Brīvā mute

Humanitārā klase vilina ar iespēju iegūt monopoltiesības uz 25 viegli apvārdojamām jaunkundzēm, taču tas ir strupceļš. Lai turpinātu uzturēt mītu par literāro ģēniju, kas tevī snauž, literatūrai jāmet pēc iespējas plašāks līkums. Turklāt, piebraukt humanitārajām lēdijām tev, dēls, tāpat būs laiks atliku likām.

Vispārīgā novirziena klasē, savukārt, ir visvieglāk tikt pie brīva laika, taču, pareizi izstrādājot taktiku, eksaktajā novirzienā tu varēsi daudz vairāk laika bez stresa pavadīt parciņā ar alus pudeli rokās.

 Apgūt eksaktos priekšmetus nav nemaz tik sarežģīti. Galvenais noteikums ir – nemācīties neko lieku. Algebrā lietojamas formulas, kolīdz tu nonāc fizikas kabinetā, kļūst par fizikas formulām. Tas arī ir likums, kas nosaka, ka fizika ir svarīgāka par algebru.

 Dēls, ja pamatskolu tu pabeidzi pamatā, pateicoties mūzikas skolotājam, tad vidusskolu uzsākot tavam draugam ir jābūt fiziķim. Neko darīt. Tev, diemžēl, nāksies šogad diendienā pasvīst divas nedēļas, lai tiktu uz valsts olimpiādi. Ar trīs nedēļām būtu pietiekami, lai tur dabūtu arī medaļu, taču tas šai gadījumā nav tik svarīgi. Ar vienu vienīgu šāvienu tu līdz pat skolas beigšanai nodrošināsi sev imunitāti pret nesekmību jebkurā no eksaktajiem priekšmetiem.

 Fiziķis gan sāks tevi tramdīt gatavoties nākamajām olimpiādēm, tāpat rīkosies arī citi eksakto priekšmetu pasniedzēji, taču, tev par laimi – viņi katrs velk deķīti uz savu pusi. Ir iespējams gatavoties visam un diezgan veiksmīgi nestartēt nekur. Tomēr, visvienkāršākais ir, gluži kā devītajā klasē, savu kārti likt uz literatūru.

 Ar literatūru vidusskolā viss ir vienkārši. Nodarbības apmeklē pēc iespējas retāk. Neinteresējies ne par ko. Necīnies ne par ko. Domrakstos ik pa laikam, viena jaunlaiku klasiķa vārdiem runājot, „papis Epikūru”. Tas darās vienkārši. Uzraksti, piemēram, par to, ka sabiedriskajā tualetē beidzies papīrs un tu, asarām acīs, izplēs lappusi no Kastaņedas – to iepriekš trīsreiz pārlasot. Atsaucies uz Pāvila vēstuli korintiešiem, Pjatigorski, lieto vārdus – polemika, diskurss, indulgence, dekadence. Raksti dzeju. Tas nav grūti. Alu dzerot, stundā var izspiest kādus piecus, sešus „Karoga” līmeņa dzejoļus.

 Ļoti svarīgi tavam tēlam vidusskolā ir uzturēt labu fizisko formu. Ja spēsi netirinoties pievilkties pie stieņa reizes 40, tas dos labākas atzīmes visos nesvarīgajos priekšmetos, kuru pasniedzēji pat tavu vārdu īsti neatminas. Spēcīga, stalta jaunekļa smaids atbruņos gadiem neieņemtos sievišķos cietokšņus ģeogrāfijā un vēsturē, bet distrofiska ekonomikas skolotāja neģēlīgi tendētajai rokai liks nodrebēt, kad tu stingri elposi viņam aiz muguras – pār plecu skatoties žurnālā.

 Dēls, vidusskolā tu bieži dzirdēsi, ka šajos trīs gados tev jāpieņem ļoti atbildīgi lēmumi, lai sagatavotos Lielajai Dzīvei.

 Tās, nudien ir pilnīgas muļķības.

 Vienīgais patiešām atbildīgais lēmums tavā dzīvē tika pieņemts, kad tu pārkāpi no tēta uz mammu.

 Tāda Lielā Dzīve arī nemaz nepastāv. Dzīve bija liela tad, kad uzkāpu tavam spēļu vilcieniņam. Viņa būs tikpat liela, kad pirmoreiz uz tikšanos ņemsi līdzi diktofonu. Un arī, kad vecumdienās sabojāsies zāles pļāvējs.

 Dēls, nečakarējies daudz ar to skolu. Ne jau skola tevi padarīs par labu kareivi Lielajai Dzīvei. Tu jau tagad esi cilvēks un tev ir sava dzīve.

__________________________________________________

Ja tu, mazais kretīns, tomēr esi pievīlējis tēva rakstāmgalda atvilktnei atslēgu un esi šīs vēstules atradis, un tagad domā – „A joptvai, hoolish sencis man šito nekad nav devis lasīt? Kakova hrena viņš nekad neko nesaka muterei, kad tā man prātu čakarē?” – tad man jāsaka – lohs tu esi! Ja tēvu klausīsi, par ķirurgu un prezidentu nekad nekļūsi! Vēstules uzrakstīt man vajadzēja, lai saprastu, ka tu tās neesi pelnījis.

 p.s. To „Standartu”, kuru tu atradi tepat, atvilktnē un nupat pielēji ūdeni, vari atdot kaķim. Davai, begom uz veikalu pēc jauna!

 p.p.s. Kā jau pamanīji, atvilktnē ir 50 000 dolāri. Es nepārskaitu, taču, ja brīdī, kad man viņus vajadzēs, tur nebūs kaut simtnieka, izrakstīšu pizģuļej! Kaut gan, ja neteiksi mātei par naudu, kā arī par to aizvēsturisko „Kluba” numuru ar nospeķotiem Amber kailfoto, vienu simtnieku drīksti paņemt. Tā es zināšu, ka mēs ar tevi esam norēķinājušies.

 Mīlu, Tēvs.

Vēstule dēlam – 1. daļa

Vēstule dēlam – 2.daļa

Devītā klase ir mānīga. Sākumā tā šķiet kā parasts kārtējais nožēlojamais gads, kas jānodirn beņķī, taču patiesībā tas ir, iespējams, pats nopietnākais solis uz atpestīšanu no elles mokām.

Devītajā klasē izšķiras tas, vai tu esi skolai nevēlams piedēklis, no kura vajadzētu atbrīvoties, vai tomēr kaut kādā veidā spēj būt neaizstājams.

Iepriekšējos gadus tu veiksmīgi šļūci pamatā uz kora apmeklēšanas rēķina un arī tagad šis joprojām paliek veiksmes stūrakmens. Tikai, ar to atšķirību, ka kora mēģinājumos tu vairs nedrīksti šaudīties ar siekalās samitrinātām papīra bumbiņām. Vēl vairāk, tev ir jāizrāda pašiniciatīva! Tajās dziesmās, kur kāda no citām vīru balsīm īsti nevelk, tev ir jāiet palīgā – līdz to pamana diriģents. Pēc tam tas ir jāpārtrauc. Diriģents arī to pamanīs un tad jau pats lūgs nedaudz piedziedāt tenorus. Tu būsi zelta cilvēks. Dēļ tevis viņš, iespējams, pat demonstratīvi pametīs kādu pedagoģisko sēdi. Tā arī būs tava ieejas biļete vidusskolai, kur atkal varēs nedaudz atslābt.

Tomēr, dēls, es gribu, lai tu arī saproti, ka vienkārša parazitēšana uz kora rēķina vēl nedara tevi par personību, ko ciena apkārtējie. Tikai personībai pēc skolas absolvēšanas paveras iespējas tikt pie krutākajām vecenēm, tačilām un darba, kur par nekā nedarīšanu maksā štukas.

Te nu mēs nonākam pie otrā svarīgākā mācību priekšmeta. Priekšmets, kas tevi padarīs par personību, ir literatūra.

Literatūra ir mācību priekšmets, kurā valda vislielākais haoss. Vērtēšana – subjektīva, gaumes – dažādas, diskusiju intelektuālais diapazons – visplašākais. Tomēr, arī šajā bardakā ir iespējams ieviest kārtību.

Vispirms, dēls, ir jāsaprot – ja matemātikas, fizikas, ķīmijas, fizkultūras un ģeogrāfijas skolotāji vēl spēj sevi iedomāties strādājam kaut kur citur, tad literatūras skolotāju (ar stāžu, lielāku par 4 gadiem) nekur citur nevajag. Vienīgais sapnis, kas viņai ir palicis – kādu dienu stāvēt grāmatnīcā un sniegt autogrāfus savā dzejas krājumā. Jo dienas, jo skaidrāk viņa apzinās, ka arī tas nekad nenotiks. Skolotājai atliek vien cerēt uz kādu brīnumbērnu skolnieku vidū, lai tādā veidā kaut naga melnuma tiesu atriebtu pedagoģijas fakultātei, kas ievilkusi viņu šai purvā.

Dēls, tu jau noproti, ka tev būs lemts kļūt par šo brīnumu. Tomēr, nesteigsimies. Vispirms ir jāiemanto literatūras skolotājas uzticība. Lai to paveiktu, noskaidro, kurš ir viņas mīļākais dzejnieks – Čaks, Vācietis vai Ziedonis! Kad tas paveikts, izlasi pilnīgi visus šī autora 9.klases literatūras hrestomātijā atrodamos dzejoļus, pašu šizofrēniskāko iemācies no galvas un pacenties viņu citēt pēc iespējas biežāk. Šādā veidā tu sevi atpestīsi no visādiem Grīniem, Raiņiem, Veidenbaumiem, Upīšiem utt. Vēl vairāk, tu varēsi droši atļauties paust klaji demagoģisku nepatiku pret darbiem, kurus nebūsi lasījis.

Dēls, skaļi uzdirst „Zelta zirgam” ir obligāts uzdevums. Tāpat kā izcelties ar Remarka biogrāfijas zināšanām. Tās arī ir galvenās personības iezīmes, kas apkārtējiem liks cieņā nodurt acis un gaidīt no tevis velna miltus vidusskolā.

Literatūras skolotāju daudzskaitlīgais kafijas dzērāju bataljons parūpēsies, ka runas par tavas ģenialitātes iezīmēm aiziet arī līdz ķīmijas skolotāja ausīm. Nemīz, būs tev pieci gadā un miers.

Vēstule dēlam – 1. daļa

Vēstule dēlam – 3. daļa

Tava mamma šobrīd arvien biežāk sāk stāstīt, ka skolā būs interesanti. Dēls, nebūs gan! Varētu domāt, ka mamma nesaprot, ko runā, taču tā nav. Viņa saprot. Es arī. Un gribu, lai arī tu zini, ka tagad tevi gaida 12 nožēlojamākie dzīves gadi. Tomēr, ja rūpīgi ievērosi visus manus norādījumus, tavas ciešanas būs mazākas un pat varēsi katru vakaru līdz tumsai bez sirdsapziņas pārmetumiem spēlēt amerikanku, bet vidusskolā ieķert kādu aliņu.

Vispirms par pašu skolu. Tā, dēls, ir kā karaļvalsts, kurā ir karalis (direktors), galminieki (skolotāji), mantzinis (garderobiste) un nabagie ļaudis (skolēni).

Simboliska, taču īpaša loma šai visā ir mantzinim – garderobistei. Viņa ir vienīgais cilvēks, kas saprot – skola pastāv tikai tāpēc, ka tajā ir skolēni. Garderobistei diendienā ir jāpārcilā tūkstoš ellīgi smagi mēteļi, jāizsniedz tūkstoš numuriņi, jānoglabā maisiņi ar sporta tērpiem, skrituļslidas, ģitāras čehols. Neko nedrīkst sajaukt! Ja pēkšņi visai klasei pazustu mēteļi, mēsli būtu lielāki kā piektā gadā. Materiālā atbildība, nosaluši bērni, dusmīgi vecāki, policija.

Dēls, atceries – lai arī tu ātri pamanīsi, ka garderobiste ir vienīgais saprātīgais cilvēks visā skolā, viņai tur nav gandrīz nekādas teikšanas. Garderobiste ir pirmās viltīgās lamatas, kurās arī iekrīt daudzi skolēni – ik mīļu brīdi draudzīgi tērzē ar garderobisti – domādami, ka prātīga cilvēka vārdi atvieglos viņu ciešanas. Tā ir velta laika izšķiešana.

Vēl bezjēdzīgāk ir censties izpatikt pilnīgi visiem skolotājiem. Tas arī nav nemaz iespējams. Skolotāju ikdiena, atšķirībā no garderobistes, sastāv lietām, kuru īpašnieku nosaka viņš pats. Kā likums, sasniegumi olimpiādēs tiek skolotājam, bet neizdarības tiek piešūtas audzēkņiem.

Skolotājs ir divkosīgs elements, ar kuru jābūt ļoti uzmanīgam, jo viņam, atšķirībā no tevis, dēls, ir tieša pieeja karalim, jeb direktoram, ar kuru tie rīko kopīgas galma izpriecas, jeb pedagoģiskās sēdes.

Pedagoģiskajās sēdēs tev būs iesauka – Sūdupuika. Tas dēļ tiem diviem podiem, ko Tu uzspridzināsi, kā arī uz skolu atvestā suņa. Tomēr, tas viss ir sīkums, jo ir viens skolotājs, kas tevi šais sēdēs aizstāvēs. Šis cilvēks pasniedz pašu svarīgāko mācību priekšmetu – mūziku. Vēl nekad neesmu dzirdējis, ka no skolas būtu izsviests kāds, kurš centīgi apmeklē visus kora mēģinājumus. Nekad.

Dēls, ceļš no pirmās līdz astotajai klasei ir ilgs, tomēr ne pārāk sarežģīts. Galvenais ir nečupoties ar garderobisti un dziedāt korī. Visi mācību priekšmeti šajā laikā ir vienlīdz nenozīmīgi. Tā kā tu jau šobrīd lasi 140 vārdus minūtē, tā ir bagāža, kas tevi vilks ārā no ziepēm visos priekšmetos vismaz līdz piektajai klasei. Pēc tam nāksies sākt pildīt dažos priekšmetos mājasdarbus. Apsolu, arī tas nav nekas sarežģīts. Joprojām pa vakariem varēsi spēlēt amerikanku.

Tālāk gan sāksies stratēģiskā plānošana (bet par to vēlāk).

p.s. Jau pirmajā klasē centies ieviest kārtību, ka tavu somu garajam starpbrīdim sākoties kāds cits aiznes uz nākamo kabinetu – tā tu spēsi būt pirmais mežonīgajā skrējienā uz ēdnīcu. Tiem, kas kavē, deserts reti kad paliek pāri.

Vēstule dēlam – 2. daļa

Vēstule dēlam – 3. daļa