Atzīstu kļūdu, taču tā nav pieļauta formulā, bet tekstā. Pareizi būtu, ka Č ir komponente, ar kuru tiek dalīts bāzes labums, iegūstot galējo labuma vērtību. Par bāzes labumu q ierosinu uzskatīt skaitītājā redzamo izteiksmi pirms dalīšanas ar īpatnējo čakarētspēju: tātad

q=a²i√p

Šādu lielumu ievedu tīri psiholoģisku iemeslu dēļ. Proti – pat, ja īpatnējā čakarētspēja tiecas uz maksimālo vērtību 1, sievietei paliek vismaz bāzes labuma skaitlis Q=q. Taču, ja Č vērtību kopa būtu no nulle līdz plus bezgalībai (0;+∞), tad Č tiecoties uz +∞, Q tiektos uz 0. Iznāktu, ka no šādas sievietes nav nekāda labuma. Tas nozīmē, ka dāma, to izrēķinājusi, nolaiž rokas. Savukārt apzinoties savu bāzes labuma skaitli, sieviete tiek motivēta to palielināt, samazinot īpatnējo čakarētspēju. Tāpēc izdevīgāk, ka Č pieder (o;1) nevis (0:+∞), kaut gan lietas būtību tas nemaina.

Mūsu interesēs nav apgalvot, ka no sievietes nav labuma, jo vispārzināms, ka čakarētspējas reālā vērtība noskaidrojas pamazām, palielinoties ņemto gadījumu skaitam. Ja mēs sievieti ņemam 0 reizes (pavirši apskatam trolejbusā) vai vienu reizi, tad čakarētspēja neizsakās, un mums pilnīgi pietiek ar bāzes labumu, kurš nekad nav nulle.

Esmu pateicīgs arī par akadēmiķa peteris komentāru, kurš pamanījis, ka, palielinoties prasmju skaitam, ir kāda kritiskā p vērtība, pie kuras labums sāk kristies. Atkal jauns darbalauks formulu pilnveidošanā. Lai mums veicas!

P.S.

Labprāt uzklausītu arī akadēmiķa Andra Buiķa domas šajā jautājumā.

Izrādās visiem labi pazīstamā formula, kuru pasaule izmanto jau gadsimtiem ilgi, ir nepareiza. Līdz šim sievietes labums tika rēķināts šādi

Q=a²i√p

Q –sievietes labums

p – prasmes

a –āriene

i – iekšas

Ierindas prātam saprotamā valodā runājot, tika uzskatīts, ka sievietes labums ir proporcionāls ārienes kvadrātam, iekšām un kvadrātsaknes no prasmēm. Attiecīgi palielinot jebkuru no mainīgajiem, labums palielinās. Paaugstinot ārienes vērtību, labums aug visstraujāk. Vismaz tā mēs, akadēmiķi, pieņēmām. Dāmas, zinot, ka āriene tiek kāpināta kvadrātā, ņēmās kopt sevi, aizmirstot par iekšām un prasmēm – patiesībā var arī saprast… Bet, kāpēc tik bieži formula neiedarbojās?  Kāpēc tik regulāri daiļa būtne ar perfektām iekšām un augstu prasmju skaitu tāpat nevienam nebija vajadzīga? Kāpēc  sieviete ar lielu labuma vērtību tikpat ierindojās Požiļevska vērtīguma tabulas apakšgalā? Izrādās,- labumu radikāli samazina augsta īpatnējā čakarētspēja Č, jeb jaunatklātais Švabrālais čakarēšanas koeficients (Shwabral chakarating value).

Jaunā , pilnīgā formula izskatās šādi:

Q=a²i√p/Č

Tagad kļūst skaidrs, ka, augot īpatnējajai čakarētspējai,  labums radikāli krītas. (apgrieztā proporcionalitāte). Kas gan ir šis fizikālais lielums, ja tik būtiski ietekmē sievietes labuma aprēķinu?

Īpatnējā čakarētspēja ir koeficients, kurš raksturo sievietes spēju čakarēt vīrieti par nodarījumu x vairāk nekā objektīvais emocionālais kaitējums to ierosina. Koeficienta vērtība svārstās robežās (0;1) (galapunktus neieskaitot).

Piemērs Nr.1

1) Ja apsolījis pārrasties mājās 22.15 vīrietis ierodas 22.45, objektīvais laiks, cik būtu jāčakarē pie normāla spiediena un temperatūras, ir 1 minūte. Tātad, ja čakarēšana velkas 1h 25 min, īpatnējo čakarētspēju raksturo vērtība 0,52.

2) Ja čakarēšanas process turpinās vēl nākamajā rītā. Č=0,89.

3) Ja atgadījums tiek piesaukts vēl pēc 2 nedēļām, tad koeficients, ar ko dalām sievietes labumu sasniedz maksimālo vērtību. Č=0,99.

4) Ja sieviete, teorētiski pieņemot, pēc mēneša vēl liek vīrietim nospēlēt atvainošanās ludziņu ar pārģērbšanos Arlekīna tērpā, tiek sasniegta neiespējamā augstākā vērtība Č=1, jo tik dramatizēta situācija praktiski nav iespējama.

Piemērs Nr.2

Sieviete emocionāli cieš no tā, kādā kārtībā partneris sarindojis iepirkumus RIMI maisiņā.

Īpatnējās čakarētspējas atkarība no rīcības modeļa izvēles

1) Sieviete klusībā nopūšas un pielabo trīs no maisiņa augšpuses aizsniedzamos produktus. Č= 0.06

2) Sieviete rosīgi pārkrāmē maisiņu, neizsakot verbālus komentārus. Č=0.21

3) Sieviete sāk kunkstēt tā, ka to dzird visa rinda, pieaicina apsargu un pavēl pārkārtot maisiņu. Č=0.79

4) Tas pats, kas punktā 3 plus vēl sēž mašīnā sapūtusies kā izbāzts ūpis. Č=0.96

Bieži vien sievietes īpatnējo čakarētspēju noteikt ir grūti, ja ilgāku laiku nekādas  „ciešanas” izpētes objektam nav izdevies sagādāt. Taču arī šiem gadījumiem ir pieejami mērinstrumenti – jāmēra to gadījumu blīvums laikā, kad vīrietis tiek pačakarēts vienkārši tāpat – sporta pēc. Tātad, atliek aprēķināt, cik reižu stundā tiek pasūtīta lāča dancošana vai cita veida maskarāde no vīrieša puses.

Piemērs Nr.3

1) Meitenes, te taču ir vīrietis, viņš mūs apkalpos Č=0,36

2) Tu principā nepasniedz mēteli dāmai, vai tikai šoreiz? Č=0,59

3) Ko bremzē? Izklaidē dāmas! Č=0,32

4) Mūsu ģimenē par tualetes papīra iegādi atbild vīrietis, vai ne, Rihard? Č=0,45

5) Dod šurp! Es pati! Č=0,87

6) Kāpēc tik brutāli? Kāpēc tu telefonā mani esi saglabājis kā „Vita Trauberga”? Č=0,28

Secinājumi

1) Ja vīrietis cenšas atrast sievieti, no kuras ir liels labums, vispirms jānovērtē āriene pēc Rotberga-Bernšteina skalas. Bieži vien vīrieši pārvērtē prasmes un iekšas – lepojas ar to, cik lieliski viņa dāma gatavo sēņu žuljēnu un citē medicīnas enciklopēdiju. Kā redzam pēc formulas, šīs vērtības kopējo labumu ietekmē minimāli. Nevajag sev aizmiglot acis! Pēc iespējas ātrāk jānopērk labi kalibrēts (vēlams, Čehijā ražots) čakarometrs un jānosaka Švabrālais čakarēšanas koeficients.

2) Ja sieviete cenšas uzlabot savu labumu, pirmkārt jāsāk ar īpatnējās čakarētspējas noteikšanu un samazināšanu.

p.s. Sirsnīgi pateicos Latvijas Zinātņu akadēmijai un personīgi Lindai Leen.

Kas tās ir par skaistām, mulsinošām sekundēm, kad naktsklubā, vilcienā vai bibliotēkā runā gan acis, gan lūpas. Dažreiz pat līdz mūža galam laimīgais pāris viens otram atgādina mīļās, muļķīgās frāzes, kuras runātas pašas pirmās. Taču vēl biežāki ir gadījumi, kad līdz mūža galam jākaunas, par paša smadzeņu ģenerētajām šausmām, kas aizbiedējušas sastapto, liktenīgo būtni. Vai vēl trakāk – jānožēlo mazdūšība neuzsākt sarunu nemaz. Tieši par uzrunāšanas fāzi arī šīsdienas pārdomas.

Veidot šo publikāciju mani pamudināja pārsteigums, cik daudzi vīrieši nespēj samierināties ar dabā pastāvošo sadalījumu. Mīļie sugasbrāļi, aizmirstiet par statusu spēlēm un psihoanalīzi! Muļķa loma ir iedalīta mums! Ja sieviete tīri labi spēj pārraidīt signālus bez vārdiem un šo informāciju pēc tam nav iespējams izmantot tiesā, tad pirmās verbālās frāzes jāsaka tieši vīrietim. Lieki teikt, ka, ar vēsu prātu spriežot, tās vienmēr izklausās idiotiskas. Taču par to nav ne vajadzības, ne laika piktoties. Kā jūs domājat, kāpēc pasaulē ir tik maz sieviešu stand-up komiķu un humoristu vidū? Tāpēc, ka tikai stiprajam dzimumam pietiek spēka un aukstasinības būt tizlam, muļķīgam vai smieklīgam. Tātad, pirmajos iepazīšanās mirkļos kā publiskā tā privātā telpā vīrietim jādara vīra darbs – jāiet sievietei klāt un kaut kas jārunā. Pirms noskaidrojam, ko šajās zelta 16 sekundēs īsti teikt, jāatbild uz jautājumu: kāpēc tieši sešpadsmit un kāpēc zelta?

• Sešpadsmit sekundes ir vidējais laika sprīdis, kurā pateikt teikumu, sagaidīt atbildi un atjautīgi uz to noreaģēt.
• Sakaņā ar A.Švabres pētījumiem šis ir sarunas stabilizēšanas laiks. Ja vāji nostartēsi ar pirmajiem diviem teikumiem – tev čempionāts būs beidzies, savukārt, pārvarot kvalifikācijas barjeru, tev tiks dots gana laika, lai pozīcijas nostiprinātu.

Jā, jā, salīdzinot ar pirmajām sešpadsmit sekundēm, tālākā komunikācija ir daudz vienkāršāka un risinās katram sava ritmā. Nemaz netaisos jaukties jūsu atstrādātajās shēmās. Kas var, lai spiež uz mikrobioloģiju, kas nē – uz Džonu Lenonu. Ir mums arī tādi, kas prot nejauši demonstrēt bicepsus vai grabināt BMW atslēgas un kā teiktu Anatolijs Kreipāns: “Lai jums visiem veicas!” Taču kā līdz tam tikt? Par Zelta 16 sekunžu izmantošanu varētu sarakstīt enciklopēdijas – šoreiz jūsu uzmanībai pirmā no svarīgākajām koncepcijām:

I No vispārīgā uz konkrēto

Tātad, mīļais, kautrīgais intelektuāli, precizēsim pirmo teikumu mērķi. Tas ir iegūt laiku un līdz ar to spēlēt tālāk ar saviem trumpjiem. Tāpēc derīgāk ir provocēt sarunu ar visai konkrētiem jautājumiem vai apgalvojumiem, uz kuriem iespējamas atbildes paplašinātos teikumos.

Piemērs Nr.1

Autobuss:

V – Vai Jūs nepateiktu cikos mēs iebrauksim Rēzeknē?

S – Man liekas bez piecpadsmit vienpadsmitos

V – Ā, paldies, vēlu gan, paldies, (Iepazīstieties, esmu idiots)

Nepareizi. Bikls mēģinājums pārspēlēt gājienu sievietei. Jautātājs klaji atzīst, ka runā runāšanas pēc un cer, ka sieviete atbildēs kaut kā interesanti. Sekundes iztērētas velti. Un kā būtu ar konkrētāku sarunas tematu?

Piemērs Nr.2

V – Vai jūs gadījumā arī nebraucat uz Rēzekni?

S – Braucu.

V – Kā Jums liekas, kas notiks ar Latviju, ja rēzeknieši tik masveidīgi pārcelsies uz Rīgu un ārzemēm?

Pareizi. Šādi jautātājs uz brīdi pārliek fokusu no savas personības uz nācijai svarīgu problēmu. Ticiet vai nē, bet vairumā gadījumu, izdzirdējusi konkrētu jautājumu, sieviete vispirms centīsies uz to atbildēt, nevis analizēt Jūsu savādnieka personību. Esmu ievērojis, ka bieži, izdzirdot pat atklāti nekaunīgu jautājumu, piemēram: No kurienes Tev tādi pupi, kurš Tev izmērs…, sievietes smadzenes vispirms mēģina formulēt atbildi uz specifisko jautājumu par izmēru un tikai pēc tam attop, ka var arī neatbildēt vai atcirst strupi un nepieklājīgi.

Protams, protams iepriekš pavērojiet potenciālās sarunu partneres neverbālos signālus. Ja viņa vienlaikus cenšas aizmigt, klausīties pleijeri un sarauties čokurā, tad nepalīdzēs arī zinātniskā pieeja.

Piemērs Nr.3

Pie Bāra letes:

V – Vai drīkst izmaksāt Jums dzērienu?

S – Drīkst/(ja nedrīkst, dialogs beidzas. jautāt, kāpēc aizliedz Satversme – Latvijas republikas pamatlikums)

V – Ko Jūs parasti dzerat?

S – Daikiri.

V – (bārmenim) Daikiri, lūdzu.

BAR – Būs četri lati

Iekšējā balss – Fuck!

Nepareizi. Izniekotas gan sekundes, gan četri lati. Šādi vīrietis mēdz rīkoties, lai liktu sievietei justies viņam parādā vismaz sarunu. Nu labi, viņa tā jūtas un ko tālāk? Nākamais temats atkal jādomā Tev, bet tagad viss, ko Tu teiksi bagātais, vērienīgais cilvēk, būs ar aizdomu ēnu, ka centies viņu nopirkt. Vēl sliktāk nekā izejas pozīcijās. Ja tev jau bija sagatavots labs temats šim brīdim, kāpēc nevarēja to spert ārā pašā sākumā?

Piemērs Nr.4

Pie bāra letes, runājot it kā reizē ar bārmeni un sievieti, ja izdodas uzķert acu kontaktu:

V – Man tāds delikāts jautājums – kā tur īsti ir. Ir kādas vienkāršas pazīmes, pēc kurām var atšķirt dabīgas un mākslīgas krūtis?

S – Protams.

V – Man galīgi nav saprašanas, pa televizoru vispār bez variantiem.

Ne pareizi, ne nepareizi. Ja izskatās, ka sarunas biedrenei pašai krūtis ir dabīgas, viņa visbiežāk ar azartu metīsies skaidrot acīmredzamās atšķirības. Jebkurā gadījumā krietni labāks jautājums nekā par dzērieniem vai, piemēram: Jūs te bieži nākat?

Piemērs Nr.5

V – Ko tāda meitene kā Tu dara šādā vietā?

Nepareizi. Kas, Tu neredzi, ko dara? Sēž. A ko Tu pats dari šādā vietā, ja jau tā vieta tik nožēlojama. Jautājums neatstāj sievietei izvērstas atbildes iespējas un liek pašai censties būt asprātīgai, kas kā iepriekš uzsvērts ir vīriešu darbs. Visticamākā atbilde būs: atpūšos… un atkal var sākt meklēt jaunu tematu, par kuru kādam var būt viedoklis. Tieši tā arī ir galvenā problēma – citādi daudzsološais vīrietis pats sevi norok, uzdodot jautājumu, uz kuru cienīgi nav iespējams atbildēt. Vēl neveiksmīgo jautājumu rindā iekļaujami arī:

• Labs pasākums, vai ne?
• Cik pulkstens?
• Kā labi iet?
• Kaut ko sadaram…?

Atrsevišķi apskatīšu arī ģeniālo jautajumu:

Vai var iepazīties?

Vienā jautājumā divas kļūdas – pirmkārt visa uzmanība ir koncentrēta tikai uz jūsu mulstošo personību, kas liek sievietei kļūt īpaši kritiskai. Otrkārt arī pēc vārdu nosaukšanas būs vajadzīgs kāds konkrēts temats, ar kuru arī vajadzēja sākt. Par laimi ir vēl sievietes, kuras pat šādu sarunas gaitu atsvaidzina nosaucot neīstos vārdus, visbiežāk Margarita vai Sofija, kas kalpo donžuānam par nepelnītu glābšanas riņķi.

Kā redzams problemātika sarežģīta un universālas receptes nav, taču konkrētība riska faktoru samazina vismaz uz pusi, ja izdodas tematu padarīt svarīgāku par jūsu svīšanu. Daži piemēri:

Autobuss, vilciens, bibliotēka, bārs…

• Kā jums liekas, kāpēc Latvijā cilvēki tik maz skatās viens otram acīs?
• Kā jums liekas, kas ir tas, ar ko itāļu vīrieši paņem mūsu sievietes?
• Man tāda interesanta problēma. Kā mēmajā šovā var parādīt vārdu brālēns?

Nebūšu oriģināls apgalvojot, ka, lietojot jebkuru no augstāk minetajām frāzēm, galvenais ir iekšējā pārliecība. Tāpēc ieteikšu kādu pašiedvesmojošu tehniku. Pirms sākt izškirošo zelta sešpadsmit sekunžu sarunu, nopūtieties un iztēlojieties, ka Laura Reinika stilā vadāt Dziedošo ģimeņu šovu un pieredzējuša konferansjē tonī sev sakiet: Dāmas un kungi! Šovakar muļķa lomā es, Armands Švabre – Dimbēvics (katrs ievieto savu vārdu). Tagad jūs esat gatavs. Ejiet ar mieru, cīnieties, improvizējiet, lai man par jums nebūtu jākaunas.