Brīvā mute

Humanitārā klase vilina ar iespēju iegūt monopoltiesības uz 25 viegli apvārdojamām jaunkundzēm, taču tas ir strupceļš. Lai turpinātu uzturēt mītu par literāro ģēniju, kas tevī snauž, literatūrai jāmet pēc iespējas plašāks līkums. Turklāt, piebraukt humanitārajām lēdijām tev, dēls, tāpat būs laiks atliku likām.

Vispārīgā novirziena klasē, savukārt, ir visvieglāk tikt pie brīva laika, taču, pareizi izstrādājot taktiku, eksaktajā novirzienā tu varēsi daudz vairāk laika bez stresa pavadīt parciņā ar alus pudeli rokās.

 Apgūt eksaktos priekšmetus nav nemaz tik sarežģīti. Galvenais noteikums ir – nemācīties neko lieku. Algebrā lietojamas formulas, kolīdz tu nonāc fizikas kabinetā, kļūst par fizikas formulām. Tas arī ir likums, kas nosaka, ka fizika ir svarīgāka par algebru.

 Dēls, ja pamatskolu tu pabeidzi pamatā, pateicoties mūzikas skolotājam, tad vidusskolu uzsākot tavam draugam ir jābūt fiziķim. Neko darīt. Tev, diemžēl, nāksies šogad diendienā pasvīst divas nedēļas, lai tiktu uz valsts olimpiādi. Ar trīs nedēļām būtu pietiekami, lai tur dabūtu arī medaļu, taču tas šai gadījumā nav tik svarīgi. Ar vienu vienīgu šāvienu tu līdz pat skolas beigšanai nodrošināsi sev imunitāti pret nesekmību jebkurā no eksaktajiem priekšmetiem.

 Fiziķis gan sāks tevi tramdīt gatavoties nākamajām olimpiādēm, tāpat rīkosies arī citi eksakto priekšmetu pasniedzēji, taču, tev par laimi – viņi katrs velk deķīti uz savu pusi. Ir iespējams gatavoties visam un diezgan veiksmīgi nestartēt nekur. Tomēr, visvienkāršākais ir, gluži kā devītajā klasē, savu kārti likt uz literatūru.

 Ar literatūru vidusskolā viss ir vienkārši. Nodarbības apmeklē pēc iespējas retāk. Neinteresējies ne par ko. Necīnies ne par ko. Domrakstos ik pa laikam, viena jaunlaiku klasiķa vārdiem runājot, „papis Epikūru”. Tas darās vienkārši. Uzraksti, piemēram, par to, ka sabiedriskajā tualetē beidzies papīrs un tu, asarām acīs, izplēs lappusi no Kastaņedas – to iepriekš trīsreiz pārlasot. Atsaucies uz Pāvila vēstuli korintiešiem, Pjatigorski, lieto vārdus – polemika, diskurss, indulgence, dekadence. Raksti dzeju. Tas nav grūti. Alu dzerot, stundā var izspiest kādus piecus, sešus „Karoga” līmeņa dzejoļus.

 Ļoti svarīgi tavam tēlam vidusskolā ir uzturēt labu fizisko formu. Ja spēsi netirinoties pievilkties pie stieņa reizes 40, tas dos labākas atzīmes visos nesvarīgajos priekšmetos, kuru pasniedzēji pat tavu vārdu īsti neatminas. Spēcīga, stalta jaunekļa smaids atbruņos gadiem neieņemtos sievišķos cietokšņus ģeogrāfijā un vēsturē, bet distrofiska ekonomikas skolotāja neģēlīgi tendētajai rokai liks nodrebēt, kad tu stingri elposi viņam aiz muguras – pār plecu skatoties žurnālā.

 Dēls, vidusskolā tu bieži dzirdēsi, ka šajos trīs gados tev jāpieņem ļoti atbildīgi lēmumi, lai sagatavotos Lielajai Dzīvei.

 Tās, nudien ir pilnīgas muļķības.

 Vienīgais patiešām atbildīgais lēmums tavā dzīvē tika pieņemts, kad tu pārkāpi no tēta uz mammu.

 Tāda Lielā Dzīve arī nemaz nepastāv. Dzīve bija liela tad, kad uzkāpu tavam spēļu vilcieniņam. Viņa būs tikpat liela, kad pirmoreiz uz tikšanos ņemsi līdzi diktofonu. Un arī, kad vecumdienās sabojāsies zāles pļāvējs.

 Dēls, nečakarējies daudz ar to skolu. Ne jau skola tevi padarīs par labu kareivi Lielajai Dzīvei. Tu jau tagad esi cilvēks un tev ir sava dzīve.

__________________________________________________

Ja tu, mazais kretīns, tomēr esi pievīlējis tēva rakstāmgalda atvilktnei atslēgu un esi šīs vēstules atradis, un tagad domā – „A joptvai, hoolish sencis man šito nekad nav devis lasīt? Kakova hrena viņš nekad neko nesaka muterei, kad tā man prātu čakarē?” – tad man jāsaka – lohs tu esi! Ja tēvu klausīsi, par ķirurgu un prezidentu nekad nekļūsi! Vēstules uzrakstīt man vajadzēja, lai saprastu, ka tu tās neesi pelnījis.

 p.s. To „Standartu”, kuru tu atradi tepat, atvilktnē un nupat pielēji ūdeni, vari atdot kaķim. Davai, begom uz veikalu pēc jauna!

 p.p.s. Kā jau pamanīji, atvilktnē ir 50 000 dolāri. Es nepārskaitu, taču, ja brīdī, kad man viņus vajadzēs, tur nebūs kaut simtnieka, izrakstīšu pizģuļej! Kaut gan, ja neteiksi mātei par naudu, kā arī par to aizvēsturisko „Kluba” numuru ar nospeķotiem Amber kailfoto, vienu simtnieku drīksti paņemt. Tā es zināšu, ka mēs ar tevi esam norēķinājušies.

 Mīlu, Tēvs.

Vēstule dēlam – 1. daļa

Vēstule dēlam – 2.daļa