Sirdsapziņa
Kling-klang, zemes stunda atkal klāt. Katru gadu šajā datumā publicēšu šo ierakstu – tik ilgi, kamēr zemes stunda pastāvēs un es elpošu.
Ik pa laikam iemetu kādam ubagam kādu latu. Cenšos to lietu nodarīt pēc iespējas ātrāk. Negribu skatīties tam cilvēkam acīs un kur nu vēl dzirdēt „Paldies!”
Tas brīdis vienmēr ir ļoti intīms. Gandrīz kā baznīcā ieejot. Piecās sekundēs es sarkstu, bālēju un izjūtu atvieglojumu. Laikam jau ir, par ko.
Vakar pabiju Makdonaldā. Notika tā, ka kasiere 4 latu vietā izdeva 15. Es to apjēdzu tikai, kad izgāzis vēderu atraugājos pie galdiņa un atvilku elpu pirms pēdējā čīzburgera. Kā to bulku apēdu, neatceros.
Trīcošu sirdi slāju atpakaļ uz kasi. Tur viņa rosījās. Meitene ar šilti „Māceklis”.
Mūsu saruna bija īsa. Paskaidroju, ka esmu saņēmis liekus vienpadsmit latus un viņa apstulba. Atnāca kaut kāda galvenāka baltā kreklā un sāka pārskaitīt kasi. Tā nu mēs tur stāvējām un domājām katrs savas domas.
Meitene – ka es esmu pasaulē godīgākais cilvēks.
Es – ka man paveicās – to naudu meitenei atvilktu no algas, viņa pēc tam, iespējams, sēdētu, skatītos kameras ierakstu 14 reizes pēc kārtas un 14 reizes atkārtotu – „Vot, pimpis…” – tāpat kā es to daru ikreiz, kad noņemu no vējstikla kvīti par neatļautu stāvēšanu un izlasu policista uzvārdu.
Izgājis ārā no Makdonalda, es izsmēķēju uzreiz trīs cigaretes. Pīpējot atcerējos par kādu paziņu. Daini.
Jaungada naktī uz 2000.gadu Dainis sēdēja pie datora un ar lielu rūpi pierē gaidīja, vai kaut kas jobņet dēļ Y2K. To es izlasīju viņa blogā.
Šogad, „Zemes stundā” viņš norāva rubiļņiku visam dzīvoklim un tad ilgi, ilgi vērās pa logu Purvciema ainavā – ar acīm meklēdams, kur vēl kāds glābj Zemes atmosfēru. Arī to es uzzināju no viņa bloga.
Dainis vienmēr ir ierauts visos globālajos procesos un pasaules pestīšanā par kaut kādu fondu līdzekļiem. Akcijas, jauniešu forumi, biedrības, zaļā karote un zilais karogs. Viņš ir visur, kur ir jābūt sociāli atbildīgiem jauniešiem ar pozitīvu domāšanu.
Ar Daini pēdējā laikā tikpat kā nekontaktējos. Kaut kā neredzu sevi uz tāda sirdsapziņas cilvēka fona.
Izsmēķēju vēl cigareti un nolēmu uzzvanīt.
- Daini, nu, kā ir? Jūties baigais Čaks Noriss vai Gibsons? Domā, tev arī par visu to, ko dari būs respekts un pupaina sieviete?
- Kas? Nesapratu…
- Tici man, Āfrikā visiem ir pie dirsas, ka tu vienreiz gadā izrubī lampu, lai pēc tam pakladzinātu internetā – cik nepierasti bij patupēt tumsā. Un savas sociālās aktivitātes arī vari iebāzt pakaļā. Tu esi liekēdis-pipeļāda. Ej vākt musoru mežā! Un nestāsti nevienam. Nepublicē nekādu atreferējumu savā blogā vai kā tev to sūdu sauc. Tā būs labāk visiem.
Noliku klausuli un atcerējos Rutu no trešās klases. Es nekad neesmu iesitis nevienai meitenei, taču toreiz kaut kā neveiksmīgi viņu parāvu aiz somas un tā ieplīsa. Ja vien es zinātu, kur ir Ruta šobrīd… Es nopirktu viņai jaunu somu, ja viņa tā gribētu. Ar zebru. Kā bija.
malacis, puik!
Es pis! XD
Nebiju tik ļoti sasmējies sēžot darbā kopš Benim vēl bija ķēriens ko smieklīgu iepļūtīt!
Izcili! Bravoo!
Jā ….. gribētos vienreiz savāk visus, kas ar dubultu morāli dzīvo, bez sirdsapziņas pārmetumiem piekāš visus un nokaunināt, bet tad no tās vietas nekas pāri nepaliktu, jo tik daudz cilvēku vienuviet iespējams par kādu globālu kataklizmu izraisītu … ~n miljardi * 50 kg … daudz ….
Un visticamāk, ka pašam arī tajā ļaužu čupā vien būtu jāatrodas …
Nesen Maximā aizmirsu samaksāt par pāris bērnu filmām Ls 1,2 kopā … it kā varētu iet atpakaļ, ja padomā par kasierēm un grušikiem, kuriem iespējams novelk no algas par šo iztrūkumu, bet neaizgāju …
Un nesakiet, ka neesat līdzīgi izdarījuši – kāds vēl iespējams draugiem palielījies …
Ak ētika, morāle, sirdsapziņa …
Vajadzētu vismaz savējiem, latviešiem uzmeistarot un piešķirt sirdsapziņām ruporus … lai tā balss aiziet līdz dvēseles stīgām …
paškritika iz nepieciešama
”Pilnigs mesls, nebij verts lasit” Tā es butu teicis ja man nepatiktu šitas, bet sitais bij labais it īpaši tā telefonsaruna”
gan godīgam, gan negodīgam reizēm sajusties ir forši un pat bērnam skaidrs, ka tas labā-sliktā savienojums vnk ir cilvēka dabā… un, jā, protams, Āfrikā nevienam labāk nepaliek, liekuļotie labiņie tiešām ir kaitinoši un reizēm gribas pateikt tāpat kā jau minēts.. vienīgais stulbi kaut kā, ka uz viņu fona dažiem liekas kruti sev uzspodrināt spalvas ” es vismaz netēloju un neizliekos labāks, kā esmu”.. kaut kaa arī īpaši forši neizklausās.. anyway, liekuļi vai neliekuļi, ideālisti vai pasistie, bet viņi un līdzīgie ir daudzas labas lietas panākuši – katrs domājošs cilvēks zinās piemērus..
fantastiski un skaisti. par somu. par āfriku. par to, kā būt.
Sūds par Āfriku, bet tā elektrības izslēgšana ir viens sūds!
Tas ir tas pats, kas veģitārietim iepirkties gastronomā un pēc tam to visu izmast miskastē!
Kas kaut ko rubī no elektrības sapratīs, ka tikai vien tāpēc, ka cilvēki kaut kādā tur blogā sarunā izrubīt uz stundu strāvu nenozīmē ka kāda elektro kompānija pārstātu to ražot, vei nez kur uzkrātu…
Āfrika ir interesanta vieta. Cilvēki tādi attapīgi. Nestreso par ražas novākšanu – gaida, kad uzsprāgs kājinieku mīna un uzsviedīs gaisā kādu saknīti, kādu surikātu, kādu kaimiņu cilts renegātu, kādu sarkanā krusta džipu vai medmāsiņu. Skaista saulīte, pilni krasti ar pirātiem un haizivīm. Viņi ir bagāti. Slavenākais cietumnieks – Nelsons Mandela, slavenākais kanibāls – Mugabe, slavenākais pazudušais – Livingstons, slavenākais tuksnesis – Sahāra, slavenākā malārija, slavenākā AIDS epidēmija, slavenākā humanitarā krīze. Visa kā tur ir. Un kad viņi parādās uz starptautiskās arēnas – visi pamana, uzmanība nedalīta. Muamars Kadafi dzīvo teltī, pārējie zēni kolorītā prikidā – šikarnas cepurītes, zaļi halātiņi, spīd un laistās. Ne tā, kā Žaks Širaks – melns uzvalciņš, gaišs krekliņš, pa kādai šlipsītei. Tie zēni rauj jumtu – Muamars Kadafi piekarina gleznu pie krūtīm un aizlaiž pie Berluskoni uz tusiņu, padzīvojas jurtā (vigvamā, teltī “lafuma”), līdzi militārās beibes. Viss štokos. Viens gan šos zēnus atšķir – tiko ANO atver muti – pēc labdien, skan “iedod naudu”. Ta teikt, kaut kas no “urlu” repertuāra. Bet var jau piedot – kam viegli tagad.
ja ielas malā rindojas pensionāri ar pastieptu roku lūgumā pēc materiāla glāsta, kādēļ es naudu iedodu kundzei kas skaļi skaidri latviski dzied nevis stāv klusu? nē, man nav sajūta, ka viņai tā nauda ir jānopelna, vienkārši acīmredzot ar savu nodevīgo klusēšanu viņa manī perē aizdomas, ka ir krieviete, un tad es domāju, vai es esmu slikts cilvēks?
Šis noteikti ir viens no maniem mīļākajiem gabaliem šeit. 3 reizes pārlasijusi jau pieķēru sevi citējam fragmentus publikā.
vienkārši izcilības kalngals, teicams raksts, ne jau gluži visas tās domas ziņā, bet b*e cepīja sirsniņā viss kopumā
)
Ja tu vēl. Iemācītos rakstīt. Paplašinātos teikumos. Man tas ļoti. Ļoti patiktu. A to. Tā aprauti. Aprauti. Tā kā zebrām. Pisoties zooparkā.
Policistu saukt “pimpis” tomēr ir neglīti. Viss cits ir ļoti smuki, bet to gan vairāk nedari.
Vsp Jus visi 3 malaci,vakar tik uzgaju Brivamute.lv,lasu visu dienu !
) un draugiem iesaku ;D
Labs sakums
Nezinu vai jau es atkārtojos bet teikšu tā:
Izrubīt elektrību zemesdienā ir tas pats, kas veģitārietim izpirkt gaļasvekalu un pēc tam publiski visu saturu noraut podā!
Tak hess nepārstāj griezties un kačigars nemet mazāk ogles TECā uz to stundu.
Tāpēc katru gadu uz stundu ieslēdzu visu ko vien var ieslēgt.
Latvenergo ir valsts uzņēmums un mēs esam valsts.
neskāpēc Zemes stundu ieplānoja taisni futbola laikā- kas viņi tautas ienaidnieki
Šitas gāž no kātiem!!!
Jāni, kur palikuši visi tavi stāsti?
vai tiešām būs grāmata?