Eksperiments ar 90-to gadu vēstuļu draudzību 2
Čau, divas meitenes!
Pirmkārt, te Jums raksta Armands Švabre un otrkārt Jānis Liksts, kurš nemaz neraksta, bet pie kura gultas es atradu šito žurnālu ar visu sludinājumu. Mēs esam stilīgi, simpātiski čaļi – tieši tas, ko jūs meklējat.
Es jums precīzi nepateikšu, kāpēc mēs jums trīspadsmit gadus nerakstījām – laikam nebija pienācis īstais brīdis. Gribēju nedaudz pastāstīt par mums. Mēs parasti tusējam, kad pie mums atnāk draugi.
Jūs, meitenes, nemaz nevarat iedomāties kā mēs sestdien pielikām purnus. Atnāca Jurčiks un Mazais. Mazais jau bija mērenā ķirsī, jo darbā ar kaļegām trijatā bija iztamborējuši vienu Teacheru – litru, protams. Pie mums viņi uzstājās ar trijiem Bonapartiem. Liksts praktiski neņēma un sanāca 0,7 uz degunu. Es jau pats jutos vafelē, nepamanīju, no kurienes uzziedēja Allažu ķimelis un, kamēr mēs kniedējām, Liksts bija sazīmējis kaut kādas studentes no Krāslavas. Varbūt pazīstat – viena bija Oksana, tāda gara un tīri ņičego runā latviski. Viņi tur ķēmojās ar vermutiem un šampi. Sapratām, ka kondīcija sasniegta, bet vecenes tikai divas un izdomājām braukt uz klubu. Pirms tam drosmei iztesām 0,5 balto. Mazajam jau bija ragi dūņās un, lai viņš atjēgtos, iedevām izlakt vienu tērvetnieku. Man taksī siltumā drusku palika sūdīgi un mēs apstājāmies. Kamēr es skaidroju attiecības ar sevi, Jurčiks uzoda, ka aiz stūra ir nočņiks. Paņēmām čipsu paku un divus litrīgos sidrus, ko pirms kluba izkapāt. Liksts ar savām draiskulēm laikam jau bija iekšā, bet mums sanāca šaize. Mazais atjēdzies kaut ko nomurkšķēja un apsargi padomāja,ka mēs pālī. Neko, Jurčiks atcerējās, ka viņš tur vienam bija kaut kādu programmu uzinstalējis un iemantojis balzāmiņu. Braucām uz Jurčika rezidenci tusēt tālāk. Pa ceļam ieskrējām pie Mazā muteres paņemt muzonu. Stāvu pie vārtiņiem, mīžu – pēkšņi Mazais no otrā stāva svilpj, lai ķeru… Četri Kagori! Uzreiz sapratu – būs pirts. Tālāk sīkumos neizplūdīšu, namatēvs atrubījās, bet mēs ar Mazo normāli patusējām – piecas reizes pēros.
No rīta septiņos eju mīzt – astoņpadsmit neatbildēti zvani! Liksts nav ticis dzīvoklī – sēž vēl tagad Pelmeņos ar Oksanu un to otru – piešņācies kā tārps. Jābrauc pakaļ. Zvanu Merelinai – mož tā vēl no kaut kurienes jāsavāc, neceļ. Pelmeņos Liksts, kā zinādams, ka man trubas izkaltušas, uzstāda Zelta alu. Sēžot izpunktierējam fikso ideju – jābrauc uz Siguldu ar vilcienu.
Vagons tukšs, dāmas guļ un mēs ar Likstu lēnā, mierīgā garā izpogājam Hektoru. Nav viņš nemaz tik sūdīgs. No vilciena izrāpojām tīri tā nekas. Iespērāmies Fēniksā izdzert rīta kafiju un Liksts tīri ritmam paķēra katram divus ābolu pīrāgus. Uzreiz arī braucām atpakaļ uz Rīgu – švaks laiks patrāpījās. Tikuši Rīgā palaidām žubes, lai staigā un paši izdomājām klibot uz hokeju Arēnā. Tās četras stundas, lai neaizmigtu Double Coffee dīvānos, sūcām rumu ar kolu. Hokejā gan daudz nemetām – katrā periodā pa alam un vienu uz Ņiživija zobiem. Izgājām ārā praktiski skaidrā. Pirms miega, skatoties šovu kopā ar Merelinu vēl iežvidzinājām tādu lētāku Hennessy ka nemetas. Nu, var teikt – normāli patusējām.
Kā, Jūs, meitenes, atpūšaties? Varbūt mēs varam kaut kad satikties?
Ar cieņu,
Armands Švabre
Jānis Liksts
Rīgā, 2009. gada 19. novembrī
Nē, paldies, mēs šodien uz adīšanas pulciņu, hihi
Jauki, jauki atpūšaties kungi. Hektors noteikti nav labs dzēriens un nevadzētu to patērēt nekādos apstākļos. Pārējo dzērienu izlase gan neizklausījās sevišķi labāk, bet vismaz neuzdzina nelabumu!
gandrīz pieslapināju džīnas lasot mūsdienu reālisma pārsātināto izklaides aprakstu… tā turpināt zēni…
ļoti labi pavadiitas brīvdienas,tik nezinu,kapēc jūs uz to sigūldu braucāt?!
Dārgie, Armand un Jāni!
Mēs ar meitenēm diezgan nopietni atsmēlām studentu dienās Jelgavā, pagājušo ceturtdien. Kamēr ar Olgu gaidījām hoķi un pārējās meičas, iesildījāmies katra ar piebalgas jubilejas piecpaku, un jau kāri sākām mest aci uz iepriekšējā dienā iegādāto viskija pudeli.
Drīz ieradās arī meitenes, ar 2 viskijiem un vodku. Tā mēs saturīgi nodzērām līdz pulksten pusdesmitiem, un devāmies iekarot Jelgavas haali, kurā notika lielais vakara pasākums. Vēl neizlaktais visīts tika paķerts līdzi ceļakājai, bet piemājas veikalā tika iepirkti vēl 2 tādi, lai nebūtu par īsu:D tā kā kompānija bija paprāva – ap 8 cilvēki, 2 viskijus piebeidzām gājienā, bet 3. iestiepām paklusām hallē, kur turpinājām bezjēgā lakt, sēžot 1. rindā un skatoties Tā Tā Tā vokālajās izpausmēs.
Vakars turpinājās, viskijs arī beidzās, nācās pirkt uz vietas un izlakt kādus 5 Cēsu Rum&Cola…mājup jau gājām kopā ar Janu…pamodāmies abas istabā, man kājās joprojām bija apavi un mētelis…AWESOME:D nu neko, salāpījāmies ar 4paku alus un dūrām uz staciju, lai brauktu tusēt uz Rīgu.Tā kā jau bija atkal tumšs, paņēmām pa ceļam uz staciju pa alum, un pa 2 14% kokčikiem vilī, tīri tā, lai nav garlaicigi.
Nonācām Rīgā, un minām pie džekiem, Anda, kas ir Janas māsa, mūs turp aizveda…Pa ceļam paņēmām vienu vodku, džekiem bija Hektors…trauki ātri tukšojās, tāpēc nācās aizskriet un paņemt vēl 2 vodkas…tad mūs no tā dzīvokļa izdzina, jo bijām pārāk skaļi, un minām uz Andas un Janas mitekli ar visiem džekiem…to izdzīšanu gan es īpaši neatceros, bet kam gan tas interesē…Pie Andas un Janas atceros tikai to, ka spēlējām pokeru…un tad es pamodos…bija 2 dienā…cik skaisti, es nodomāju:)
Tā mēs izklaidējamies, Armand un Jāni. Varbūt mēs varētu nākamgad studentu dienās (vai kādās citās dienās) normāli ietusēt kopā, ko?
Saturīgs āsomness zēni. Tā turēt, lai kreatīvs ar jums!
man ir aizdomas, tu pārvērtē meiteņu spējas alkohola patēriņā un vēstules centralitāti ap to, precīziem tilpumiem….. pārāk vīrišķīgi. kas tad notika jelgavas studentu dienās? ko darīja kursabiedrene?
Nespīd Tev, Armand,deviņdesmito gadu meitenes. Pat vēstuļu draudzībā nē.
1) Vēl nesagaidījis Zandas atbildi, jau meklē jaunas! Fui! Zanda vēl nebija pie vecākiem aizbraukusi, lai varētu izlasīt Tavu sirsnīgo sūtījumu, tāpēc nepaspēja atbildēt.
2) Lai kādi tikumi bija deviņdesmitajos gados, bet tik pagrimušas jaunās būtnes nu noteikti nav ,lai uzķertos uz tik smirdīgiem mīzējiem un vēmējiem, kas vēl nenormāli lielās ar savu matemātisko un fizioloģisko tupumu, cerot, ka kāda noticēs šai alkoholislo mikšļu pasakai.Meitenes ir izglītotas un spēj saprast,cik spēj turēt tizls vīrišķis. Nu nevar tik daudz, kā aprakstīts. Viņas arī spēj novērtēt, kāds caurums paliek tizlā vīrieša ķešā pēc tādas uzdzīves.
Mana grafoloģes pieredze rāda, sīkāk papētot foto radzamo rokrakstu vēstulēs, ka patiesībā gan viss vēl nav zaudēts. Armandam un Jānim vēstuļu eksperimenti un ne tikai eksperimenti ar meitenēm varētu izdoties, mainot stilu no izvirtuša uz romantisku.
Kā Veronika cenšas palīdzēt Rihardam “Udunsgrēkā”, arī es ,tādas labdarības iedvesmota, neliegtu savu pieredzējušas vēstuļu rakstītājas un saņēmējas padomu Jums, jaunie censoņi. Uzklikšķiniet tik “draugos “! Neturēšu sveci zem pūra.
Pareizi, ka vīri meģina vairākās frontēs:
1) ar vienu var nekas nesanākt;
varbūt Zanda ir precējusies – varbūt pārējās arī.
2) ja sanāk ar vienu un tad arī otru – mazāks risks visu sadirst (ja vienai var pālī samuldēt visādu sviestu, tad paliek pārējās);
3) klatienē viena var izskatīties švaka, tad paliek otra;
4) kopā jautrāk;
5) varbūt Zanda izrādās lesbiete;
6) varbū pārējās ir lesbietes;
7) varbūt visas ir lesbietes;
9) inčīgas vēstules kopumā;
10) gan jau kāda salūzīs
Vai “karbonkuls” gadījumā nav nomaskējies Spēka Titāns? :O Spēka Titānam izlasot šo rakstu droši vien šķita, ka stāsts ir ņemts gluži vai no viņa dzīves..
Es vemju nepamostoties no puses ko jūs sakiet izdzēruši rindkopā viens.
jā, baigi labs sacerējums! Tas nekas, ka pilnīgs bleķis, bet vienalga labs. Ja vien veselība nebūtu jau sajāta ar tiem bonapartiem u.c. valdniekiem, tad es jau iztēlojos savu piektdienas vakaru līdz svētdienas rītu…. Uhhh, tas tik būtu kodiens!!!!