pieņemot, pēc mēneša vēl liek vīrietim nospēlēt atvainošanās ludziņu ar pārģērbšanos Arlekīna tērpā, tiek sasniegta neiespējamā augstākā vērtība Č=1, jo tik dramatizēta situācija praktiski nav iespējama.

Piemērs Nr.2

Sieviete emocionāli cieš no tā, kādā kārtībā partneris sarindojis iepirkumus RIMI maisiņā.

Īpatnējās čakarētspējas atkarība no rīcības modeļa izvēles

1) Sieviete klusībā nopūšas un pielabo trīs no maisiņa augšpuses aizsniedzamos produktus. Č= 0.06

2) Sieviete rosīgi pārkrāmē maisiņu, neizsakot verbālus komentārus. Č=0.21

3) Sieviete sāk kunkstēt tā, ka to dzird visa rinda, pieaicina apsargu un pavēl pārkārtot maisiņu. Č=0.79

4) Tas pats, kas punktā 3 plus vēl sēž mašīnā sapūtusies kā izbāzts ūpis. Č=0.96

Bieži vien sievietes īpatnējo čakarētspēju noteikt ir grūti, ja ilgāku laiku nekādas  „ciešanas” izpētes objektam nav izdevies sagādāt. Taču arī šiem gadījumiem ir pieejami mērinstrumenti – jāmēra to gadījumu blīvums laikā, kad vīrietis tiek pačakarēts vienkārši tāpat – sporta pēc. Tātad, atliek aprēķināt, cik reižu stundā tiek pasūtīta lāča dancošana vai cita veida maskarāde no vīrieša puses.

Piemērs Nr.3

1) Meitenes, te taču ir vīrietis, viņš mūs apkalpos Č=0,36

2) Tu principā nepasniedz mēteli dāmai, vai tikai šoreiz? Č=0,59

3) Ko bremzē? Izklaidē dāmas! Č=0,32

4) Mūsu ģimenē par tualetes papīra iegādi atbild vīrietis, vai ne, Rihard? Č=0,45

5) Dod šurp! Es pati! Č=0,87

6) Kāpēc tik brutāli? Kāpēc tu telefonā mani esi saglabājis kā „Vita Trauberga”? Č=0,28

Secinājumi

1) Ja vīrietis cenšas atrast sievieti, no kuras ir liels labums, vispirms jānovērtē āriene pēc Rotberga-Bernšteina skalas. Bieži vien vīrieši pārvērtē prasmes un iekšas – lepojas ar to, cik lieliski viņa dāma gatavo sēņu žuljēnu un citē medicīnas enciklopēdiju. Kā redzam pēc formulas, šīs vērtības kopējo labumu ietekmē minimāli. Nevajag sev aizmiglot acis! Pēc iespējas ātrāk jānopērk labi kalibrēts (vēlams, Čehijā ražots) čakarometrs un jānosaka Švabrālais čakarēšanas koeficients.

2) Ja sieviete cenšas uzlabot savu labumu, pirmkārt jāsāk ar īpatnējās čakarētspējas noteikšanu un samazināšanu.

p.s. Sirsnīgi pateicos Latvijas Zinātņu akadēmijai un personīgi Lindai Leen.